Tuvojoties Eiroparlamenta vēlēšanām, visu valstu deputāti cenšas pozicionēties vēlētājiem svarīgos vērtību jautājumos – un pēdējās dienās viskarstākās debates turpinās par seksu.
Kaislības uzjundījis Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas deputātes Ulrikes Lunačekas ziņojums Ceļvedis homofobijas un ar dzimumorientāciju un dzimumidentitāti saistītas diskriminācijas apkarošanai. Balsojums notiek šodien, un iespēja, ka dokumentu apstiprināts, tiek vērtēta 50 pret 50. Tas gan nenozīmē, ka pieņemšanas gadījumā neparastu ģimenes un seksa modeļu piekritējiem visas Eiropas Savienības teritorijā uzreiz noteiks nezin kādas privilēģijas un heteroseksuāļiem būs jāsāk kaunēties par savu parastumu. Šis ir tikai vienas deputātes pašiniciatīvas ziņojums, kas satur dažādu labumu apsolījumu gejiem, lesbietēm, biseksuāļiem un cilvēkiem ar mainītu vai it kā nenosakāmu dzimumu. Tomēr arī gluži bez uzmanības to neatstās. Politiskā tradīcija noteic, ka pat nejēdzīgas parlamenta aktivitātes izpelnās vismaz formālu uzmanību no Eiropas Komisijas puses, tātad teorētiski vienas deputātes īstenotā seksa dīvaiņu balsu lasīšana vēlēšanām ar laiku var pārtapt dalībvalstīm saistošās direktīvās.
Pretrunā Satversmei
Šādā kontekstā Latvijā mītošajiem eiropiešiem īpaši interesantas ir savu priekšstāvju izdarītās izvēles. Dažu deputātu domas Neatkarīgajai izdevās noskaidrot, citi aizbildinājās ar nevaļu vai teicās neesam vēl iepazinušies ar skandalozo ziņojumu. Balsojums ir gana kutelīgs, jo var aizvainot gan tradicionālo ģimenes vērtību piekritējus, gan to noliedzējus.
No apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK ievēlētais Roberts Zīle ir pieņēmis noraidošu lēmumu: «Es balsošu pret šo ziņojumu, jo tajā izteiktais aicinājums Eiropas Komisijai, izstrādājot normatīvos aktus, kas saistīti ar pilsonību, ģimenes un pārvietošanas brīvību, ņemt vērā «visas ģimeņu formas» var nonākt pretrunā ar Latvijas Satversmē noteikto laulības kā savienības starp vīrieti un sievieti jēdzienu.»
Vairošanās caur reklāmu
Tikmēr Eiropas Tautas partijas (Kristīgie demokrāti) grupa, kurā Latvija pārstāvēta ar četriem deputātiem, vakar vēl nebija formulējusi kopīgu pozīciju. Acīmredzot viedokļi atšķiras. Eiroparlamentāriete Sandra Kalniete vēl nebija izlēmusi, vai dokumentu atbalstīs – iešot tam cauri «detalizēti punktu pa punktam». Krišjānis Kariņš gaida grupas viedokli, jo nedarbojas attiecīgajā komitejā. Viņu kolēģis Kārlis Šadurskis pieļauj, ka Eiropas Tautas partijas grupas viedoklis varētu būt atbalstošs, taču viņš pats arī tādā gadījumā balsos pret. Pirmkārt, jau pieminētās terminoloģiskās pretrunas dēļ – Latvijā ģimeni veido vīrietis un sieviete, nevis ģimeņu formas. Otrkārt: «Katram ir tiesības darīt gultā, ko grib, taču tas nav jānes laukā publiskajā telpā!» Kāpēc tad vispār Eiropas Parlamentam jānodarbojas ar seksa tematiku? Kārlis Šadurskis piekrīt, ka daļēji tiešām vainojams vēlēšanu tuvums, taču cits faktors ir šīs – par LGTB sauktās grupas – lobijs.
Māte, tēvs... kas vēl?
Neizlēmušo deputātu vidū vakar bija iepalicis Ivars Godmanis. Viņš seksa niansēs nesolījās iedziļināties – vienkārši balsos, kā Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa nolems. Tas gan būtu dīvaini, ja deputātam nāktos atbalstīt lesbietes U. Lunačekas iniciatīvu, jo I. Godmanis tika ievēlēts no apvienības LPP/LC, kas savā ideoloģijā pārstāvēja ģimenes un kristīgās vērtības.
Savukārt Tatjanai Ždanokai no Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas intīmais balsojums vispār iet secen, jo viņa devusies uz Eiromaidana tricināto Kijevu un atpakaļ nepagūs. Kreisajam flangam ir tikpat grūti noformulēties kā labējiem vai centristiem. Arī tāpēc, ka Ulrikes Lunačekas ziņojumā runāts par reti sastopamiem dzimumdzīves fenomeniem. Piemēram, Eiropas Komisija mudināta novērst vispārēju zināšanu trūkumu par interseksuāļu cilvēktiesībām. Turklāt Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejā dokuments apaudzis ar krietni sprādzienbīstamākām idejām, piemēram, «pielāgot ģimenes tiesības mūsdienu mainīgajiem ģimenes modeļiem un veidiem un ietvert iespēju, ka bērniem ir vairāk nekā divi vecāki».