Vircavs: Būvniecības likums bez noteikumiem – haosa gaidās

Kas mainījies ēku drošības, būvniecības kontrolē pēc Zolitūdes traģēdijas, ko mainīs jaunais Būvniecības likums, kādas ir cerības laikus nodot ekspluatācijā Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB), par to Neatkarīgās intervijā ar Rīgas pilsētas būvvaldes vadītāju Ingu Vircavu.

Neatkarīgā: – Lai gan Valsts ugunsdzēsības

un glābšanas dienests (VUGD) nedeva savu akceptu LNB ugunsdrošībai, simbolisko grāmatu pārvietošanu uz jauno ēku neatcēla. Nebija slikts piemērs pēc Zolitūdes traģēdijas attiecībā uz drošības noteikumu nozīmi?

– Apliecinājums par būves ekspluatāciju būvvaldē joprojām nav iesniegts, LNB joprojām ir būvlaukums. Būvlaukumā nav aizliegta citu personu atrašanās, bet par to atbildība jāuzņemas būvuzņēmējam, kuram jānodrošina, lai tās tiktu instruētas par drošību. Jāuzrauga arī apmeklētāju plūsma, personai objektā jāatrodas būvuzņēmēja pavadībā.

– Tā nav noteikumu apiešana?

– Tas nebija nelikumīgi, bet īsti smuki arī neizskatījās, un masveidā tā nevajadzētu darīt. Turklāt bija zināms, kad tiek plānota šī grāmatu ķēde, kas bija jāplāno un jāorganizē sasaistē ar objekta būvniecību.

– Ja pasūtītāji, būvnieki, uzraugi jau zināja, ka kāpņu neatbilstība ugunsdrošības prasībām varētu būt problēma, bet tādas tomēr būvēja, vai tas nenorāda uz to, ka, vismaz pirms Zolitūdes, varēja pamatoti cerēt, ka, labi pacenšoties, saskaņot var visu kaut ko?

– Kā būvētāji bija plānojuši visu saskaņot, jājautā pasūtītājam – Kultūras ministrijai – un būvniekiem, bet prasības ir jāievēro, un neiztur kritiku apelēšana pie tā, ka citur Eiropā ir citas prasības.

– Rīgas būvvaldei jādod gala atzinums par LNB. Kas vēl jāizdara, lai jūs tur uzliktu savu parakstu?

– Mums jāsaņem apliecinājums par būves gatavību ekspluatācijai no vairākām institūcijām, tostarp VUGD. Objektam jābūt uzbūvētam atbilstoši akceptētajam būvprojektam, visa dokumentācija tiks pārbaudīta, lai varētu pārliecināties, vai būvdarbi veikti atbilstošā kvalitātē, izmantotie risinājumi, materiāli ir tādi, kādi paredzēti būvprojektā. LNB būvēta pēc diviem būvprojektiem: viens ir pašai ēkai, otrs – infrastruktūras objektam ar LNB ēkai nepieciešamajām inženierkomunikācijām. Lielā ēka bez otras ir kā mašīna bez akumulatora – vienu, bez komunikācijām, to nevar nodot.

– Pieņemsiet tikai abus reizē?

– Jā. Te bija neliela problēma pasūtītājam, jo virkne infrastruktūras labiekārtošanas risinājumu bija sadalīti vairākās kārtās, un pirmajā kārtā bija paredzēta arī tehniskā ēka, kas vēl nav uzbūvēta un kuru nevarēja paspēt uzbūvēt līdz janvārim. Lai varētu lielo ēku nodot ekspluatācijā, infrastruktūras projektā atsevišķā kārtā bija jāizdala inženiertīklu komunikācijas un jāizstrādā izmaiņu projekts, kas jāsaskaņo ar attiecīgajiem inženierkomunikāciju tīklu turētājiem un jāiesniedz akceptēt būvvaldei. Būvvaldei to iesniedza tikai

6. janvārī, bet inženieru padomē 7. janvārī to nevarēja izskatīt, jo inženieriem ar to iepriekš jāiepazīstas, nevis tikai formāli jāuzliek zieģelis. Pasūtītāji šo būvprojektu apmēram pēc nedēļas atsauca.

– Kopš Zolitūdes traģēdijas pagājuši vairāk nekā divi mēneši. Pēc atbildības stumdīšanas no vienas instances uz citu sekoja solījumi pastiprināt būvniecības kontroli. Kas jau ir izdarīts praksē?

– Ir strādāts pie Ministru kabineta (MK) noteikumiem, kas saistīti ar jauno Būvniecības likumu, bet mani māc bažas, ka Ekonomikas ministrija (EM) tik ļoti nedomā par to, vai izdarīts viss, lai šāda veida traģēdijas neatkārtotos. Izskatās, ka vairāk notiek cīņa ar sekām, nevis cēloņiem. Vajadzētu noteikt precīzu atbildību starp tiem, kas būvē, projektē, uzrauga objektus, veic ekspertīzes, jāievieš sertifikācijas sistēma ar periodiskām zināšanu pārbaudēm gan būvinspektoriem, gan būvētājiem, gan projektētājiem, arī pašvaldību būvinspektoriem. Pašlaik nav skaidra procedūra, kā rīkoties, ja ir konstatētas kādas problēmas to vai citu speciālistu darbībā. Būvuzraugam vajadzētu regulāri atrasties objektā, bet pašreiz viņi uzņemas daudzus objektus vienlaikus, un cik reāli uzrauga darbus, var tikai minēt. Normatīvajos aktos jānosaka, cik bieži viņam vai vismaz viņa pilnvarotai personai tur jābūt.

– Pašvaldību būvinspektoriem ir vēl vairāk objektu vienlaikus!

– Pašvaldības būvinspektoram nav jādara būvuzraugu darbs un jāuzrauga būvdarbi. Būvinspektors pārbauda dokumentāciju, materiālu atbilstību būvprojektā izvirzītajām prasībām, sertifikātus, bet viņš nevar atplēst vaļā rīģipsi un pārbaudīt visus materiālus, katru konstrukciju.

Esam rosinājuši kā obligātu prasību pieaicināt būvinspektoru, pabeidzot nulles ciklu, piemēram, kad ielikti pamati vai nozīmīgās būvēs, pabeidzot katru stāvu. Pagaidām tas netiek ņemts vērā.

– Tas prasīs papildu līdzekļus, bet dome noraidījusi Vienotības piedāvājumu palielināt finansējumu būvvaldei.

– Papildu līdzekļi būvkontrolei jārēķina, vērtējot visas jaunā Būvniecības likuma un tam pakārtoto noteikumu prasības –

kad par to būs skaidrība, redzēsim, kas pašvaldībai jāveic, un attiecīgi plānosim nepieciešamos resursus. Skaidrs, ka būs jāpalielina būvinspektoru skaits Rīgā.

– Esat prasījuši palielināt būvinspektoru pilnvaras, lai, konstatējot būtiskus būvniecības procesa pārkāpumus vai ekspluatācijā nenodotu objektu ekspluatēšanu, minētajām personām būtu likumiskas tiesības fiziski šos objektus aizvērt. Inspektori neriskētu ar tiesas darbiem?

– Viens no priekšlikumiem, lai varētu runāt par maksimāli efektīvu būvkontroli, ir, lai tad, kad būvinspektors konstatē pārkāpumus, viņam ir tiesības slēgt objektu. Nereti ir bijuši gadījumi, kad inspektors konstatē pārkāpumus, uzdod pārtraukt būvdarbus, bet pasūtītājs vai būvuzņēmējs uz to nereaģē un nākamajā reizē inspektoru objektā vispār neielaiž.

– Jauni noteikumi paģēr augstākas prasības būvinspektoru izglītībai un pieredzei. Būvvaldē visi kvalificējas šīm prasībām, vai nāksies kādu atlaist?

– Manuprāt, atbilst. Tas ir labi, ka ir šādas prasības, bet ja tās izvirza, tad vienlaikus jādomā par to, ka brīvajā darba tirgū šādu speciālistu alga ir nevis nedaudz, bet vairākkārt augstāka nekā valsts un pašvaldību līdzīga līmeņa speciālistiem. Tāpēc ir bažas, ka varētu būt grūti nokomplektēt personālu. Turklāt netiek vērtēts, cik viena vai otra prasība likumā lielu slogu uzliks pašvaldībām, cik cilvēki būs jāpieņem darbā.

– Jums personīgi pārmesta neatbilstoša – ģeogrāfa izglītība. Neuzskatāt, ka vajadzīga specifiska izglītība un derētu piemācīties?

– Lēmumus par konkrētajām būvniecības iecerēm vai pieņemšanu ekspluatācijā pieņem cilvēki ar atbilstošu izglītību. Būvvaldes vadītājs vada, organizē, plāno iestādes darbu, kontrolē nosprausto mērķu un uzdevumu izpildi. Vadītājam jābūt vadītāja iemaņām, kādas līdzšinējā pieredzē esmu uzkrājis. Mana izglītība un iemaņas ir amatam atbilstošas.

– Neesat praksē saskāries ar kompetences trūkumu kādos jautājumos, kur specifiskā izglītība būtu noderējusi?

– Pat ja man būtu šī izglītība, man ikdienā nebūtu laika vērtēt būvprojektus. Tas, ka man ir cita izglītība nekā arhitektiem vai būvinženieriem, tieši palīdz skatīties uz jomu no cita redzespunkta. Turklāt būvvaldes funkcijas nav tikai būvprojektu saskaņošana vai būves pieņemšana ekspluatācijā. Būvvalde, piemēram, arī saskaņo reklāmas pie ēkām, pilsētvidē, pieņem lēmumus par adresēm, vada detālplānojumu procesu, pārbauda uzbūvēta objekta izpildmērījumu kvalitāti atbilstoši ģeodēziskajiem principiem, pieņem lēmumus par koku ciršanu, un atsevišķās jomās tieši ģeogrāfa izglītība ir vēlama. Nav tādas izglītības, kas aptvertu pilnīgi visas būvvaldes funkcijas.

– Vai ar kontroli, regulējumiem, saskaņojumiem neriskējam iebraukt otrā grāvī – nevarēs ne pirkstu pakustināt bez entajiem zīmogiem, saskaņojumiem, tādējādi nemazinot korupcijas riskus un nevajadzīgi sadārdzinot procesu.

– Noteikumi vēl ir izstrādes stadijā, ceru, ka beigās tomēr birokrātiju sabalansēs ar prasībām, lai būves tiktu uzbūvētas atbilstošā kvalitātē. Sākotnēji jaunais Būvniecības likums tika izstrādāts, lai noņemtu nevajadzīgus šķēršļus uzņēmējiem, bet, ņemot vērā Zolitūdes traģēdiju, jādomā par to, lai no viena grāvja neiebrauktu otrā.

– Ir kaut kas, kas par to liek bažīties?

– Grūti pateikt, vairumu noteikumu projektu neesam redzējuši. Mums bažīties liek jaunā likuma norma, ka birokrātisko šķēršļu mazināšanas vārdā būvprojektu izskatīšanai būvvaldē ir paredzētas tikai 7 dienas līdzšinējo 15 darba dienu vietā. Ņemot vērā būvprojektu apjomu un iesaistīto speciālistu skaitu (arhitekti, juristi, inženieri u.c.), šo termiņu nebūs iespējams ievērot. Un ja, piemēram, būvprojektu iesniegs pirms Ziemassvētku vai Līgo brīvdienām – kā likuma izstrādātāji saredz iespēju šos būvprojektus izskatīt 7 dienās?

Atsaucību nerod mūsu priekšlikumi par to, cik bieži būvuzraugam jāatrodas objektā, par būvinspektora uzaicināšanu, pabeidzot konkrētu kārtu, par sertifikāciju, daudzajiem apakšuzņēmējiem zem viena ģenerāluzņēmēja.

– Kā vērtējat divu jaunu institūciju izveides ieceri: Valsts būvniecības kontroles biroju, kas uzraudzīs sabiedriski nozīmīgo ēku (SNE) būvniecību un nodošanu ekspluatācijā, un Latvijas Būvniecības padomi, kas veicināšot sabiedrības līdzdalību būvniecības politikas izstrādē un īstenošanā?

– Šie risinājumi ir vairāk cīņa ar sekām. Kaut kādu efektu tas dos, it īpaši mazajās pašvaldī bās, bet ne Rīgā. Manuprāt, tas ir vairāk emocionāls lēmums, neuzticība Rīgas pašvaldībai, tāpēc vēl nav skaidrs, kas kontrolēs SNE būvniecību un pieņems tās ekspluatācijā. Izskanējis, ka valsts būvinspektori varēs veikt vai pasūtīt atkārtotas ekspertīzes, kas ir pretrunā ar līdzšinējo tiesu praksi. Bažas, vai neiestāsies haoss.

– Pašvaldību būvvaldes konstatēja nedrošuma pazīmes 38 SNE, no kurām 31 ēka, visas – lielveikali, atrodas Rīgā. Būvvalde uzdeva ēku īpašniekiem nekavējoties pārbaudīt ēku tehnisko stāvokli, lai gan būvvaldei nav tādu tiesību. Ko tālāk iesākt ar šiem secinājumiem?

– Būvvaldes kompetence beidzas līdz ar ēkas nodošanu ekspluatācijā, tālāk par ēku atbild īpašnieks. Ņemot vērā traģēdiju, ministrija aicināja būvvaldes apsekot jau ekspluatācijā nodotas ēkas, lai mazinātu spriedzi sabiedrībā, kaut arī tā nav būvvaldes funkcija. Mēs vizuāli apsekojām lielveikalus.

– Ar to jau paši cilvēki nodarbojās, ieejot lielveikalos un skatoties griestos.

– Tur, kur redzējām problēmu pazīmes, uzdevām nekavējoties veikt tehnisko apsekošanu. Pusē gadījumu tehniskās apsekošanas rezultāti ir iesniegti, pārējos ēku īpašnieki lūdza pagarināt termiņu. Tālāk būvvaldei nav pilnvaru likt ēku īpašniekam kaut ko novērst, varam tikai aicināt, nevaram slēgt objektu, ja redzam, ka viņš nepilda šo aicinājumu. Esam EM prasījuši piešķirt šādas pilnvaras pašvaldību inspektoriem, ja konstatējam patvaļīgu ekspluatāciju vai būvniecību jau ekspluatācijā nodotā objektā, vai būvdarbus ar būtiskām atkāpēm. Tagad viss ir ēku īpašnieku ziņā.

– Izskanējušais Ķirsons Māja gadījums liek jautāt, vai jūs pietiekami efektīvi izmantojat jau esošās pilnvaras? Tur bija ekspluatācijā nenodotas sabiedriskas ēkas ekspluatācija, kas pat bija izreklamēta presē, bet būvvalde nepamanīja, ka būvniecība uzsākta vēl pirms būvatļaujas saņemšanas, kas tika kārtota tikai pēc tam.

– Rīgā ir 500 000 adrešu – aptuveni 400 000 dzīvokļu un 100 000 ēku. Pie katras novietot būvinspektoru nav ne reāli, ne lietderīgi – tad viņu skaits būtu jāpalielina sešas reizes. Īpašnieks uzņemas atbildību par darbu atbilstību likumiem.

– Ja nav problēmu ļaunprātīgi izmantot šo situāciju – izmantot ekspluatācijā nenodotu ēku, maksāt mazāku nekustamā īpašuma nodokli, ja pamanīs, samaksās sodu, kā izdevīgāk.

– Tāda attieksme ir vērojama, bet pašvaldības vai valsts pārstāvis nevar izskriet līdzi visiem gājieniem, ko kāds privātais uzņēmējs vai persona iedomājas darīt ārpus likuma.

– Jāpalielina sodi?

– Esam prasījuši Tieslietu ministrijai (TM) palielināt soda apmērus, kas ir desmiti, simti, augstākais, daži tūkstoši latu, kas lielos objektos nespēlē lomu un neattur uzņēmējus no patvaļīgām darbībām. Citviet pasaulē ir nopietnāka pieeja pret likuma neievērošanu. Patvaļīgā būvniecība ir diezgan liela sērga gan no attieksmes, gan no likumu bezzobainības viedokļa. Ja saglabāsies pašreiz plānotais regulējums, būs radīts ērts mehānisms patvaļīgai būvniecībai, ko veikt būs izdevīgāk, samaksājot dažus desmitus latu, vēl apstrīdēt administratīvā procesa kārtībā, kur tiesas nereti ilgst gadiem.

– Tātad Būvniecības likums un noteikumi – vēl tādi caurumaini?

– Vismaz attiecībā uz patvaļīgo būvniecību noteikti. Piemēram, attiecībā uz daudzdzīvokļu ēkām, kuras ir sadalītas domājamajās daļās. Lai nojauktu nenesošo starpsienu un, piemēram, vannas istabu apvienotu ar tualeti vai dzīvojamo istabu ar virtuvi, būvvaldē jāsaskaņo vienkāršotās renovācijas apliecinājuma karte un tā jāsaskaņo ar visiem daudzdzīvokļu ēkas īpašniekiem. Tas ļoti bieži nav iespējams, kāds nepiekrīt, kāds dzīvo ārzemēs, un rezultātā būvē patvaļīgi. Esam aicinājuši TM šādu neadekvātu prasību atcelt, bet nav atbildes.

Vēl viena neizdarība mūs dara bažīgus. MK noteikumi ļauj pašvaldībai piemērot būvnodokli, kas nepieciešams, lai finansētu būvprojekta izvērtēšanu, saskaņošanu. Šos noteikumus vēl nav sākts grozīt, tie tiek futbolēti starp Vides ministriju un EM. Stājoties spēkā jaunajam Būvniecības likumam, līdzšinējie noteikumi zaudēs spēku un, ja jaunie vēl nebūs izstrādāti, pašvaldībai nebūs tiesiska pamata šo nodevu iekasēt, un Rīga zaudēs vairākus desmitus tūkstošu eiro būvkontroles nodrošināšanai. Nauda pašvaldībai būs jāņem no citiem ieņēmumiem, piemēram, samazinot pabalstus. Šos noteikumus nevar izgrozīt dienu pirms vispārīgo būvnoteikumu spēkā stāšanās, jo būvnodevas apmērs vēl jāizstrādā pašvaldībai un jāpieņem savos noteikumos. Attieksme ir apmēram tāda: Rīgai naudas daudz, gan jau kaut ko izdomās!