Cenu kāpums 2013.gadā iedzīvotājiem liekas augstāks, nekā patiesībā

Vairākums Latvijas iedzīvotāju jeb 83% uzskata, ka Latvijā 2013.gada laikā patēriņa cenas ir pieaugušas, atklāj pētījumu kompānijas TNS šī gada februāra sākumā veiktā Latvijas iedzīvotāju 15-74 gadu vecumā aptauja.

Priekšstats par patēriņa cenu pieaugumu biežāk nekā caurmērā ir izplatīts 35-44 gadus vecu iedzīvotāju vidū, kas ir viena no aktīvākajām patērētāju grupām.

Tikai 11% aptaujāto iedzīvotāju uzskata, ka cenas ir palikušas nemainīgas. Tā biežāk domā iedzīvotāji no ģimenēm ar augstākiem ienākumiem (vairāk nekā 450 eiro uz cilvēku ģimenē). Tikai 1% iedzīvotāju domā, ka cenas ir samazinājušās, bet vēl 6% iedzīvotāju ir grūti novērtēt cenu izmaiņas.

Tie iedzīvotāji, kas ir novērojuši cenu pieaugumu, uzskata, ka patēriņa cenas pieauga par vidēji 10,5%. Tostarp gandrīz puse iedzīvotāju jeb 45% domā, ka cenas pieauga līdz 5%, kamēr vairāk nekā puse jeb 55% pauž viedokli par vairāk nekā 5% pieaugumu.

Savukārt Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā statistika liecina, ka cenas gada laikā kāpušas vien par 0,4%.

Vairākums iedzīvotāju uzskata, ka cenas pieauga pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, mājokļa uzturēšanai (ūdenim, elektroenerģijai, gāzei, apsaimniekošanai, remontam, īrei utt.), kā arī transportam un degvielai. Vienīgā patēriņa grupa, kur iedzīvotāji biežāk novērojuši cenu kritumu, ir sakaru pakalpojumi (mobilie un fiksētie sakari, internets, pasta pakalpojumi).

TNS Finanšu pētījumu eksperte Ilva Pudule komentē: "Minētās trīs patēriņa grupas - pārtika, mājoklis un transports - ir arī iedzīvotāju biežāk nosauktās grupas, kurām viņu mājsaimniecībās veidojas lielākie izdevumi. Tāpēc iedzīvotāji izdevumus šajās trīs grupās un to iespējamo pieaugumu uztver jūtīgāk nekā izdevumu izmaiņas citās patēriņa grupās. Turklāt vienlaikus iezīmējas tendence, ka daļa iedzīvotāju uzskata, ka cenas ir pieaugušas saistībā ar eiro ieviešanu. Līdz ar to var pieņemt - kamēr vēl pakāpeniski veidojas iedzīvotāju priekšstats par jaunās valūtas patieso vērtību, eiro valūtā atspoguļotās skaitliski "lielākās" cenas daļēji var radīt priekšstatu iedzīvotājos par iespējamo cenu absolūto pieaugumu."

Pudules ieskatā, nepieciešams vēl kāds laika periods, līdz iedzīvotāji pieradīs pie jaunās valūtas un viņiem izveidosies noteiktāks priekšstats par tās vērtību un attiecīgi reālo ietekmi uz patēriņa cenu pieaugumu. Eksperte domā, ka iedzīvotāji aptuveni pusgada laikā pieradīs pie jaunajām cenām eiro, tomēr zināma nesaprašanās varētu veidoties jūlija sākumā, kad tirgotājiem vairs nebūs jānorāda cenas gan eiro, gan latos.

Aptauju pētījumu kompānija TNS veica no 4. līdz 7.februārim, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 1000 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

TNS pētījums interneta vidē ir reprezentatīvs Latvijas iedzīvotāju kopumam vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Izlases kopa ir veidota, balstoties uz gadījuma izlasi, izslēdzot pašpieteikšanos.

Latvijā

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izsūtītajām vēstulēm personām ar būtiskām neatbilstībām starp viņu bankas kontu apgrozījumu un deklarētajiem ienākumiem līdz šim ir papildus deklarēti maksājamie nodokļi 5,7 miljonu eiro apmērā, otrdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.