Ņemot vērā augsto nabadzības un sociālās atstumtības risku Latvijā un niecīgo sociālās palīdzības apjomu, Veselības aprūpes finansēšanas likumprojekts un valdības piedāvātā koncepcija nav atzīstama par sociāli taisnīgu un nesamērīgi ierobežo cilvēktiesības, uzskata tiesībsargs Juris Jansons.
"Tā nenodrošina ikvienam medicīniskās palīdzības minimumu, tā vairos bezdarbnieku un pabalstu saņēmēju skaitu, veicinās sociālo atstumtību un pasliktinās Latvijas iedzīvotāju tā jau kritisko veselības stāvokli," uzskata Jansons.
Tiesībargs norāda, ka ar likumprojektu netiek radīta lielāka tiesiskā skaidrība, proti, joprojām nav atbildes uz jautājumiem - kādi veselības aprūpes pakalpojumi, kādā apmērā, ar kādu pacienta līdzmaksājumu un kādā termiņā personām būs pieejami saslimšanas gadījumā.
Jansons secinājis, ka ar jauno kārtību pieeja valsts finansētiem veselības aprūpes pakalpojumiem, tostarp primārajai veselības aprūpei, tiks liegta ievērojamam skaitam Latvijas iedzīvotāju. Saskaņā ar Veselības ministrijas (V) datiem 145 000 iedzīvotāju, kas ir aptuveni 7% no Latvijas iedzīvotāju kopskaita, ir personas darbspējīgā vecumā, kas nav iedzīvotāju ienākuma nodokļu (IIN) maksātāji un nav valsts apdrošināmās personas. Pati ministrija prognozē, ka tikai 5% no minētā apjoma jeb 7250 iedzīvotāji pievienosies valsts apdrošināšanas sistēmai, veicot brīvprātīgās iemaksas 28 eiro mēnesī. "Iespējams, ka minētajā grupā ir nelegāli nodarbinātie, nereģistrētie bezdarbnieki, kas līdz ar minēto reformu nokārtos savu sociālo statusu, pievienojoties valsts veselības apdrošināšanas sistēmai. Tomēr prognozējams, ka valsts finansētie veselības aprūpes pakalpojumi nebūs pieejami vismaz 100 000 Latvijas iedzīvotāju," akcentē Jansons.
Viņš vērš uzmanību, ka valsts finansētā veselības aprūpe, tostarp primārā aprūpe, tiks liegta tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri ir godprātīgi nodokļu maksātāji, tikai viņu ienākumi atbilstoši Latvijas sociāli ekonomiskajai situācijai ir neregulāri vai nelieli.
"Būtiski atzīmēt, ka tā ir iedzīvotāju grupa darbspējīgā vecumā, kas pārskata gada periodā nespēj gūt ienākumus vismaz 12 valdības noteikto minimālo algu apmērā (3840 eiro). Saskaņā ar jauno koncepciju iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem būs spiesti no jau tā nelielā ienākuma atlikt vēl 28 eiro katru mēnesi, lai iegūtu piekļuvi valsts finansētai veselības aprūpei, kas, manā ieskatā, nav samērīgi ar pašreizējo sociāli ekonomisko situāciju," norāda tiesībsargs. Viņš uzskata, ka jaunā koncepcija vairos nelegālo nodarbinātību un izvairīšanos no nodokļu nomaksas, jo personām ar neregulāriem un zemiem ienākumiem izdevīgāk būs tos neuzrādīt, kvalificējoties bezdarbnieka statusam.
Atbilstoši likumprojektam valsts finansētos veselības aprūpes pakalpojumus nesaņemšot arī personas, kas ir sasniegušas vecumu, kas dod tiesības uz vecuma pensiju, bet tām nav pietiekoša apdrošināšanas stāža, lai pensionētos. Minētās personas tiesības uz valsts veselības apdrošināšanu iegūšot tikai pēc pieciem gadiem, skaitot no pensionēšanās vecuma sasniegšanas dienas, kad valsts tām sāk maksāt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu.
Papildus Jansons konstatējis, ka veselības aprūpes pamatpakalpojumi un primārā veselības aprūpe jaunajā koncepcijā nav ieplānota tādai starptautiski aizsargātai personu kategorijai kā patvēruma meklētāji.
Likumprojekta pašreizējā redakcijā ārpus valsts apdrošināšanas sistēmas paliek personas, kuras saņem vecāku, bērnu kopšanas vai ģimenes valsts pabalstu un kurām ir vismaz trīs bērni, no kuriem jaunākais ir sasniedzis septiņu gadu vecumu, bet vēl nav sācis mācības pamatizglītības iestādē.
Tāpat, tiesībsarga ieskatā, nav pieļaujams neatliekamās medicīniskās palīdzības apjoma noteikšanu deleģēt Ministru kabinetam. "Nav pieļaujams, ka valsts garantē tikai neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes pakalpojumus un ambulatori sniegtā neatliekamā medicīniskā palīdzība jau ierobežota ar noteiktu pacienta līdzmaksājumu. Jau šobrīd Ministru kabinets ir pārkāpis deleģējuma robežas, nosakot, ka par ambulatori sniegtiem neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumiem ir maksājama pacienta iemaksa," uzskata Jansons.
2013.gada nogalē Tiesībsarga birojs kopā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS veica iedzīvotāju aptauju, kas parādīja, ka par ambulatori sniegto neatliekamo medicīnisko palīdzību 47% respondentu bijis jāmaksā līdz 10 latiem, 32% - no 10 līdz 20 latiem, bet vairāk nekā 20 latus maksājuši 16% aptaujāto.
Likumprojekta apspriešanas stadijā tiesībsargs konstatējis, ka gandrīz visas nozari pārstāvošās nevalstiskās organizācijas - Latvijas Ģimenes ārstu asociācija, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija, Latvijas Slimnīcu biedrība - ir izteikušas kritiku par to un tā tālākas virzības lietderību, norādot, ka pastāv augsts risks palielināties ielaisto slimību un tam sekojošas invaliditātes rādītājiem, neatliekamās palīdzības izsaukumu skaitam, kas ilgtermiņā sabiedrībai izmaksās daudz vairāk. Tādēļ Jansons aicina Saeimu, vērtējot likumprojektu, ņemt vērā norādītos riskus un nepieņemt likumu bez plašākas diskusijas.
Jau ziņos, ka Latvijas Ģimenes ārstu asociācija neatbalsta jauno likumu, jo tas rada nedrošību valsts iedzīvotājiem un apdraud veselības aprūpes sistēmas attīstību nākotnē. Pēc mediķu domām, šāda likuma redakcija diskriminē iedzīvotājus, iedalot viņus pēc vairākām pazīmēm, piemēram, nodokļu maksātāji un nemaksātāji, cilvēki ar dažādām diagnozēm. Tāpat likums esot vērsts pret mazaizsargātām iedzīvotāju kategorijām.