Tagad Latvijai ir savs kandidāts nokļūšanai uz pretnarkotiku plakātiem, nemaz nevajag patapināt traģisku cilvēkstāstu no Lielbritānijas. 18 gadu vecs, gudrs, sabiedrisks. Talantīgs dejotājs, vecāku un draugu mīlēts... 30. janvārī Eduards nomira, un, visticamākais, viņu nogalināja legālās narkotikas.
Oficiāla apstiprinājuma gan vēl nav – policija informē, ka nozīmēta tiesu medicīniskā ekspertīze. Taču notikuma fabula daudziem ir zināma. Iespējams, trīs jaunieši nolēmuši izkladēties, un kas gan tam varētu traucēt, ja veselais saprāts klusē, bet apdullinošas vielas Latvijā pieejamas tikpat viegli kā košļenes. Divi jaunieši ķīmisko dullumu izturēja, bet trešajam apstājās sirds.
Ko jūs, direktor, cepaties...
Viņu atrada mājās mirušu. Ātrā palīdzība vēsta, ka izsaukums pie jaunā cilvēka tika saņemts pulksten 11 no rīta. Mediķi atbrauca un konstatēja viņa nāvi. Ballīte acīmredzot bija sākusies jau iepriekšējā dienā – 29. janvārī. Kā ūdenī skatījies, tagad jūtas Rīgas 49. vidusskolas direktors Juris Liepiņš. Otrdien viņš saucis kopā skolēnus un ļoti skarbi runājis par narkotiku bīstamību un izplatību jauniešu vidū. Uz vietas skolā neviens, protams, nelietojot, bet par to, kas notiek ārpus skolas jurisdikcijas, baumas klīdušas visādas. Direktors centies izzināt, cik tās pamatotas. Brīdināt jauniešus. Šādas pārrunas notiek visās skolās, jo visas skolas, lai arī publiski to atzīst nelabprāt, zina par narkotiku izplatību jauniešu vidū.
«Trešdien Eduards aizgāja...» Domājot par notikušā cēloņiem, direktors secina, ka pieaugušie pietiekami neapzinās problēmas mērogu, savukārt jaunieši tās nopietnību. «Es laikam šo paaudzi vairs nesaprotu. Runāju ar jauniešiem, bet viņi saka – ko jūs, direktor, cepaties, visa Latvija tā dara.» Pēc notikušā visi ir satriekti, taču skolā tiks sasaukta vēl viena sapulce. Šoreiz tādēļ, lai noņemtu vecāku valkātās rozā brilles.
Riska cena
Sērās nedēļa pagājusi arī tautas deju kolektīvā Teiksma. Repetitore Inga Pulmane stāsta, ka Eduards bijis viņas talantīgākais un pozitīvākais jaunais dejotājs. «Viņš bija burvīgs puisis, un šis mums visiem ir smags trieciens.» Viņa apšauba, ka Eduards varētu būt bijis regulārs narkotiku lietotājs. Jā, uzpīpēt un iedzert palaikam paticis, kā jau vairākumam jauniešu mūsdienās. «Bet, ja narkotiku lietošana kolektīvā būtu problēma, mēs, vadītāji, taču to pamanītu! Daudz laika pavadām kopā, braucam arī uz ārzemēm.»
Te gan jāatgādina, ka pieaugušie mēdz daudz ko nepamanīt to pašu rozā briļļu dēļ un, piemēram, klašu ekskursiju kruīzi uz Stokholmu jauniešiem ir visīstākā dzeršanas un narkotiku lietošanas skola. Viņi pat atļaujas ievietot savu piedzīvojumu videoklipiņus tīmeklī, neapzinoties, kāda ir piedzīvojuma riska cena.
Kādam ir jārīkojas!
Trokšņaina cīņa pret legālajām narkotikām ilgst jau otro gadu, taču nopirkt šos vīrakus, kaktusu mēslojumus un kaljānu tīrāmos joprojām var teju uz katra otrā ielas stūra. Tiesībsargājošo iestāžu un politiķu nevarība vai negribība problēmas risināšanā šķiet neīsta, un Rīgas 49. vidusskolas direktors Juris Liepiņš vaļsirdīgi atzīst: «Es domāju, kāds kaut kur ļoti labi barojas no šitā.»
Katrā ziņā policijas optimisms, apgalvojot, ka legālo narkotiku bizness pamazām noiet pagrīdē, ir pamatots. Vakar Rīgā nāvējošās vielas turpināja izplatīt 31 vīraku bode. Aizvakar vienu izdevies likvidēt, bet ne jau policijai. Ūķis tika nodedzināts. Narkotiku bodes pa brīdim svilst visā Latvijā, un tas liek domāt, ka cīņu ar narkotikām savās rokās ņēmuši kādi anonīmi aktīvisti. Iedzīvotāji viņiem novēl dievpalīgu, jo policijai un likumdevējam rokas par īsām.
Stāsts par Eduardu, kurš iegādājās mazā maisiņā fasētu nāvi, zināms arī sabiedriskajai kustībai Stop, Drugs!, un tuvākajā laikā tā plāno rīkot plašus narkotirgotāju terorizēšanas reidus. Aktīvists Sandris Bergmanis paskaidro, kāda motivācija cīņā pret narkotikām apvienojusi sportistus, ārstus, policistus, amatpersonas: «Šī paaudze aizies postā, ja mēs nerīkosimies.