Rīgā deklarēto iedzīvotāju skaits pagājušā gada nogalē, no 1.septembra līdz 31.decembrim, pieaudzis par 6604 personām, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) apkopotā informācija.
Salīdzinājumā ar 2013.gada 1.jūliju, kad Rīgā deklarēti 664 635 iedzīvotāji, 1.janvārī rīdzinieku skaits palielinājies līdz 671 422 iedzīvotājiem jeb aptuveni par 1%, aģentūru LETA informēja PMLP pārstāve Laura Laiva.
Kopumā no 1.septembra līdz 31.decembrim pērn Rīgā deklarējušies 10 508 iedzīvotāji, kuru iepriekšējā adrese neatradās Rīgā, taču vienlaikus 3092 cilvēki Rīgu pametuši.
Septembrī Rīgā kā jaunpienācēji deklarējušies 1513 iedzīvotāji, oktobrī - 2547, novembrī - 2265, bet lielākais lēciens novērots decembrī, kad Rīgā dzīvesvietu deklarējuši 4181 cilvēks, kuri iepriekš bija deklarējušies ārpus galvaspilsētas.
Rīgas domes septembrī pieteiktās sabiedriskā transporta biļešu cenu reformas, kas paredzēja, ka ārpus Rīgas deklarētajiem iedzīvotājiem sabiedriskais transports būs divreiz dārgāks nekā rīdziniekiem, nedaudz samazinājusi tendenci izdeklarēties no galvaspilsētas, tomēr kopumā laika periodā no septembra līdz decembra beigām no Rīgas izdeklarējušies 3902 rīdzinieki.
PMLP dati liecina, ka 2013.gadā no janvāra līdz septembrim katru mēnesi vidēji 1250 iedzīvotāju pametuši galvaspilsētu un deklarējuši dzīvesvietu ārpus Rīgas, taču pērn no septembra līdz decembrim iedzīvotāju aizplūšana nedaudz samazinājusies. Vēl septembrī no Rīgas izdeklarējušies 1332 iedzīvotāji, bet oktobrī - 966, novembrī - 862, savukārt decembrī - 742.
Ņemot vērā no Rīgas izdeklarējušos personu skaitu, rīdzinieku skaits septembrī pieaudzis par 181 iedzīvotāju, oktobrī - par 1581, novembrī klāt pienākuši 1403 rīdzinieki, bet decembrī rīdzinieku skaits audzis par 3439 iedzīvotājiem.
PMLP informācija liecina, ka arī janvārī, kad Rīgas dome biļešu cenu diferencēšanu atlika līdz 1.martam, rīdzinieku skaits nedaudz audzis - Rīgā deklarējušies 2134 iedzīvotāji, kas iepriekš nav bijuši deklarēti Rīgā, savukārt 864 cilvēki no galvaspilsētas izdeklarējušies. Tādējādi janvārī deklarēto rīdzinieku skaits pieaudzis vēl par 1270 personām.
Jau ziņots, ka 6.februārī Rīgas dome atkāpās no idejas par diferencētām biļešu cenām. Tiekoties ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Eināru Cilinsku ("Visu Latvijai!"-TB/LNNK) panākta vienošanās, ka līdz šā gada beigām tiks definētas Rīgas funkcijas un izstrādāts mehānisms, kā tās kompensēt, tostarp arī risinot jautājumu par starpības segšanu starp biļetes cenu un pašizmaksu tiem iedzīvotājiem, kas Rīgā nedzīvo, bet lieto sabiedrisko transportu. Tikmēr Rīgas dome līdz gada beigām apņēmusies visiem iedzīvotājiem sabiedriskajā transportā nodrošināt vienādas cenas.
Kā ziņots, Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC) 25.septembrī paziņoja, ka no 2014.gada 1.janvāra braukšanas maksa tiks palielināta līdz 1,20 eiro jeb par 71%, kas atbilstot viena brauciena pašizmaksai, vienlaikus nosakot, ka Rīgā deklarētajiem iedzīvotājiem pienāksies atlaide 50% apmērā.
Ieceres sākotnējais mērķis bija būtiski papildināt pašvaldības budžetu - ar šādu soli Rīgas dome vēlējās panākt, lai galvaspilsētā iedzīvotāji, kas Rīgā ikdienā dzīvo un strādā, šeit arī deklarētu dzīvesvietu, tādējādi Rīgas budžetā nonāktu šo cilvēku maksātais iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Pašvaldības aplēses liecina, ka Rīgā strādā, bet nav deklarējušies aptuveni 127 000 cilvēku, tādējādi viņu nodokļi gājuši secen Rīgas kasei. Ieviešot diferencētas biļešu cenas, pašvaldība cerēja, ka galvaspilsētā dzīvesvietu deklarēs 10 000 cilvēku.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) atteicās apstiprināt Rīgas domes saistošos noteikumus, kas paredzēja diferencēt biļetes pēc deklarētās dzīvesvietas, norādot, ka šādas atlaides būtu diskriminējošas, un šīs normas joprojām nav stājušās spēkā.
Neraugoties uz to, Rīgas dome gada nogalē izvērsa plašu reklāmas kampaņu, lai iedzīvotājus mudinātu deklarēties Rīgā, izlietojot reklāmām vairāk nekā 400 000 eiro, kā arī solīja vienu bezmaksas mēnešbiļeti visiem, kas deklarēsies Rīgā no 25.septembra līdz 31.decembrim.
Tā kā "Rīgas satiksmei" radās grūtības ar "Rīdzinieka karšu" izsniegšanu tik īsā laikā un rīdzinieki pirmssvētku laikā veidoja garas rindas uzņēmuma klientu apkalpošanas centros, Rīgas dome nolēma noteikt "pārejas periodu" līdz 1.martam, kura laikā visi sabiedrisko transportu var izmantot par "rīdzinieku cenām", taču tagad iecere atcelta līdz gada beigām.