Ja netiks rasts risinājums skolotāju algu pieaugumam, tad, iespējams, maijā, valsts pārbaudījumu laikā, pedagogi varētu atkal rīkot protestus, tāpēc viens no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) steidzamākajiem uzdevumiem ir izstrādāt jaunu pedagogu darba samaksas modeli.
Ministrija sagatavojusi veselu darbu sarakstu, ko apņemas pildīt jau tuvākajā laikā, un pedagogi gan cer, ka tā būs ne tikai atrakstīšanās, bet reāla rīcība.
Lai izskaidrotu, kā IZM gatavojas pildīt valdības deklarācijā noteiktos uzdevumus, tā ir izstrādājusi rīcības plānu, ko Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā prezentēja izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete, nodēvējot to par «labo apņemšanos sarakstu». Kā vienu no galvenajiem uzdevumiem ministre nosauca skolotāju algas, uzsverot, ka īpaši izveidotas darba grupas speciālisti drīzumā ķersies klāt pie darba samaksas modeļu izstrādāšanas un pēc tam tie tiks nodoti sabiedriskajai apspriešanai. Pārskatāmā nākotnē tiks sagatavots arī jauns skolu finansēšanas veids, atsakoties no neveiksmīgā principa nauda seko skolēnam. Ministre arī lika saprast, ka neatbalsta skolotāju skaita samazināšanu, jo to traucējot darīt pārāk izkliedētais izglītības iestāžu tīkls. IZM gan esot par virzību uz vidusskolu konsolidāciju, taču ne mehānisku.
Tāpat atbalstāma esot koledžu integrācija augstskolās un augstskolu filiāļu skaita un izvietojuma sakārtošana. I. Druviete uzskata, ka ir pēdējais laiks runāt par šo problēmu, jo «tieši lielais filiāļu skaits rada augstākās izglītības pakalpojuma sadrumstalotību». Viņasprāt, nereti mazas, kompaktas un kompetentas augstskolas nodrošina labāku izglītības kvalitāti nekā lielas ar autonomām filiālēm. Lai rastu risinājumu šai problēmai, ministre gatavojas to pārrunāt ar rektoriem. Viņa gan mierināja, ka arī šajā gadījumā mehāniska apvienošana nenotiks: «Kāds labums būs, ja saliksim zem viena jumta trīs Latvijas mākslas augstskolas vai Jūras akadēmiju ar Rīgas Tehnisko universitāti? Ne jau augstskolu skaits nosaka to kvalitāti, bet mācībspēks un viņa profesionalitāte.» Svarīga gan esot ciešāka augstskolu sadarbība, piemēram, kopīgu studiju programmu un vienota doktorantūras centra izveide.
I. Druviete pauda, ka noteikti jāpilnveido valsts diagnosticējošo darbu sistēma, taču šobrīd nav plānots atcelt obligātos centralizētos eksāmenus. Tāpat esot jādomā par priekšnoteikumu radīšanu eksakto priekšmetu padziļinātai apgūšanai. Skaidrs, ka ne jau eksāmeni to var radīt, bet kvalificēti pedagogi, labi kabineti, intereses radīšana jau no sākumskolas. Ministre norādīja, ka pie tuvākajiem darbiem arī pieskaitāma mazākumtautību programmu pārskatīšana pirmsskolās, kā arī līdzšinējās bilingvālās izglītības sasniegumu izvērtēšana.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško pozitīvi novērtēja rīcības plānu, taču novēlēja, lai plāns nebūtu tik daudz kvantitatīvs (tajā uzskaitīti 7 informatīvie ziņojumi, 13 Ministru kabineta noteikumu grozījumi, vairāki pētījumi), bet kvalitatīvs. «Pedagogi gaida reformas, nevis tikai papīru pārkraušanu no vienas kaudzītes uz otru. Ceram, ka astoņos mēnešos ir plānots izdarīt ko konkrētu,» teica LIZDA vadītāja.