Mirušā puiša klasesbiedrs arī gandrīz nomirst no legālajām narkotikām

No legālajām narkotikām bojāgājušā Eduarda piemiņu divi viņa klases biedri godinājuši neiedomājami trulā veidā. Viņi atkal pīpēja tieši to pašu vielu, kas Eduardam bija liktenīga. Un arī viens no šiem puišiem gandrīz nomira.

Dažu dienu laikā viņš divas reizes vārda vistiešākajā nozīmē izglābts no nāves. Policija ierosinājusi kriminālprocesu, un tagad jau no izdzīvojušajiem spaisa ballītes dalībniekiem, viņu vecākiem un arī 49. vidusskolas vadības atkarīgs tas, vai tuvākajā laikā morgā nenonāks vēl kāds jauns cilvēks ar diagnozi – sirds mazspēja.

Drošs bizness.

Riskē lietotājs

Pēc notikušā ne visi jaunieši un ne visi pieaugušie apzinās situācijas nopietnību. Viena puiša vecāki sarunās ar pārējiem pat ieņēmuši klaji agresīvu pozu, aizstāvot savu nu jau pilngadīgo dēlu. Biedē ar tiesu darbiem par neslavas celšanu, kaut gan ir aizdomas, ka tieši viņš regulāri rūpējies par apdullinošās vielas krājumu papildināšanu un dāsni cienājis atkarīgos klasesbiedrus. Sarunā ar Neatkarīgo māte otra puiša nāvi nosauc par skumju gadījumu, bet attiecībā uz savu dēlu uztraucas vienīgi par to, «kas var pierādīt, ka viņš izplatīja?». Kaut gan tobrīd pat viņa profils feisbukā reklamēja spaisa lietošanu.

Nauda acīmredzot nevienam no trijotnes nav bijusi problēma. Gan mirušais Eduards, gan abi pārējie puiši nāk no cienījamām, arī plašākā sabiedrībā zināmām ģimenēm. Vecāki strādā svarīgos amatos, arī valsts iestādēs. Vienam puisim vecāki nopirka dzīvokli, otram jau bijusi mašīna.

Turklāt atšķirībā no kokaīna, heroīna vai marihuānas, legālās narkotikas ir ļoti lētas. Daudziem policijas lepošanās ar pagājušajā piektdienā «izņemtiem 24 iepakojumiem» izraisa vien smīnu, jo šī toksiskā viela ir tik spēcīga, ka ar minimālu daudzumu var apsmidzināt kilogramiem pildvielu. Ar augiem šiem maisījumiem vienīgi tik daudz saistības, ka nepieciešams kaut kas, kam gruzdēt. Nāvējošā biznesa rentabilitāte ir nenormāli augsta, bet risks tirgotājam faktiski nekāds. Vienīgi ar policiju retu reizi jāpačakarējas. Riskē vienīgi lietotājs, jo zināt, ar ko īsti ir apsmidzināta pīpējamā substance, viņš nevar. Lai saglabātu «vīraku» legālo statusu, tā ķīmiskā formula tiek nemitīgi mainīta un pašlaik toksiskuma pakāpe ir tik augsta, ka lietotājam var izraisīt paralīzi un sirds apstāšanos. Tā notika ar Eduardu, un gandrīz arī ar viņa draugu.

Notikumu fabula

Izdzīvojušā puiša vecmāmiņa Ilze Neatkarīgajai stāsta, ka mazdēla apsēstība ar narkotikām sākusies pagājušā gada 17. decembrī, pirmā reize – tā vismaz viņš pats stāstījis. Sekmes strauji kritās, skola bieži netika apmeklēta. Viņa klasesbiedrs Eduards pīpējis ilgāk, bet lielākais narkotiku lietošanas stāžs – pāris gadi – bijis trešajam puisim.

Traģisko notikumu virkne sākusies 28. janvārī rīta pusē, kad visi trīs satikās un lietoja narkotikas kādā Brīvības un Pērnavas ielas vārtrūmē. Jau pēcpusdienā Ilzes mazdēls atrasts mētājamies uz tramvaja sliedēm pie Bērnu pasaules. Ātrie viņu aizrāva uz Gaiļezeru un atpumpēja. Savukārt Eduards šai dienā nomira – savā dzīvoklī. Vai šai brīdī kāds arī bijis klāt, droši vien skaidro policija. Bet ārsti nākamajā rītā vien konstatēja viņa nāvi. Uz Eduarda bērēm abi dzīvi palikušie narkomāni neesot aizgājuši. Tā vietā viņi nolēmuši atkal aizbraukt uzpīpēt, šoreiz pie ezera. Acīmredzot drauga nāve nebija gana laba skolotāja, un narkotiku atkarības ietekmē smadzenes vairs nespēja pieņemt saprātīgus lēmumus. Viens no puišiem atkal zaudējis samaņu, otrs izsaucis ātro palīdzību. Var teikt – ar narkotikām gandrīz atņēma, bet ar šo zvanu izglāba drauga dzīvību. Ārsti atrada puisi guļam zemē, noplūdušu asinīm, jo krītot viņš bija lauzis degunu. Sekoja trīs dienas Toksikoloģijas nodaļā Gaiļezerā, tad vēl nepilnas divas nedēļas Tvaika ielā – Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas un centrā. Un tagad jāvaicā – kas notiks tālāk?

Tas ir jāaptur!

Mazdēls savai vecmāmiņai un vecākiem pateicis, ka pēc notikušā negrib vairs lietot narkotikas, bet, vai ar šo gribu būs gana. Legālo narkotiku bodes ir pilna Rīga, un katrā skolā ir jaunieši, kas šīs vielas lieto un reklamē citiem. Arī 49. vidusskolā mācās narkomāni. Un arī šīs skolas 12.c klasē. Ilze baidās, ka mazdēlam jādodas atpakaļ tai pašā paziņu vidē, kas vienu jaunu cilvēku jau ir nogalinājusi. Ģimene apsver iespēju mainīt skolu, bet pēc būtības tas neko negarantē, un jautājums ir arī par pārējo jauno cilvēku drošību. Narkotikas ir visapkārt, tāpat kā vilinājums tās pamēģināt. Vieni pieaugušie tās izgatavo un tirgo, bet citi nespēj vai negrib pirmos apturēt. Bet kādam bērnam pirmā, desmitā vai simtā reize atkal var izrādīties pēdējā.

Vecmāmiņa Ilze Neatkarīgajai atzīst, ka tagad darīs visu, lai palīdzētu iznīcināt šo nāvējošo rūpalu. Droši vien narkoūķu dedzināšanā viņa nepiedalīsies, taču ar savām liecībām policijai un stāstu par traģiskajiem notikumiem viņa centīsies glābt gan savu mazdēlu, gan citus jaunus cilvēkus. Arī kriminālpolicijas izmeklētājs Norberts Trepša teic, ka šajā lietā rakšot patiešām dziļi. Cerams, ka Eduardu nogalinājušo narkotiku ražotāji un izplatītāji jau drīzumā saņems visbargāko sodu. Cīņai pret narkotiku postu pašlaik mobilizējas visa sabiedrība.