Sabiedrība pret narkotikām, valsts vara bezdarbīga

Likumdevēja apjukums un neziņa, kā apturēt legālo narkotiku tirdzniecību, par efektīvāko līdzekli cīņā pret narkoūķiem padarījis to dedzināšanu, kas pēc būtības ir kriminālsodāma darbība.

Policijas un sabiedriskās organizācijas Stop drugs rīkotie oficiālie reidi nāves tirgoņu ikdienā ievieš vien nervozas atpūtas pauzes, pēc kurām darbs turpinās ierastajā režīmā.

Līdz ar to iekšlietu ministra Riharda Kozlovska paustajām raizēm, ka sabiedrības pastiprināto aktivitāšu dēļ narkotiku bizness var aiziet pagrīdē, tādējādi apgrūtinot darbu policijai, nav nekāda pamata. Bizness pat negrasās nekur iet, un Neatkarīgā par to pārliecinājās pirmdienas vakarā.

Lodziņš vaļā, lodziņš ciet

Tiklīdz sabiedrisko aktīvistu atstarojošās vestes, policijas simbolika vai fotogrāfu ekipējums novērošanas kamerās nav redzams, pie būdām tiek pielipināta lapele ar uzrakstu – atvērts. Lodziņi atveras pēc tam, kad klients pieklauvē. Viens no Deglava ielas ūķiem pircējus sagaida tieši pie sabiedriskā transporta pieturas. Arī skolēnus, un te jāatgādina, ka pēdējo dienu pastiprināto aktivitāšu cēlonis ir jauna cilvēka nāve. Pēc legāli nopērkamo narkotiku lietošanas bojā aizgāja Rīgas 49. vidusskolas skolnieks. Neatkarīgās mēģinājums pastāstīt narkotiku pārdevējai, ka viņa ir potenciāla slepkava, beidzās pat lāgā nesācies. Ieraugot lodziņā nepareizus pircējus, lodziņš ar blīkšķi aizcirtās un turpmākās pārdesmit minūtes neatvērās arī pēc tam, kad pie tā klauvēja īsti narkotiku pircēji. Kā viņi izskatās? Nekā īpaši. Tikpat dažādi kā narkotiku nelietotāji, vienīgi kapuces un cepures galvās uzmauktas kaut kā nedabiski dziļi. Iespējams, tieši šai Deglava ielas bodītē mazā maisiņā safasēto nāvi pirka Eduards ar klasesbiedriem. Iespējams, kādā citā.

Tuvojas linča tiesa

Tirdzniecības vietu tīkls vienmērīgi noklāj visu Rīgu – apmēram

40 bodes. Pārējā Latvijā to mazāk, tāpēc lietotāji brauc iepirkties vairumā uz galvaspilsētu un tālāk jau strādā kā izplatītāji. Katrā miestā, katrā pilsētā, katrā skolā ir savs draugu cienātājs un narkotiku reklamētājs. Tāds joprojām mācās arī Rīgas 49. vidusskolas 12. c klasē. Triju gadu laikā, kopš narkotikas tiek pārdotas pilnīgi atklāti, legāli reģistrētās tirdzniecības vietās, nāvējošais rūpals attīstījies nebijušos mērogos. Tāpēc organizācijas Stop drugs rīkoto akciju dalībnieku vidū netrūkst tādu, kas vēlas rīkoties daudz agresīvāk, ja jau parlaments un policija neko neiespēj. Viņi pēc būtības prasa linča tiesu – būdu dedzināšanu, narkotirgoņu iebiedēšanu, jo likumīgu līdzekļu biznesa apturēšanai nav.

Kāds apsardzes firmas darbinieks Neatkarīgajai stāsta, ka vienu narkoūķi no sava rajona uz kādu laiku patriecis, piepūšot to pilnu ar piparu gāzi un divas stundas nelaižot pārdevēju laukā. Narkotiku pārdevēju tiranizēšanas oficiālās akcijas gan pagaidām ir miermīlīgas – narkoūķu darbs tiek traucēts, aplīmējot tos ar plakātiem, stāvot dzīvajā rindā, lai īstie narkomāni netiek klāt. Veicot izskaidrojošas pārrunas. Vēl viens veids ir nodarbināt pārdevējus uz ilgāku laiku ar milzīgiem pasūtījumiem – man, lūdzu, kilogramu –, bet tad atsakoties.

Smagāk nekā Afganistānā

Paradoksāli, ka ar šādām metodēm simboliski kaitēt narkotiku biznesam cenšas arī cilvēki, kuru amata pienākumos ir to likvidēt. Turklāt ne tikai spēka struktūru darbinieki – no darba brīvajā laikā. Instruktāžu pirms narkoūķu darbības bloķēšanas pirmdien noklausījās arī deputāts Gunārs Rusiņš, Afganistānas kara veterāns. Viņš Saeimā nodibinājis darba grupu legālo narkotiku problēmas risināšanai. Piesaistītie juristi domājot, ko darīt. Taču pagaidām šai karā sekmju ir tikpat maz kā savulaik Afganistānā. Tāpēc arī tādas pretrunas – kvalitatīvu alkoholu pēc pulksten desmitiem vakarā iegādāties nedrīkst, turpretim nāvējošas narkotikas drīkst tirgot un pirkt 24 stundas diennaktī. Pašvaldības drīkst aizliegt atvērt savā teritorijā azartspēļu zāles, bet nedrīkst iebilst pret narkotiku veikaliem.

Šī nevarība daudziem liek vārīties dusmās un rada aizdomas par dīleru piesegšanu visaugstākajā līmenī. Jo īpaši cilvēkiem, kas paši cietuši narkobiznesa visatļautības dēļ. Intas Čirkuses mazdēlu pirms trim gadiem nodūra narkotikas sapīpējies draugs. Astoņi dūrieni. Abi mācījušies Teikas vidusskolā. Tagad Inta piedalās katrā Stop drugs pasākumā, taču arī viņai šķiet, ka ar to vien ir par maz: «Mums ir jāiet pie valdības, mums ir jāiet uz Saeimu. Jāpieprasa nekavējoties kaut ko darīt! Es nesaprotu, kāpēc valdība ar tādu vienaldzību noskatās, ka mūsu bērni iet bojā.