Atbalsts ģimenēm vai bankām?

Sen solītais atbalsts ģimenēm sāk iegūt reālus apveidus. Ekonomikas ministrija paredz līdz gada beigām izstrādāt valsts galvojumu sistēmu pirmā mājokļa iegādei.

 Tiesa, aiz lozunga par atbalstu ģimenēm slēpjas ne vien rūpes par iedzīvotāju labklājību, bet arī vēlme kārtējo reizi stutēt banku sektoru un sildīt kreditēšanu.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma ir pozitīvi noskaņota par pirmā mājokļa valsts atbalsta programmas ieviešanu. Neticamā kārtā šim mērķim operatīvi ir atrasts arī finansējums, un Ekonomikas ministrija (EM) tuvāko triju mēnešu laikā sola sagatavot nepieciešamo likumdošanas bāzi.

Atbalstīs ikvienu laulātu ģimeni un vientuļos vecākus

EM parlamentārā sekretāre Ilona Platonova sarunā ar Neatkarīgo klāsta, ka ieceres pamatā ir valsts galvojums laulātām ģimenēm, kurām pietrūkst naudas, lai veiktu pirmo iemaksu par hipotekāro kredītu. «Mēs nedalīsim Latvijas ģimenes jaunās, vecās, ar vai bez bērniem. Atbalstu varētu saņemt ikviena laulāta ģimene vai arī vientuļais vecāks, kurš vēlas iegādāties savu pirmo mājokli,» pauž I. Platonova. Pirmajā gadā programmai plānots atvēlēt ap 2 miljoniem eiro, atbalstot līdz pat 1000 ģimenēm. Pirmajam gadam finansējums tiks ņemts no līdzekļiem, ko savulaik neiztērēja Latvijas Hipotēku un zemes banka, kura no 2005. līdz 2007. gadam garantēja ģimenēm līdz pat 25% no hipotekārā kredīta summas. Toreiz atbalstu saņēma aptuveni 250 ģimeņu. «Katrai ģimenei galvotā summa būs atšķirīga. Tas atkarīgs no reģiona, kurā mājoklis tiks pirkts, no kopējās pirkuma summas. Reģionos bankas prasa lielākas pirmās iemaksas, jo tur dzīvokļu cenas neaug, savukārt galvaspilsētā un Pierīgā pirmās iemaksas ir mazākas,» pauž I. Platonova.

Jāsilda kreditēšana

Lai gan plānotā novitāte tiek pasniegta kā valsts labvēlība ģimenēm, lielāku prieku par gaidāmajām izmaiņām pagaidām izrāda nevis iedzīvotāji, bet bankas.

Ilona un Ritvars ir trīsdesmitgadnieki. Precējušies jau četrus gadus, viņi šobrīd gaida ģimenes pieaugumu. Jau ilgāku laiku Ilona un Ritvars dzīvo īrētā dzīvoklī Rīgas nomalē, un valsts piesolītais atbalsts viņus neiedvesmo šo situāciju mainīt. Ritvars jauno programmu raksturo kā vilku jēra ādā, uzsverot: «Jā, īpašumi ir kļuvuši krietni lētāki, taču arī banku procentu likmes pēdējo gadu laikā ir strauji augušas. Ja pirmskrīzes gados nācās pārmaksāt par paša īpašuma vērtību, tad tagad – stipri jāpārmaksā bankām.» Viņš arī atzina: «Ko līdzēs valsts galvojums, ja nevienu centu valsts mūsu vietā nenomaksās? Visi rēķini tāpat gulsies uz mūsu pleciem. Ja reiz esi nobriedis īpašuma iegādei, tad divu trīs tūkstošu garantēšana neko vairs neizšķir. Jaunā kārtība man drīzāk izskatās pēc banku lobija. Bankām kreditēšana apstājusies, kaut kā taču šī nozare ir jāiekustina.»

Šo aspektu neslēpj arī pati EM, atzīstot, ka aiz lozunga par atbalstu ģimenēm slēpjas ne tikai rūpes par iedzīvotāju labklājību, bet arī vēlme sildīt kreditēšanu. «Pieņemot izmaiņas Imigrācijas likumā, valstij jādomā par instrumentiem, lai neiesaldētu kreditēšanas tirgu,» norāda I. Platonova. «Ja ārzemnieki vairs nevarēs tik brīvi iegādāties īpašumus, tad valstij ir jāpalīdz to izdarīt vietējiem iedzīvotājiem,» bija pārliecināta ministrijas pārstāve.

Izvērtēšana būs nopietna

Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāve Baiba Melnace sarunā ar Neatkarīgo uzsver: «Katrs gadījums būs individuāls, taču valsts galvojums nekādā gadījumā nenozīmēs atvieglotu pieeju arī kredīta izsniegšanas nosacījumiem. Maksātspējas izvērtēšana būs tikpat nopietna kā visos citos gadījumos. Cilvēks ar minimālo algu un trim citiem kredītiem, visticamāk, kredītu nesaņems. Tāpat būtu nepieciešams saprātīgs slieksnis pirkuma kopējai summai. Nebūtu pareizi, ja valsts galvotu villas iegādi Jūrmalā.»

***

Aptauja

Vai valstij būtu jāpalīdz jaunajiem vecākiem iegādāties pirmo mājokli?

Īpašuma iegāde ir katra cilvēka privāta darīšana 43%

Jā. Valstij ir jāsedz daļa no īpašuma cenas 28%

Galvojot kredītus, valsts atbalstīs bankas nevis cilvēkus. Jaunieši atkal tiks dzīti parādu jūgā, bet bankas skaitīs peļņu 19%

Jā. Ja valsts galvos kredītu, jauniešiem būs vieglāk iegādāties īpašumu 11%

Latvijā

Valsts aizsardzības dienesta karavīri Sēlijas militārā poligona dronu mācību un testēšanas poligonā aizvadījuši noslēdzošās bezpilota lidaparātu rotas līmeņa mācības, kurās, izmantojot dažādus bezpilota lidaparātu modeļus, trenēja spēju identificēt un iznīcināt pretinieku, aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrijā.

Svarīgākais