Valsts policija (VP) jau vairākus mēnešus neizmanto savus četrus fotoradarus, un tas nozīmē, ka ātruma pārkāpējus Latvijā vairs nefiksē neviena šāda mērierīce, jo 2012.gada nogalē pēc līguma laušanas savus fotoradarus no ceļmalām aizvāca arī privātais komersants.
VP priekšnieks Ints Ķuzis aģentūrai LETA teica, ka 2008.gadā iegādātie četri pārvietojamie fotoradari vairs netiek izmantoti divu iemeslu dēļ - pirmkārt, tas darīts pēc Satversmes tiesas pērn pavasarī pieņemtā sprieduma, kad par neatbilstošu Satversmei atzīts liegums automašīnu īpašniekiem pārsūdzēt fotoradaru sodus. Otrkārt, tehnisku problēmu dēļ ziemā policijas fotoradari nestrādājot.
"Tiklīdz normatīvās izmaiņas tiks ieviestas, tā mēs uzreiz liksim atkal virsū. Ziemā šīs jau krietni nolietotās mērierīces nestrādā. Privātā komersanta fotoradari varēja strādāt, bet mūsējās gan ne," atzina Ķuzis.
Ķuzis mierina, ka autobraucēju ātruma kontrolē tiek izmantoti rokas radari un aptuveni 80 policijas automašīnās iemontētās mērierīces. Ņemot vērā, ka ar privāto komersantu tika lauzts līgums par fotoradaru izmantošanu, pagājušajā gadā policija pastiprināja satiksmes uzraudzību ātruma ievērošanas un braukšanas reibumā aizlieguma ievērošanas jomā, apgalvo policijas vadība.
Pērn par ātruma pārsniegšanu noformēti 91 942 administratīvie protokoli, kas ir par 28 201 protokolu vairāk nekā 2012.gadā, liecina policijas informācija.
Kā ziņots, Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) pavasarī varētu izsludināt iepirkumu pirmo 20 stacionāro fotoradaru iegādei. Tiek prognozēts, ka pēc iepirkuma organizēšanas stacionāros fotoradarus reāli uz ceļiem varētu sākt uzstādīt rudenī.
Saeimā galīgajā lasījumā pagājušā gada novembrī pieņēma grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas paredz, ka turpmāk transportlīdzekļa īpašniekam būs Satversmē garantētās tiesības apstrīdēt un pārsūdzēt viņam piemēroto sodu, ja braukšanas ātruma pārsniegšanu fiksēs ar fotoradaru, bet automašīnas īpašnieks pārkāpuma brīdī nebūs vadījis transportlīdzekli. Likuma grozījumi izstrādāti, ņemot vērā Satversmes tiesas spriedumu, ar kuru par valsts pamatlikumam neatbilstošu tika atzīta Ceļu satiksmes likuma norma par administratīvā soda piemērošanu automašīnas īpašniekam, ja pārkāpumu fiksē ar fotoradaru.
Savukārt pērn 16.decembrī Ministru kabineta komiteja nosūtīja papildu saskaņošanai jauno Administratīvo pārkāpumu procesa likumprojektu, kas paredz būtiskas izmaiņas administratīvo sodu sistēmā. Šajā likumprojektā bija paredzēta atsevišķa procesuālā kārtība tiem gadījumiem, ja pārkāpti apstāšanās noteikumi, bet transportlīdzekļa vadītājs neatrodas pārkāpuma izdarīšanas vietā, un ja pārkāpums ir fiksēts ar fotoradariem.
Likumprojekts paredz, ka sods par pārkāpuma izdarīšanu sākotnēji būtu piemērojams īpašniekam turētājam. Transportlīdzekļa īpašniekam turētājam būs tiesības pārsūdzēt lēmumu par sodu, iesniedzot pierādījumus, kas apliecina, ka viņš nav vainīgs pārkāpuma izdarīšanā. Vienlaikus personai ir jānorāda faktiskā vadītāja, kurš pārkāpuma izdarīšanas brīdī ir vadījis transportlīdzekli, dati.