Drošībnieki Latvijā ir aizsargāti

Uzbrukums bijušajam Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadītājam Jānim Kažociņam raisa diametrāli pretējus vērtējumus.

Daži politiķi ceļ trauksmi. Pēc viņu domām, šis gadījums apliecina, ka Latvijā augsta ranga tiesībsargi mēdz būt apdraudēti savas profesionālās darbības dēļ. Taču vairums ekspertu, kuri gadiem uzrauga nacionālās drošības un iekšlietu sistēmas jautājumus, uz sacelto ažiotāžu raugās skeptiski.

Kā jau ziņots, pagājušajā nedēļā, izmantojot gāzes baloniņu, divas pagaidām nenoskaidrotas personas uzbruka bijušajam SAB priekšniekam J. Kažociņam.

Ceļ trauksmi

Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Valdis Zatlers vairākkārt ir paziņojis, ka pret šo gadījumu jāizturas īpaši vērīgi, jo uzbrukuma draudus esot saņēmušas arī citas amatpersonas un specdienestu darbinieki. Konkrētus uzvārdus V. Zatlers gan nenosauc, lai nebiedētu sabiedrību, taču, pēc viņa domām, ir maz ticams, ka šādiem uzbrukumiem varētu būt nejauša huligānisma raksturs. Arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis nesteidzas noliegt versiju, ka uzbrukums saistīts ar J. Kažociņa iepriekšējām darba gaitām. Tieslietu ministre Baiba Broka izvērtējusi nepieciešamību turpmāk nodrošināt J. Kažociņu ar apsardzi.

Situācija pārspīlēta

Latvijas vēsturē gan ir bijis ļoti maz gadījumu, kad uzbrukumus piedzīvo augsta ranga drošībnieki, tiesneši vai prokurori. Visskaļākais gadījums notika 2001. gada oktobrī, kad Rīgā, Lāčplēša ielas 29. nama pagalmā – visticamāk, pasūtījuma slepkavības rezultātā – tika nošauts Rīgas apgabaltiesas tiesnesis Jānis Laukroze, kurš izskatīja gan ar organizēto noziedzību, gan ar narkotiku kontrabandu saistītas lietas. Savukārt 2011. gadā Rēzeknē tika nolaupīta, spīdzināta un nogalināta kāda Valsts ieņēmumu dienesta darbiniece. Tomēr kopumā gadījumi, kad profesionālās darbības dēļ notiktu vēršanās pret tiesībsargiem, ir ārkārtīgi reti.

Saeimas deputāts Kārlis Seržants (ZZS) daudzus gadus ir bijis kriminālo tēmu žurnālists, bet vēlāk vairākus gadus arī parlamenta Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas loceklis. Sarunā ar Neatkarīgo viņš atzina: «Savā ilgajā praksē neatceros nedz oficiālu, nedz pat neoficiālu informāciju, lai kādam drošībniekam tiktu draudēts.»

K. Seržants arī uzsvēra, ka par dažiem šādiem gadījumiem esot dzirdēts trakajos deviņdesmitajos, taču kopumā «divdesmit piecu gadu laikā uz vienas rokas pirkstiem ir saskaitāmi gadījumi, kad viņu profesionālās darbības dēļ ir notikusi vēršanās pret tiesībsargiem. Domāju, situācija ap uzbrukumu Jānim Kažociņam ir krietni pārspīlēta.»

Personīgā interpretācija

Līdzīgu uzskatu pauž arī deputāts Dzintars Zaķis (Vienotība), kurš kopš 2009. gada ir strādājis Saeimas Nacionālās drošības komisijā. «Es uz gadījumu ar Jāni Kažociņu raugos daudz piezemētāk. Manā rīcībā nav argumentu, kas varētu radīt aizdomas par uzbrukuma saistību ar viņa iepriekšējo darbību. Nezinu, kas V. Zatleram ir licis domāt citādi. Tā ir viņa personīgā interpretācija.» Dz. Zaķis arī piebilda, ka, pēc viņa domām, Latvijā nepastāv globālu problēmu ar tiesībsargu apdraudējumu viņu profesionālās darbības dēļ.