Rūpes par pareizu un saprātīgu nodokļu maksāšanu ir ikviena uzņēmuma īpašnieka un vadītāja pienākums un konkurētspējas priekšnosacījums – pratināšanas laikā tā dēvētajā Lemberga prāvā uzsvēra zvērināts advokāts Jānis Zelmenis.
Kā starptautiskās auditorkompānijas Deloitte norīkota amatpersona J. Zelmenis 90. gadu beigās ieradies akciju sabiedrībā Ventspils nafta (VN) veikt sabiedrības un tās meitasuzņēmumu nodokļu auditu. Viens no Deloitte uzdevumiem bijis meklēt veidus, kā biznesa dalībnieki varētu saņemt legālas dividendes, tās deklarējot Latvijā, jo tai laikā Latvijā dividenžu saņemšana ar nodokļiem netika aplikta.
Prom no ofšoriem
J. Zelmenis cita starpā atklājis, ka VN noslēgts līgums ar Lihtenšteinā reģistrētu kompāniju Trans Oil System. «Ja šāds ofšora uzņēmums slēdz līgumu ar Latvijā reģistrētu uzņēmumu, veidojas risks, ka šim nerezidenta uzņēmumam Latvijā veidojas pastāvīgā pārstāvniecība. Nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība nozīmē to, ka Lihtenšteinā reģistrētais uzņēmums kļūst par Latvijas nodokļu maksātāju, kuram jāmaksā arī uzņēmuma ienākuma nodoklis – tajā laikā 25% no ieņēmumiem. Ļoti svarīgi, kādi ir ieņēmumi un kādi ir izdevumi. Problēma šādai pastāvīgai pārstāvniecībai ir tāda, ka tai ir ieņēmumi, ir apgrozījums, bet tai nav izdevumu. Tas nozīmē, ja viņi ieņem, piemēram, 100 miljonus un izdevumu nav, tad nodokļos jāsamaksā 25 miljoni. No profesionāla nodokļu maksātāja viedokļa tas ir zināms vājprāts radīt citā valstī nerezidentam pastāvīgo pārstāvniecību, ja tu zini, ka tev nav izdevumi, bet ir tikai liels apgrozījumus un liela valsts ieņēmuma dienesta vēlme šo apgrozījumu aplikt ar samērā augstu uzņēmuma ienākumu nodokli. Tas ir ārprāts, tā nedrīkst darīt, tā ir kļūda, tā ir rupja kļūda,» skaidroja J. Zelmenis.
Tā kā saistības par ofšora kompāniju bija noslēgtas pēc Šveices advokāta Rudolfa Meroni ieteikuma, šveicietis piedāvājis kļūdu labot, iesaistot ķēdē vēl vienu Apvienotajā Karalistē reģistrētu uzņēmumu, kurš slēgtu pārstāvniecības līgumu ar Lihtenšteinā reģistrēto kompāniju. Kā norādīja J. Zelmenis, «tā ir labi zināma metode, un tas nav nekas nelegāls un slikts». Tomēr, kā norādīja advokāts, Valsts ieņēmumu dienests, veicot VN auditu, to pamanītu un pajautātu, kādēļ slēgti līgumi ar Apvienotās Karalistes kompāniju. Tādējādi ātri atklātos, ka Apvienotās Karalistes kompānija darbojas dēļ Lihtenšteinas ofšora. Rezultātā nāktos maksāt pamatīgu sodu, un tādējādi VN rastos zaudējumi, ciestu uzņēmums un VN akcionāri.
Deloitte J. Zelmeņa un Igora Rodina (vēl nesen – premjera Valda Dombrovska padomnieks) personās ieteikusi risinājumu – piemeklēt ārvalstu kompānijām tādu jurisdikciju, kura neatrodas Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumos atspoguļotā ofšoru sarakstā.
Maltas īpatnības
Lai naftas un naftas produktu starpniecības biznesa īpašniekiem no ieņēmumiem būtu jāmaksā saprātīgi nodokļi, Deloitte piedāvājusi izmantot pirmajā mirklī šķietami sarežģītu, bet iedziļinoties, ne tik sarežģītu līdzekļu aprites shēmu. Līdzekļu aprites sākums – starpniecības uzņēmums komandītsabiedrība Ventspils ekspedīcija loģistika, kuras 90% kapitāla daļas piederēja Maltā reģistrētam uzņēmumam. Komandītsabiedrība dividendes no saimnieciskā darbībā gūtās peļnas pārskaitījusi Lihtenšteinā reģistrētai kompānijai Andover Trust, kas savukārt šo labumu ieskaitījusi arī Lihtenšteinā reģistrētajai Nebbiolo Business Ltd, kura savukārt līdzekļus ieskaitījusi vienai no divām Maltā reģistrētām kompānijām – Tanvic Holding vai Tanvic Limited.
Garā naudas ceļa īsā būtība, kā uzsvēra advokāts, esot sekojoša: «Kopš 1948. gada Maltā ieviesta nodokļu aplikšanas īpatnība, ka ienākums, kurš gūts ārpus Maltas, tiek aplikts ar 35% nodokli, bet kompānijas īpašniekam ir tiesības vērsties Maltas Finanšu ministrijā un lūgt atmaksāt šo nodokli. Tas ir profesionālais standarts, ka ir dibināts viens Maltas uzņēmums, kurš pieder citam Maltas uzņēmumam tāpēc, lai saņemtu šo te nodokļu atmaksu. Tālāk jau dividende un nodokļu atmaksa apvienojas otrajā Maltas uzņēmumā, un šis otrais Maltas uzņēmums sadala dividendes, kuras konkrētā gadījumā aizgāja uz Latviju.»
No J. Zelmeņa sniegtajām liecībām noprotams, ka šīs dividendes tika ieskaitītas Latvijā reģistrētās akciju sabiedrības L.V.K. kontos.
J. Zelmenis uzsvēra, ka šajā šķietami sarežģītajā starpniecības biznesa līdzekļu aprites shēmā ietverts saprātīgs, tiesisks un Deloitte klientiem no nodokļu aplikšanas viedokļa izdevīgs risinājums. «Šeit nav nekā noziedzīga,» uzsvēra J. Zelmenis.
Likvidācijas kvota
Saistībā ar citu Ventspils tranzītbiznesa uzņēmumu – SIA Lattransnafta – auditorkompānijai Deloitte lūgts īpašniekiem labvēlīgākā veidā atrisināt dividenžu izmaksu problēmu. Pēc J. Zelmeņa teiktā, izanalizējot situāciju, Deloitte ieteikusi labumu izmaksāt nevis dividenžu veidā, bet gan kā likvidācijas kvotu. Lai tiktu pie likvidācijas kvotām, nepieciešams samazināt uzņēmuma pamatkapitālu. «Tai laikā likvidācijas kvotas nepakļāvās nekādai nodokļu aplikšanai. Tas bija visizdevīgāk. Mēs samazinājām uzņēmuma pamatkapitālu – visu to, kas bija lieks, – un to samazināto vērtību izmaksājām dalībniekiem,» paskaidroja advokāts.