Uldis Augulis aicina neveidot birokrātiskus šķēršļus kompensāciju piešķiršanai

Labklājības ministrs Uldis Augulis otrdien, 18.februārī, valdībā uzsvēra, ka elektroenerģijas tirgus atvēršana un gaidāmais elektroenerģijas tarifu sadārdzinājums ir jauns sociālais slogs lielai sabiedrības daļai. Šobrīd nav skaidri zināms atbalsta mehānisms iedzīvotājiem, kā arī paredzētais finansējums nav pietiekams.

"Pēc būtības šobrīd jautājums ir par politisko atbildību, nevis tehnisku noteikumu sagatavošanu. Uzskatu, ka Ekonomikas ministrijai, gatavojoties elektroenerģijas tirgus atvēršanai, jau pirms gada bija jāpanāk vienošanās ar pašvaldībām par atbalsta mehānismu trūcīgajiem un maznodrošinātajiem. Jaunu štata vietu izveide tikai elektroenerģijas pabalsta administrēšanai Labklājības ministrijā būtu publisko līdzekļu lieka tērēšana un papildus birokrātija, savukārt vismērķtiecīgāko to izlietojumu sniegtu Labklājības ministrijas iepriekš iniciētais dzīvokļa pabalsta līdzfinansējums pašvaldībām," uzsver labklājības ministrs.

Tāpēc labklājības ministrs ir sagatavojis protokollēmumu apspriešanai valdībā, kas, pirmkārt, noteiktu, ka atbildīgā institūcija par elektroenerģijas cenu sadārdzinājumu kompensācijām ir Ekonomikas ministrija (EM), nevis Labklājības ministrija (LM). Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par iekšējo elektroenerģijas tirgu atbildība par elektroenerģijas cenu sadārdzinājumu jāuzņemas EM, paredzot vienkāršāko veidu sniegt atbalstu pašvaldību apstiprinātajām trūcīgajām un maznodrošinātajām personām – elektroenerģijas piegādātājiem, tām no 1. maija samazinot maksu par patērēto elektroenerģiju.

Vienlaikus protokollēmums paredz EM nodrošināt grozījumus 2014.gada 21.janvāra Ministru kabineta (MK) noteikumos Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi, nosakot, ka, elektroenerģijas tirgotājs mājsaimniecības lietotājam, par kuru no pašvaldības saņemta informācija par personas atbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas personas statusam, ikmēneša rēķinā par elektroenerģiju piemēro atlaidi.

"Uzskatu, ka vispareizākais mehānisms, par kuru atbildību bija gatava uzņemties arī ministrija, bija dzīvokļa pabalsta līdzfinansēšana pašvaldībām. Tieši pašvaldību sociālie darbinieki zina vislabāk, kurām ģimenēm un cik lielā apmērā tas ir nepieciešams. Turklāt tikai šādā gadījumā valsts publiskās finanses tiktu tērētas vismērķtiecīgāk.

Tomēr ir saprotams, ka vienošanās ar pašvaldībām nav panākta, jo tās vairs negrib uzņemties kārtējo valsts funkciju, ja nav piešķirts finansējums funkcijas izpildei. Tas arī ir iemesls, kādēļ pašvaldības jau vairākkārt nav saskaņojušas LM sagatavotos noteikumus par dzīvokļa pabalsta līdzfinansējumu, kas ietvertu arī elektroenerģijas cenu sadārdzinājumu," norāda U.Augulis.

Atsevišķām mājsaimniecībām elektrības un siltumapgādes cena pieaugs līdz pat 40%. Tomēr arī mazāks pieaugums pašreizējā ekonomiskajā situācijā lielai daļai iedzīvotāju ir pārāk straujš papildu finansiālais slogs, ja arī tiek izveidots pabalsts oficiāli atzītām trūcīgajām, maznodrošinātajām personām. Realitāte būs redzama maijā, kad mājsaimniecībām vajadzēs apmaksāt pirmos - sadārdzinātos rēķinus, ir pārliecināts U.Augulis.

Jebkurā gadījumā EM izvairīšanās no atbildības ir saprotama, jo pabalstu izmaksās būs ļoti daudz neskaidrību un neapmierinātu cilvēku saistībā ar to, ka ne vienmēr trūcīgās mājsaimniecības ir noslēgušas līgumus ar AS Latvenergo, bet ir, piemēram, tikai īrnieki, kas nav slēguši ar elektroenerģijas piegādātāju līgumu. Kādā citā mājsaimniecībā dzīvo viena trūcīga persona, bet citā - ģimene ar trīs bērniem, bet skaitītājs ir tikai viens, un atlaide abiem vienāda.

Atgādinām, ka LM 18.februārī valdībā apstiprināšanai iesniedza MK Noteikumus par valsts mērķdotāciju pašvaldībām dzīvokļa pabalsta izmaksu nodrošināšanai laikā no 2014.gada 1.aprīļa līdz 2017.gada 31.decembrim. Tomēr valdība vienojās šo jautājumu izskatīt pēc nedēļas.

Kopumā šobrīd plānotais sociālā atbalsta instruments laika periodam līdz 2016. gadam būs 14,09 milj. eiro (9,9 milj. lati), no kuriem 3,8 milj. eiro (2,7 milj. lati) tiks izmaksāti pašvaldībām mērķdotāciju veidā 2014. gadā, sākot ar 1. aprīli, kad tiks atvērts elektroenerģijas tirgus, kā arī 5,12 milj. euro (3,6 milj. lati) 2015. gadā un 5,12 milj. (3,6 milj. lati) 2016. gadā.