Latvijas Eiropas Savienības prezidentūras izmaksas lielā mērā ir atkarīgas no tā, vai mūsu izvirzītie mērķi, kas sasniedzami prezidentūras laikā, sakritīs ar Eiropas Savienības institūciju plāniem, atzīst Latvijas prezidentūras ES Padomē sekretariāta direktore Inga Skujiņa.
Atskaitoties Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijai par prezidentūras sagatavošanai iztērētajiem un vēl nepieciešamajiem līdzekļiem, I. Skujiņa atgādināja, ka katru prezidentūru līdzfinansē arī Eiropas Savienība.
Jau tagad zināms, ka nākamgad prezidentūras vajadzībām no dažādiem fondiem un finanšu instrumentiem Latvija saņems gandrīz 250 tūkstošus eiro, taču tas vēl neesot viss, jo šobrīd notiekot intensīvas sarunas ar Eiropas Komisijas ģenerāldirektorātiem un citām institūcijām par finansējuma piesaistīšanu.
«Eiropas Savienībai nav viena maciņa, no kura paprasīt naudu prezidentūrai. Katrā ģenerāldirektorātā ir savi plāni un prioritātes,» skaidrojot, ka, tikai tuvinot nacionālos plānus ES institūciju plāniem, Latvija var cerēt uz maksimāli lielu līdzfinansējumu. Tomēr neesot pamata domāt, ka, arī neaizmirstot nacionālās intereses, Latvija netiks pie ievērojama līdzfinansējuma, kas krietni samazinās sākotnēji prezidentūrai nepieciešamā budžeta apmērus.
Tieši tāpēc esot nepareizi sašust par skaļi nosauktajiem 100 miljoniem eiro, kas varētu būt nepieciešami prezidentūras nodrošināšanai. «Tas velns nav tik melns, kā uzzīmēts,» saka I. Skujiņa un skaidro, ka par piemēru piesauktā Lietuva, kuras budžets prezidentūrai bija apmēram 62 miljoni eiro, šo summu atklāja tikai divus mēnešus pirms prezidentūras sākuma, laikā, kad bija jau zināma ES līdzfinansējuma summa. Latvija šo summu uzzinās tikai oktobrī, un
I. Skujiņa ir pārliecināta, ka līdzfinansējums būs pietiekami liels, lai Latvijas prezidentūras tēriņi būt tādi paši vai pat mazāki nekā Lietuvai. Jo vairāk tāpēc, ka jau dažās pozīcijās mēs tērējam mazāk nekā lietuvieši.
Latvija atšķirībā no citām ES dalībvalstīm savā prezidentūras budžetā ieskaitījusi arī personāla uzturēšanai nepieciešamos līdzekļus, kas vizuāli uzpūš budžetu.
Papildu finansējumu, kas atvieglos valsts nastu, nesīšot arī ziedojumi un dāvinājumi, kuru iespējamību legalizē Saeimas pieņemtie grozījumi likumā par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā.
Tie sekmēs iespēju Latvijas prezidentūras ES Padomē sekretariātam pieņemt no sponsoriem finanšu līdzekļus, preces vai pakalpojumus. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, prezidentūras organizēšana ir iespēja sniegt informāciju par valsts ekonomiku un sabiedrību, izaicinājumiem un politisko vīziju, arī kultūras daudzveidību.
Latvijai gan esot jārēķinās ar to, ka iegūt ES līdzfinansējumu būs grūtāk nekā tām valstīm, kas prezidē laika posmā starp Eiropas Parlamenta vēlēšanām, jo, nomainoties deputātiem un komisāriem, būs grūtāk uztaustīt jaunās administrācijas mērķus un nodomus.
I. Skujiņa un Valsts kontroles (VK) pārstāvji deputātiem arī apliecināja, ka prezidentūras finansējuma shēma ir gana caurspīdīga, lai VK varētu izsekot naudas plūsmai un tās lietderīgai izmantošanai.