Armija Zvārdes iedzīvotājiem neņems nost zemi

Līdz ar valdības nomaiņu dīvainajā stāstā par Aizsardzības ministrijas nolūkotajām zemēm Zvārdes pagastā noticis būtisks pavērsiens.

Jaunais aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis Neatkarīgajai apliecina, ka zemju piespiedu atsavināšana netiks veikta. Uzpirkšana tāpat kā pašlaik turpināsies miermīlīgā ceļā. «Piespiests neviens netiks,» sola ministrs.

Jāatgādina, ka sākotnējais plāns paredzēja atvēlēt zināmu laiku iedzīvotājiem, lai viņi labprātīgi pārdod savu zemi un aizvācas. Savukārt, ja viņi tā nedara – atņemt viņiem īpašumus ar valdības rīkojumu vai speciālu Saeimas lēmumu, izmaksājot kompensācijas.

Klusē kā partizāni

Jāsecina, ka tagad nolemts rīkoties mazāk vardarbīgi, taču valsts rīcībā joprojām ir vesela palete spaidu līdzekļu, kas varētu tiktāl apgrūtināt dzīvi Zvārdes cilvēkiem, lai viņi padotos. Var noteikt dažādus apgrūtinājumus, atrast biotopus un jūras ērgļus, ieviest aizsargjoslas, kas paralizētu saimniecisko darbību. Tāpēc zvārdenieki vēl nesit priekā plaukstas – nekas nav beidzies. Aizsardzības ministrija tā arī nav sniegusi ticamu skaidrojumu, kādēļ NATO nepieciešams kādreizējais raķešu poligons un ko ar to plānots darīt, kad būs pabeigta iecerētā teritorijas attīrīšana no iedzīvotājiem un pēc tam arī – (it kā) sprādzienbīstamiem priekšmetiem. Pagasta pārvaldnieks Imants Džulis skaidro, ka pašvaldībai to ir nepieciešams zināt kaut vai no teritorijas attīstības viedokļa. Piemēram, pašlaik pagastā tiek plānota meliorācijas sistēmu atjaunošana – tad ko darīt ar militāristu nolūkotajiem 10 000 hektāru?

«Mēs jau neprasām, lai viņi pasaka, kādu te izvietos pretraķešu aizsardzības sistēmu, bet vismaz tik daudz – vai tas nākotnē būs slēgts militārs objekts,» saka pārvaldnieks. Un arī tagad militāristu plānotās darbības pašvaldībai būtu jāzina, lai sagatavotu izmaiņas civilās aizsardzības plānā. Uz atmīnēšanas operācijām cauri pagasta teritorijai tiks vadātas sprāgstvielas, kas ir potenciāls drauds iedzīvotāju drošībai.

Zaļzemnieku interese noplakusi

Aizsardzības ministrs R. Vējonis tikmēr sakās nesaprotam, par ko esot satraukums, jo teritorijas attīrīšana no sprādzienbīstamiem priekšmetiem «ir ļoti atbalstāms pasākums». Te ministram būtu lietderīgi atcerēties, ka viņa paša pārstāvētā Zaļo un zemnieku savienība panāca Zvārdes jautājuma izskatīšanu Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē, cenšoties uzzināt patiesos militāristu motīvus. Tas gan īsti neizdevās, jo Zvārdes projektu no publicitātes sargā valsts noslēpums. Savdabīgi, ka pēc aizsardzības resora iegūšanas savā pārziņā partijas interese par NATO iecerēm Zvārdē noplakusi līdz nullei. Frakcijā par to vairs nav runāts. Zaļzemnieku līderis Augusts Brigmanis paskaidro: «Ministram pašam jātiek galā ar šo lietu. Jāsamēro valstiskās intereses ar vietējo iedzīvotāju interesēm.» Arī zemkopības ministram Jānim Dūklavam Zvārde īpaši neinteresē. «Tas ir Aizsardzības ministrijas jautājums,» viņš aizbildinās. Kaut gan, jāatgādina, zemes uzpirkšanu valdības uzdevumā veic uzņēmums Latvijas valsts meži un tā akcionārs ir Zemkopības ministrija.

Humānāk piespiest ar naudu

Pēc valdības maiņas nekādi jauni akcionāra rīkojumi uzņēmumā nav saņemti un zemes iepirkšana turpinās līdzšinējā kārtībā. Uzņēmuma runasvīrs Tomass Kotovičs skaidro: «Esam izteikuši piedāvājumu, un katrs īpašnieks var to izvērtēt. Kas nepārdod – nepārdod. Latvijas valsts meži ne uz vienu spiedienu neizdara.»

Šādā miermīlīgā uzpirkšanas ceļā valsts īpašumā pašlaik nonākuši apmēram 700 hektāri kādreizējā poligona zemju, daži darījumi esot procesā. Imants Džulis stāsta, ka daļa īpašnieku turpina kaulēties, bet citi cērt nost savus mežus, jo pārliecināti, ka agri vai vēlu no Zvārdes nāksies aiziet. Turklāt pircējam šai gadījumā ir vienalga, kas uz tā īpašuma atrodas – galvenais ir platība.

Ministra R. Vējoņa solījumu neatsavināt īpašumus piespiedu kārtā pārvaldnieks sauc par pozitīvu signālu. Rudenī arī Laimdota Straujuma, (vēl būdama zemkopības ministre) izteicās, ka valdība diezin vai izšķirsies par tik radikālu soli.

Tomēr Zvārdē daudzi joprojām ir pārliecināti, ka aizsardzības resors agri vai vēlu tāpat savu panāks un poligons būs NATO armiju rīcībā. To var izdarīt, gan ar dažādām birokrātiskām viltībām apgrūtinot vietējiem ļaudīm dzīvi, gan elementāri – piedāvājot viņiem vairāk naudas.

Latvijā

Latvijā par 4% pieauguši izdevumi sociālajai aizsardzībai, 2023. gadā jau sasniedzot septiņus miljardus eiro. Tajā pašā laikā lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties nodrošināt vismaz vienu no 13 pamatnepieciešamībām, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Svarīgākais