Nacionālajam kino jāatgūst sabiedrības atbalsts, – tādu pārliecību pauž kultūras jomā strādājošie. Lai tā notiktu, šajā darbā jāiesaistās arī Nacionālajam kino centram (NKC), un jo īpaši – tā jaunajam vadītājam.
Patlaban Kultūras ministrija ir izsludinājusi konkursu uz NKC direktora vietu, un pieteikumi tiek gaidīti līdz 14. februārim, Saeimas Valstiskās audzināšanas apakškomisijā skaidroja kultūras ministre Dace Melbārde, piebilstot, ka kandidātu atlase notiks trijās kārtās un to darīs ne tikai īpaša komisija, bet arī pieaicināti eksperti, kas piedalīsies intervijās, skaidrojot pretendentu nozares redzējumu. D. Melbārde uzskata, ka šāda rūpīga pieeja ļaus izvēlēties šim amatam piemērotāko. Šā cilvēka pienākumos būs ne tikai kino nozarei valsts piešķirto līdzekļu administrēšana, bet arī daudzu citu svarīgu uzdevumu pildīšana: viņam vajadzēs rast dialogu starp «dažādām nometnēm», jāprot svešvalodas, jābūt ekonomista zināšanām, jāprot piesaistīt Eiropas fondu vai privātos līdzekļus un vēl daudz kas cits. Izskanēja pat tādi patētiski vārdi kā «organizācijai vajadzīgs karognesējs». Katrā ziņā sanākušie bija vienisprātis, ka šajā amatā grib redzēt nozares autoritāti un līderi. Galu galā izraisījās arī diskusija: ko tad īsti sagaida no nacionālā kino, ne tikai no centra vadītāja. Deputāte Inguna Rībena pauda bažas – ja šobrīd samazinātu naudu NKC, sabiedrība neprotestētu, bet, ja nav tās atbalsta, veltīgi cerēt, ka politiķi par to iestāsies. Viņai arī šķietot nevietā runas par mūsu kino ekskluzivitāti. «Ģeniālas lietas iedarbojas uz visiem,» teica politiķe, norādot, ka īstam profesionālim ir jāmāk uzrunāt visplašāko auditoriju. Jāpanāk, lai Latvijas sabiedrība saka: «Mēs nevaram dzīvot bez Latvijas kino.» Un tieši tam ir jābūt galvenajam NKC uzdevumam, nevis vidutājam starp grupējumiem.
Filmu producents Andrejs Ēķis un kinorežisors Aigars Grauba pievienojās viedoklim, ka «filmas ir domātas skatītājam». A. Grauba uzsvēra: žanru daudzveidībai jābūt, bet nevajagot pārmest, ka cilvēki nesaprot labus mākslas darbus, tā tas nav – jo tas, kas patīk šeit, patīk arī citur. Savukārt kinorežisors Arvīds Krievs mudināja par galveno atskaites punktu filmu vērtējumā neuzskatīt laurus kādā no starptautiskajiem konkursiem, jo nebūt neesot noslēpums, ka tie nereti tiek dalīti «koruptīvi».
A. Ēķis un citi kinoļaudis, runājot par NKC pienākumiem, nosauca vairākus: attīstīt žanru daudzveidību, piecos gados palielināt skatītāju skaitu līdz vienam miljonam, veicināt Latvijas kino mārketingu, izveidot nacionālo pasūtījumu, izplatīt Latvijas filmu produkciju. Vairāki klātesošie arī atgādināja, ka NKC jādefinē konkrēti kritēriji, kā un kāpēc filma tiek finansēta no valsts naudas.
D. Melbārde piekrita, ka filma jāveido skatītājam, taču nedrīkstot aizmirst arī to, ka tā ir laba iespēja veidot Latvijas tēlu. Pašlaik top valsts simtgades programma, tā ka drīzumā tā būs zināma arī kinoļaudīm. Galvenā problēma – ierobežotais finansējums. Diemžēl nozares kapacitāte ir daudz lielāka nekā līdzekļi. Viņa arī norādīja, ka politiķi var iesaistīties lielu, nacionāli svarīgu tēmu definēšanā, taču nevajadzētu iejaukties tajā, nosakot, kas to darīs, un piešķirt finansējumu tā, kā tas notika ar iecerēto filmu Dvēseļu putenis. Pērn deputāti atbalstīja 200 000 eiro iebalsošanu šā gada budžetā, izraisot pamatīgu neapmierinātību pārējos kinoļaudīs.