Kā galveno iemeslu minot cenu kāpumu, veselības sistēmas trūkumus un ekonomisko situāciju valstī, aptuveni viena trešdaļa Latvijas iedzīvotāju ir neapmierināti ar dzīvi Latvijā, liecina Eiropas Komisijas veiktais Eirobarometra pētījums.
Tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia projektu vadītāja Dace Goško Neatkarīgajai atzina, ka, viņasprāt, iedzīvotāju apmierinātība ar dzīvi Latvijā ir pat augstāka, nekā gaidīts, jo šim apgalvojumam piekrituši 67% aptaujāto. Pētījumu veicēji bija pārliecināti, ka šis rādītājs būs zemāks. Aptauja noslēdzās pagājušā gada 17. novembrī – tikai dažas dienas pirms Zolitūdes traģēdijas. Ja tā tiktu veikta nedēļu vēlāk, iespējams, neapmierināto skaits ar dzīvi Latvijā un amatpersonu darbu būtu bijis lielāks, pieļāva D. Goško.
Latvijā regulāri tiek veikti pētījumi par iedzīvotāju noskaņojumu un uzticību valsts institūcijām. Lai gan Eirobarometrs ir tikai viens no šādiem pētījumiem, iedzīvotāju neticība Saeimas, valdības un politisko partiju solījumiem vienmēr ir bijusi liela.
Šādu tendenci vairāk nekā piecu gadu garumā rāda arī DNB Latvijas barometra rezultāti. Šis pētījums savukārt atklāj, kāpēc iedzīvotāji tik skeptiski vērtē valdības darbu, proti, puse aptaujāto uzskata, ka valdības ministri pārlieku daudz laika velta politiskām intrigām, turklāt valdībai pašai nav skaidrības par tās darba mērķiem un plāniem valsts attīstībai. Salīdzinoši bieži (41% gadījumu) kā neapmierinātības iemesls arī norādīts, ka valdība slikti komunicē ar sabiedrību un neprasmīgi skaidro savus lēmumus. Tiesa, gan Eirobarometra, gan arī DNB Latvija barometra pētījumi tika veikti, pirms par valdības vadītāju kļuva Laimdota Straujuma.
Pretēji politisko partiju uzticības kredīta izsīkšanai Latvijas iedzīvotāji arvien vairāk uzticas medijiem, kuru uzticamība iedzīvotāju acīs vienmēr ir bijusi krietni augstāka nekā valsts institūcijām un politiskām partijām. Pusgada laikā kopš iepriekšējā Eirobarometra pētījuma uzticība presei un radio ir palielinājusies par 5 procentpunktiem, par 4 procentpunktiem ir kāpusi uzticēšanās internetam un par 2 procentpunktiem – televīzijai. Kopumā mediju paustajam tic 40 līdz 61% iedzīvotāju, savukārt politisko partiju teiktajam – tikai 6 procenti.
Veicot šo pētījumu, iedzīvotāju neapmierinātības galvenais iemesls bija cenu kāpums, lai gan tobrīd Centrālās statistikas pārvaldes oficiālie dati rādīja deflāciju valstī, tas ir, patēriņa cenu samazināšanos. Arī tas neliecina neko labu par iedzīvotāju uzticēšanos valsts iestāžu teiktajam.
Tāpat iedzīvotāji bija nemierā ar ekonomisko situāciju Latvijā, bezdarbu, veselības, nodokļu un pensiju sistēmu Latvijā.
DNB aptaujātie neslēpa, ka uzticību valstij varētu atgūt tad, ja tiktu paaugstinātas algas un pensijas, mazināta korupcija un birokrātiskie šķēršļi visās jomās, kā arī nodrošināta kontrole pār to, vai politiķi pilda dotos solījumus. Savukārt 6% aptaujāto netic, ka kaut kas varētu likt viņiem uzticēties valsts institūcijām.
«Aptaujāto atbildēs par to, kas varētu palielināt uzticēšanos valsts pārvaldei, var labi redzēt latviešiem raksturīgo mīlestību pret konkrēto un praktisko. Pirmajā vietā ir algu un pensiju paaugstināšana. Te varētu piebilst, ka lielāko daļu algu valsts nekādi nenosaka, jo vairākums ekonomiski aktīvo iedzīvotāju strādā privātajā sektorā. Savukārt algu palielināšana sabiedriskajā sektorā pirmām kārtām ir atkarīga nevis no politiķu vēlmes to darīt, bet no iespējām. Pensijas valsts neapšaubāmi maksā, bet valstij lēmumus par to līmeni vajadzētu pieņemt iespējami retāk. Ir jāaizveido sistēma, saskaņā ar kuru pensijas tiek regulāri paaugstinātas atbilstoši cenu un algu izmaiņām, un tas jau tiek darīts. Par politiska tirgus objektu šo tēmu noteikti nedrīkst padarīt. Taču iepriecina, ka ar nelielu atrāvienu atbilžu rangā seko tādi mērķi kā korupcijas un birokrātisko šķēršļu mazināšana, kas tiešām sniedz fundamentālas atbildes par iespējām celt iedzīvotāju dzīves līmeni,» skaidroja DNB bankas ekonomists eksperts Pēteris Strautiņš.
***
Latvijas iedzīvotājiem svarīgākās problēmas, % no aptaujāto skaita
Cenu pieaugums (inflācija) 43%
Veselības un sociālās aprūpes sistēma 24%
Ekonomiskais stāvoklis Latvijā 21%
Personiskā finanšu situācija 19%
Bezdarbs 18%
Nodokļu sistēma 17%
Pensijas 10%
Mājokļu jautājums 8%
Izglītības sistēma 8%
Noziedzība 2%
Vides, klimata, enerģētikas problēmas 1%
Neviena 5%