Dejotāji draud nedancot Daugavas stadionā

Pašlaik nav zināms, vai arī nākamajos Dziesmu un deju svētkos nevajadzēs samierināties ar veco Mežaparka estrādi un Daugavas stadionu. Kultūras ministrija (KM) vēl gaida atbildi no Eiropas Komisijas (EK), vai tā ļaus piesaistīt Eiropas Savienības (ES) fondu naudu jaunu objektu būvei. No šā lēmuma esot atkarīga tālākā rīcība. Tikmēr deju kolektīvi uzstādījuši ultimātu: Daugavas stadionā viņi dejot vairs nav ar mieru.

Šīs abas celtnes daudzējādā ziņā nosaka svētku norisi. Līdz šim tās ir liegušas noslēguma koncertu sarīkot agrāk - jau sestdien, nevis svētdien, jo ir pārāk mazas, lai varētu pulcēt pietiekamu skatītāju skaitu (stadions var uzņemt tikai 5000 skatītāju, bet estrādē ir 22 000 sēdvietu), tāpēc jārīko papildu koncerti, Dziesmu un deju svētku padomes sēdē skaidroja kultūras ministre Dace Melbārde. Iespēja uzbūvēt jaunu estrādi līdz nākamajiem svētkiem esot visai neliela, un tātad arī iespēja sašaurināt programmu – ierobežota. Pašlaik KM nav atbildes, kas notiks ar infrastruktūru. „Var iznākt, ka maldinām sabiedrību, tāpēc vajag jau laikus paziņot, kuri objekti būs gatavi uz Valsts simtgadi – 2018. gadā un kuri ne. Ja, piemēram, jauna stadiona nebūs, atkal būs jārīko vairāki deju lielkoncerti pēc kārtas,” teica D. Melbārde. Situācija pašlaik esot tāda, ka gan koncertzāle, gan stadions ir iekļauti nākamā ES fondu plānošanas perioda aktivitātēs. EK atbildes gan bijušas vairāk vai mazāk negatīvas, bet valdība vēl cer rast kompromisu un „šo tēmu uztur aktuālu”. Līdzko būšot skaidra ES atbilde par finansiālo atbalstu šīm būvēm, „tad arī domāsim, ko darīt tālāk, bet izaicinājums, lai dabūtu šo naudu, ir milzīgs,” uzsvēra kultūras ministre. Kas notiks, ja līdz 2018. gadam nekas jauns netaps, D. Melbārde nemākot teikt. Acīmredzot vienā no tuvākajām padomes sēdēm tiks detalizētāk spriests par šo jautājumu, izskatot visus iespējamos risinājumus. Šobrīd Izglītības un zinātnes ministrija gatavo ziņojumu, kas būtu paveicams stadionā līdz 2015. gadam, kad notiks Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki.

Īstas pārliecības nav arī par to, vai tiks apstiprināts likuma Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām grozījumu projekts, kas paredz, ka Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku un Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēgums ir svētku diena. Ir plānots, ka 27. februārī tas tiks iesniegts valsts sekretāru sanāksmē. Saeimas deputāte Inguna Rībena mudināja pasteigties, lai grozījumus, kam Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā bijis visu frakcijas deputātu atbalsts, varētu apstiprināt vēl šā parlamenta darbības laikā. Nobremzēt šo ieceri, kurai ir arī liels sabiedrības atbalsts, varētu darba devēju un arī Valsts prezidenta iebildumi. Viņš bažījās, vai šo dienu, kas ir tautas svētki, nepielīdzinās 4.maijam un 18.novembrim, kam ir politiska piesaiste. Tāpat prezidents uzskata, ka šim solim būs ekonomiska ietekme un vēl viena brīvdiena radīs zaudējumus uzņēmumiem, tāpēc rosina meklēt citus risinājumus. D. Melbārde gan atzina, ka viņu apbēdinot šāda attieksme, jo svētku dienas noteikšana stimulētu lielā kultūras notikuma, kam bijusi svarīga loma valsts un nācijas stiprināšanā, nozīmību.