Pensionāri uzskata, ka diskusijās un reklāmas kampaņās pašlaik vecajiem cilvēkiem skalo smadzenes par to, ka līdz ar brīvā elektroenerģijas tirgus ieviešanu sakārtosies tarifi un cilvēkiem būs jāmaksā mazāk.
Līdzīgi notiek ar pensionāru turēšanu par muļķiem un cenšanos ieskaidrot, ka nekāda cenu kāpuma nav.
Pieprasot apturēt elektroenerģijas tirgus atvēršanu, pensionāri pulcēsies protesta akcijā pie Saeimas un, iespējams, arī citviet.
Galvenais Latvijas Pensionāru federācijas domes sapulces temats pirmdien bija Saeimas un valdības lēmumi, kuri stājas spēkā 2014. gadā, un svarīgākais no tiem – elektroenerģijas tirgus nākotne. «Pensionāru vidū pašlaik valda ļoti liels satraukums, kas notiks ar elektrības cenu, kad tiks atvērts elektroenerģijas tirgus. Pensionāri ir sašutuši, jo, visticamāk, tieši vecie cilvēki, kuri dzīvo taupīgi, būs tie, kuri cietīs visvairāk. Izdevumi par elektrību pieaugs tieši tiem, kuri patērē vismazāk elektroenerģijas. Mēs esam rēķinājuši, ka pensionāram par elektrību būs jāmaksā vismaz 30 procentu vairāk,» sacīja Latvijas Pensionāru federācijas vadītājs Andris Siliņš. Mierinot Latvijas iedzīvotājus, ka elektrības cena nebūs lielāka par citās Rietumeiropas valstīs noteikto cenu, politiķi ir aizmirsuši, ka Latvijas algas un pensijas ir vienas no zemākajām Eiropā.
Pensionāri pauda viedokli, ka valsts vara, kas bija atbildīga par šo lēmumu, ir ņēmusi vērā ne Latvijas iedzīvotāju intereses, bet Eiropas Savienības norādes, tāpēc, protestējot pret šādiem lēmumiem, pensionāri gatavi doties arī uz Briseli. Netaisnīgi ir pateikt, ka cilvēkiem, kuriem būs grūtības samaksāt par elektrību, jālūdz palīdzība sociālajos dienestos, jo tas «ir pazemojums». «Mums jādara viss, lai pretotos šim lēmumam,» teica A. Siliņš. Nevienam pensionāram nebija citu domu, un lēmums par kategorisko prasību Saeimai un valdībai pārtraukt elektroenerģijas tirgus atvēršanu līdz brīdim, kad iedzīvotāju ienākumi atbildīs tēriņiem par elektroenerģiju, tika pieņemts vienbalsīgi.
Par manipulāciju ar cipariem pensionāru federācija sauc arī informācijas izplatīšanu par cenām, kuras nepieaugot eiro ieviešanas dēļ. «Katru dienu nāk cilvēki, kuri ir izmisumā par to, ka visu laiku pieaug cenas, maksājumi kļūst lielāki – par atkritumu izvešanu, par pārtiku, lielāks nekustamā īpašuma nodoklis un citi,» saka A. Siliņš. Tāpēc federācijas prasība ir arī nepieļaut iedzīvotāju novešanu galējas nabadzības situācijā. Pensionāri gatavojas arī informēt ES amatpersonas, ka Latvijas seniori darīs visu iespējamo, lai nepieļautu absurdu ES prasību realizāciju valstī.
Var šķist, ka uztraukums par cenu kāpumu novedis tiktāl, ka pensionāri praktiski nerunā par pensiju paaugstināšanas iespējām un šogad gaidāmo indeksāciju. Taču tā gluži nav – pensionāru prasība ir šogad pensiju indeksācijā ņemt vērā inflācijas pieauguma procentu, kā arī vidējās darba algas pieauguma rādītājus. Saskaņā ar Labklājības ministrijas informāciju, tieši šāda indeksācija šogad arī tiek plānota. Tomēr pensionāri arī uzstāj, ka robežšķirtnei, cik lielu pensijas daļu indeksēt, jābūt ne 200 latiem, bet gan minimālajai algai – 225 latiem jeb 320 eiro. Šo summu vajadzētu indeksēt katram pensionāram. Pensionāri arī pieprasa palielināt pensiju piemaksu – no viena eiro pašlaik līdz diviem eiro par vienu darba stāža gadu līdz 1996. gadam. Šāda plāna pagaidām valdībai gan nav.
Lai kompensētu trūcīgiem un maznodrošinātiem iedzīvotājiem elektroenerģijas tarifu kāpumu, tiks veidots jauns pabalsts, par to vienojušies ekonomikas un labklājības ministri Vjačeslavs Dombrovskis (RP) un Uldis Augulis (ZZS), ziņo LETA. Jauno pabalstu administrēs Labklājības ministrija, savukārt Ekonomikas ministrija ir gatava novirzīt tam papildu finansējumu un jau esot apzinājusi programmas, no kurām pārdalīt naudu.