Intervija ar dziesminieku Kasparu Dimiteru – par viņa aktivitātēm cīņā pret homoseksuālisma propagandu, par kultūras cilvēku klusēšanu, par sadarbību ar Vladimiru Lindermanu un par attieksmi pret notiekošo Ukrainā.
- Kāda ir Edītes Estrelllas un Ulrikas Lunacekas aktivitāšu bīstamība? Kāpēc tu tik ļoti iestājas pret ES sludināto genderismu un citām seksima teorijām? Ar ko Latvijai un pasaulei draud pedofīlisma un homoseksuālisma atbalstīšana un iecelšana likumīgā kārtā?
- Dzimumizglītība ar mērķi jau maziem bērniem iezombēt, ka starp normālu un perversu seksualitāti nav nekādas starpības, agresīvi un ar paātrinājumu tiek dzīta iekšā visās rietumvalstu izglītības sistēmās. Vadošās šīs dzimumapgaismības caursitējas ir feministe Estrella un lesbiete Lunaceka, abas eiroparlamentārietes. Estrellas rezolūcijas pirmo variantu, kas tika izstrādāts sadarbībā ar ASV ģimenes plānošanas federāciju, 2013.g. 10.decembrī noraidīja. Dokuments bērniem no četru gadu vecuma par obligātu noteica apmācību par „labsajūtu un apmierinājumu, kas sasniedzams, aizskarot savu ķermeni”, „masturbāciju agrā bērnībā”, „tiesības izzināt dažādas dzimumidentitātes”, bet no sešu gadu vecuma par obligātu noteikta informācija par viena dzimuma cilvēku intīmajām attiecībām. No deviņu gadu vecuma bērnam jāzina viss par kontracepcijas metodēm un no divpadsmit – viss, kā kontracepcijas dažādos veidus izmantot praktiski. Pēc šī fiasko EP sociālistu – demokrātu grupa pacentās caursist nedaudz piekoriģētas rezolūcijas izskatīšanu vēlreiz. Tātad priekšā vēl viena lemšana par šīs izbijušās meitenes sacerējumu. Feministu/lesbiešu lobijs ir gauži jaudīgs, ja tas kā minoritāte spēj panākt tik postošu ietekmi. Kamēr turpina sildīt un eļļot Estrellas pedofilisko dokumentu, savējo jau uzaudusi EP LGBT grupas augšgala līdere Lunaceka. Pirmā dokumenta mērķis ir degradēt bērnus, savukārt šis dokuments tēmēts dabīgas ģimenes virzienā. Dokuments LGBT kopienas biedriem paredz privileģētas tiesības, kādas nebūs paredzētas „naturāļiem”. Ja šis dokuments tiks akceptēts, tas kļūs saistošs visām ES valstīm, kas nozīmē: viendzimuma „laulības” arī Latvijā kļūs obligāti atbalstāmas. Viendzimuma pāriem nevarēs liegt bērnu adopciju, mākslīgo apaugļošanu un surogātmāšu pakalpojumus – pat tādām LGBT personām, kas dzīvos nereģistrētā partnerībā. Dokuments visām dalībvalstīm paģērēs visu veidu sapulču un parāžu atļaušanu, jēdzienu „naida runa” un „naida noziegumi” ieviešanu. Īpaši tas diskriminēs mācītājus, priesterus, taču ne mazāk arī vienkāršus ļaudis, kas homoseksuālismu vai LGBT aktivitātes mēģinās kritizēt. Par šo dokumentu balsošana paredzēta 4.februārī. Lai EP ņemtu nopietni sabiedrības protestus, ir jāsavāc 200 000 parakstu. Pašlaik savākti apmēram 123 000. Parakstīties jebkurš savu bērnu nākotnē ieinteresēts vecāks var šeit: http://www.citizengo.org/en/2882-european-parliament-will-vote-roadmap-special-lgbt-rights-lunacekno Tur ir petīcijas teksts un laukumi, kurā jāievada vārds, uzvārds, elektroniskā adrese, jāizvēlas valsts un jāieraksta LV pasta indekss. Aicinu arī NRA lasītājus pasteigties ar petīcijas parakstīšanu.
- Redzam, ka daudzas valstis atsakās no apzīmējuma „tēvs” un „māte” ierakstīšanas dokumentos, tā vietā izvēloties „vecāks 1” un „vecāks 2”. Atsakāmies no dzimtēm?
- Faktiski vairs netiek piemēroti nopietni sodi par pedofiliju. Norvēģijā ne pārāk smagi bērnus seksuāli izmantojušos „soda” ar pāris mēnešu ceļazīmi uz attiecīgu sanatoriju, bet ar izmantotajiem bērniem „strādā” psihologi, kas palīdz uzvarēt „nepareizās atmiņas”, lai bērns par notikušo pēc „ārstēšanās” domātu tikai pozitīvi. Kāpēc? Tāpēc, ka ES valstu parlamentārā līmenī pavisam atklātas jau ir diskusijas par pedofilijas un incesta legalizāciju. Nesen pasauli aplidoja ziņa, ka Itālijā jau pieņemti likumi, kas sodīs par „pedofobiju”, „transfobiju” utt. Pedofilija no perversijas vai slimības arī steidzamības kārtā tiek padarīta par seksuālo orientāciju. Atcerēsimies, par tādu reiz padarīja arī homoseksuālismu. Šo seksuāli maniakālo „cilvēktiesību” kaujas lauku vēl upurpilnāku padara pieaugošie uzbrukumi no juvenālo instanču puses. Latvijā tādas instances dēvē par bāriņtiesām, kas pēc juridiskiem kritērijiem nu nekādi nav tiesas, taču lēmumus pieņem tādus, kurus pēc tam iespējams pārsūdzēt tikai īstās tiesās. Runa ir par bērnu izņemšanu no ģimenēm. Tos izņem visā rietumu pasaulē, aizvien vairāk un vairāk. Baisi, prātam neaptverami signāli pienāk no Somijas, Norvēģijas, Vācijas, Anglijas, Krievijas, Ukrainas, Lietuvas un, protams, arī no Latvijas. Pie mums, kā pēc valsts plāna, ik gadu no ģimenēm izņem apmēram 2000 bērnu. Gandrīz pusi no tiem gada laikā vecākiem atdod, taču tikai kādi 200 no atņemtajiem reāli nāk no nelabvēlīgām ģimenēm, pārējie – lielākoties no nabadzīgām. Kritēriji rakstīti valstīs, kas ir labklājīgākas par Latviju. Latvijas bezdarbnieki un nabagi tiem neatbilst, tāpēc bērni tiem vairs nepienākas. Pusi no neatdotajiem bērniem steigšus gatavo adopcijai, lielākajai daļai aizceļojot uz ārzemēm. Kāds ir viņu tālākais liktenis, to mums neuzzināt nekad. Vai tie nonākuši lāga ļaužu ģimenēs, pedofilu vai orgānu transplantu tirgos, to mums neviens nekad neatklās. Taču ir skaidrs, ka visā pasaulē šī sistēma ir labi organizēta, un arī tās lobiji valsts aparātu līmenī ir ne mazāk ietekmīgi kā LGBT kopienas lielo un mazo vajadzību nokārtotāji. Īsi jāpiemin arī aborta fanu „sasniegumi”. Vadoši medicīnas ētikas žurnāli jau apspriež idejas par postnatālo jeb pēcdzemdību abortu, kas pieļauj bērna „abortēšanu” līdz divu gadu vecumam, jo tikai no divu gadu vecuma bērnu varot sākt saukt par cilvēku. Agrāk to sauca par infanticīdu – genocīdu pret bērniem. Transhumānisma nanobūtņu un kiberizdzimumu laikmetā būs citādi.
- Kāpēc, tavuprāt, tā notiek?
- Esmu pārliecināts, ka tas viss ir vienots, rīcībā saskaņots necilvēku tīkls, kas balstīts ļoti pamatīgi koptā, attīstītā ideoloģijā. Kājas šai ideoloģijai aug no tā paša marksisma, kas reiz sludināja vienlīdzību. To pazīstam kā boļševiku teroru, vēlāk kā feminismu, tad melnādaino un homoseksuālistu tiesību kustību. Šo „vienlīdzību” attīstīja no Vācijas uz ASV pārcēlušies Frankfurtes marksisti, kas nu savu mācību attīstījuši līdz necilvēcīgai pilnībai. Vairs nav runa par cilvēku, vīriešu un sieviešu vienlīdzību, bet par dzimumu VIENĀDĪBU. Tas nozīmē apmēram šo: ja agrāk tu sacīji „mēness ir kā siers”, pēc jaunās mācības tev jāsaka „mēness ir tas pats, kas siers”. Vienādība ir genderu vienlīdzības jeb dzimumvienlīdzības ideoloģijas pamatā – starp vīrieti un sievieti nav nekādu atšķirību. Ja esi piedzimusi kā meitene, tas vēl nenozīmē, ka tomēr neesi zēns, jo viss var mainīties. Dzimums ir tikai sociāla konstrukcija, kuru var dekonstruēt un uzkonstruētu citu, tev patīkamāku, piemērotāku dzimumu. Un var taču izrādīties, ka tavs dzimums pēkšņi kļūst vienaldzīgs pret pieaugušajiem, taču uzbudinās bērnu vai dzīvnieku tuvumā… Dažādi avoti min dažādus skaitļus, bet šobrīd, cik zinu, kopā ar sociāli uzkonstruējamiem iespējami vismaz 13 dažādi genderi jeb dzimumi. Lai saprastu, kas tuvojas un ar ko jārēķinās mums Latvijā, lūk, Vācijas piemērs. No 2015.gada Vācijas Bādenes – Virtenbergas zemē stājas spēkā jaunais mācību plāns vispārizglītojošajām skolām. 2013.gada darba dokumentā 2015.gada izglītības reformu plāns. Galvenie principi iestrādāts sekojošais: 1) profesionālā orientācija; 2) izglītība tālākai attīstībai; 3) mediju izglītība; 4) veselības profilakse un nostiprināšana; 5) patērētāju izglītošana. Katrs no šiem principiem jāīsteno, kā galveno nosacījumu akceptējot seksuālo daudzveidību.
- Ko tad nozīmē izglītoties šajā daudzveidībā?
- Konkrēto programmu sauc Izglītība stabilas attīstības interesēs. Tā paredz skolēnu izglītošanu par dažādām lesbiešu, geju, biseksuālu, transgenderu, transseksuāļu, interseksuāļu kopdzīvošanas un seksuālo attiecību veidiem, „kultūru” un pat par šo deviantu pulcēšanās vietām un pasākumiem. Neskatoties uz to, ka Vācija jau sen ir ļoti pasīva pretoties visam perversajam un ka Vācijā minētā juvenālā justīcija (bāriņtiesas) darbojas visnežēlīgāk, ziemeļu Reinas – Vestfāles vecāki 18.janvārī Ķelnē pulcējās vairāku tūkstošu protesta gājienā, lai pieprasītu šo reformu atcelšanu. Tīmekļa petīciju parakstīja vairāk nekā 65 700 cilvēku, pieprasot Bādenes – Virtembergas reģionālajam parlamentam atteikties no ieceres ar skolu palīdzību bērnus skolot par homoseksuālistiem. Visas minētās un neminētās rezolūcijas un dokumenti, tendences, juridiski nostiprinātie un nostiprināšanai gatavotie ar bērniem, ģimenēm, seksuālo orientāciju un perversajām tieksmēm saistītie procesi balstās uz kāda monolītāka pamata. Termins „stabila attīstība” tika ieviests 20.gadsimta 70.gados „Romas klubā”. Tā ir jaunās pasaules kārtības ideologēma. Šī termina bāze ir ideja par attīstības robežām, kas nozīmē, ka Zemes resursi ir ierobežoti, un, cilvēku skaitam turpinot pieaugt līdzšinējos tempos, resursi strauji izsīks. Arī minētajā izglītības reformu programmā ieaustais termins „stabila attīstība” nozīmē programmu, kas sastāv no trim daļām: 1) iedzīvotāju skaita ierobežošana; 2) deindustrializācija; 3) ekoloģizācija. Stabilas attīstības procesu visos trijos minētajos posmos uzrauga Pasaules Banka, kas kūrē arī nacionālo valstu izglītības programmas. Esmu pārliecināts, ka arī Latvijā. Termins „izglītība stabilas attīstības interesēs” nozīmē tāda indivīda radīšanu, kas nav motivēts attīstībai, kas nav ieinteresēts tradicionālas ģimenes veidošanā, kam nav saistošas nekādas agrāku laiku uzvedības vai tikumu normas un stereotipi, bet kas tajā pašā laikā jau no agras bērnības ir hiperseksualizēts, neitralizējot sevī tradicionāli par sirdsapziņu dēvēto radaru, kas palīdz atšķirt labo no ļaunā, derīgo no postošā. Jaunradītajam indivīdam nedrīkst būt augstākas autoritātes par savu ego un tā iegribām, ignorējot vecāku, pasniedzēju vai jelkādu citu autoritāti. Jaunradītajam indivīdam jābūt primitīvam, egocentriskam, viegli paredzamam un vadāmam. Tieši seksuālas deviācijas, homoseksuālisms un pedofīlija ir visātrākais veids, kā īstenot „stabilu attīstību”, ar jaunā tipa indivīdiem politiski viegli manipulējot, bez apstājas deklamējot vienu un to pašu par cilvēktiesībām, fobijām, agresīvi uzspiežot jaunās pasaules kārtības nenormālās normas.
- Latvijā notiek parakstu vākšana par to, lai tiktu rīkota tautas nobalsošana Bērnu tiesību aizsardzības likuma grozīšanu un papildināšanu ar pantiem, kas aizliedz popularizēt un reklamēt viendzimuma attiecības. Izskatās, ka paraksti satek visai gausi. Mērķis it kā skaidrs, taču kūtrums ir manāms.
- Latviešu mediji informāciju smeļ lielākoties no vienām un tām pašām ziņu aģentūrām. Tātad, tās ir ziņas, kas izfiltrētas caur vieniem un tiem pašiem filtriem. Domāju, ka arī tev vairs nav jaunums, ka Latvija ir okupēta teritorija, ko bezkaunīgi tieši apliecināja LR parlamentārie ārvalstu interešu aģenti un augstākie ierēdņi, nacionālās valūtas lata vietā ieviešot okupācijas valūtu – eiro. Latvijas meinstrīma politikā, ideoloģijā visu nosaka ES un ASV kurss. Patstāvības saimnieciskas vai morālas sistēmas izvēlē mums sen vairs nav. ES un ASV kurss ir PAR „stabilu attīstību”, kas nozīmē nacionālo valstu tradīciju, morāles normu, ģimeņu, bērnu degradēšanu atbilstoši dažādiem dokumentiem. Biedrības Sargāsim mūsu bērnus ierosinātā parakstu vākšana referendumam par homosekksuālisma propaganda aizliegšanu bērniem ir mēģinājums vēl pagūt spert šo pirmo, bet ļoti svarīgo soli, lai juridiski uzliktu barjeru ES un ASV cilvēknīdēju un maniaku globālajiem plāniem vismaz mūsu mazajā Latvijā.
- Izskatās gan, ka ES drīz ieviesīs sankcijas pret tiem, kas nevēlas pieļaut šādu propagandu...
- Sankcijas nemaz nav jāgaida no tālienes. Mums tepat mājās ir savi vienmēr gatavie sankcionāri. Kad iesniedzām dokumentus par referenduma ierosināšanu, CVK pieaicināja vairākus ekspertus, lai tie dotu savu slēdzienu mūsu iniciatīvai. Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) mūs neatbalstīja, rakstiski lemjot, ka „nav saskārusies ar gadījumiem, ka izglītības iestādēs un bērnu ārpusģimenes aprūpes iestādēs tiktu reklamētas laulības un seksuālās attiecības starp viena dzimuma personām.” Iedomājies, to nav pamanījusi bērnu inspekcija! Labklājības ministrija arī šādus grozījumus uzskatīja par neiespējamiem, rakstot, ka „likumprojekts tā pieņemšanas gadījumā nonāktu pretrunā ar Latvijas starptautiskajām saistībām”. Arī tiesībsarga biroja ekspertīzes slēdziens bija mūsu iniciatīvu noraidošs, jo izrādījās, ka „likumprojekts, nosakot aizliegumu paust noteikta veida informāciju izglītības un aprūpes iestādēs, ierobežo personu tiesības izplatīt un saņemt informāciju, jo viedokļu un ideju paušana ir saistīta ar cilvēka tiesību uz vārda brīvību īstenošanu”. Tiesībsargam acīmredzot bērni ir vienaldzīgi, viņam, lūk, homoseksuālistu vārda brīvības ierobežojums rūp vairāk. Arī Tieslietu ministrijas ekspertīze mēģināja ietekmēt CVK lēmumu, lai mūsu ierosinājums netiktu akceptēts: „Likumprojekts, kura pieņemšanas rezultātā varētu tikt ierobežota bērniem izglītības procesā sniedzamā informācija, kuras mērķis ir izpratnes veicināšana par toleranci un iecietību, nebūtu savienojams ar demokrātiskas valsts principu.” Tāda, lūk, ir LR tik būtisku instanču augsto ierēdņu rūpe par savas valsts bērniem. Taču CVK vākt parakstus referendumam tomēr atļāva, par ko viņiem joprojām esmu ļoti pateicīgs. Lai gan Tiesībsargs un Saeimas amerikāņu nacionālisti solidāri nolēmuši ar savu uzbrukumu krievu skolām aizēnot mūsu aktivitātes pret Latvijas bērnu homoseksualizāciju. Tad es saprotu, ka viņi ir par to.
- Kāpēc, tavuprāt, mediji par to nerunā?
- Vadošie latviešu mediji jau sen darbojas „stabilas attīstības” režīmā un pilnībā ir LGBT globālā lobija angažēti. Piemēra pēc varam atcerēties šā procesa pionieri – zilo Dienu, kas šodien transformējies medijā Ir. Ar krievu medijiem ir citādi. Tie ir brīvāki, jo tiem aizmugurē stāv tāda lielvalsts Krievija, kur LGBT propagandas aizliegums bērniem jau ir likums. Kā pret to reaģē brīvo geju pasaule, redzams lieliski – LGBT ir gatavi atsaukt visus sportistus un sacensību vietā visos ekrānos rādīt savus pīrsingotos, tetovētos orgānus. Paldies tev un NRA, ka mums šī saruna tomēr vēl ir iespējama. Latvijā jānosargā ne tikai latviešu, bet visi bērni. Latvieši, dodieties pie jebkura notāra, līdzi ņemiet nepilnus trīs eiro, un sakiet, ka vēlaties parakstīties par Grozījumiem Bērnu tiesību aizsardzības likumā. Notāra pienākums ir visu par šo parakstu vākšanu zināt un jūsu parakstus apliecināt.
- Kāpēc vajadzēja to visu aktualizēt kopā ar Lindermanu? Ir taču skaidrs, ka latvietim Lindermans ir visa antilatviskā iemiesojums.
- Un kā iemiesojums ir Kārlis Streips, Linda Freimane? Latviskuma? Vai tev pret šiem cilvēkiem viņu ieguldītā atbalsta dēļ LGBT agresijai Latvijā ir mazākas antipātijas nekā pret Lindermanu? Tāpēc, ka Streips ir latviešu gejs, bet Lindermans – nelatviešu un nepilsoņu heteroseksuālis? Manuprāt, 22 gadu laikā no oriģināliem un ģeniāliem padomju cilvēkiem pat mēs, vecāka gadagājuma inteliģenti, esam kļuvuši par augstāk minētā jaunā tipa radījumiem, kas visu uztver sekli instinktīvi, primitīvi veicot svarīgā/nesvarīgā selekciju. Kāpēc šādu parakstu vākšanu man nepiedāvāji tu? Kāpēc to nepiedāvāju tev es? Neienāca prātā. Bet Lindermanam ienāca, un viņš piedāvāja man šo iniciatīvu atbalstīt. Ļoti īsi padomāju un atbalstīju. Sapratu: ja Lindermans to ierosinās viens, uz latviešu parakstiem vispār varam necerēt. Iedomājies situāciju: tu pie savas mājas Jūrmalā sauļojies, mūziku esi uzgriezusi skaļāk, lai tevi netraucētu mazbērnu spēlēto datorspēļu troksnis mājas viņā pusē. Otrpus mājas pa balkonu pie taviem mazbērniem raušas augšup pedofils/maniaks, ko pamanījis Lindermans un, piezadzies tev tuvāk, no krūmāja māj un čukst zīmes, lai tu steidzies glābt savus mazbērnus; tu drūmi sašķieb uzacis un vicini viņa virzienā dūres, pat svied ar mauriņa grābekli. Lindermans aiziet, tu uzkāp pie bērniem un konstatē, ka tie izvaroti... Ko tu vainosi? Lindermanu? Mauriņa grābekli? Bērnus? Tieši tāpēc es piekritu. Vladimirs ir aktīvs savā zonā, es savā. Abi mēs esam dedzīgi jeb, kā saki tu, traki. Abi esam provokatori, skandālisti. Abiem mums ir viens mērķis – uzspridzināt idejas, izšaut signālraķetes. Viņam rūp savu bērnu, mazbērnu nākotne Latvijā, man rūp savu. Mūsu komplekts, kā nu jau esmu piedzīvojis, referenduma idejai ir jaudīgs draivs.
- Latvieši uz tavu sadarbību ar Lindermanu raugās visai šķībi.
- Tas mani neuztrauc nemaz, jo tautieši sen vairs uz procesiem un dažādu propagandu nereaģē adekvāti. Es uz procesiem raugos globāli, ģeopolitiski. Es nespēlējos ar infantilu nacionālismu un vairs šo naidpilno varoņbēbīšu nabu iecentrēšanas pasākumus nekādi neatbalstīšu. Izmantošu NRA man piešķirto raidlaiku un visiem Latvijas iedzīvotājiem lūgšu: piedodiet man, ka biju tik naivs un atbalstīju kustību Visu Latvijai! cerībā, ka tā nekļūs par kārtējo režīma transformeri, iekļūstot parlamenta zombārijā. Man ir kauns nelatviešu priekšā par Jāņa Dombravas piesmērēšanos Eiromaidana sodomokrātiem un Jāņa Iesalnieka ar kultūru un inteliģenci nekādā mērā nesaistītajiem ļaunajiem izšļupstieniem. Ne Parādnieks, ne Dzintars šos jaunekļus neapsauc. Tātad viņiem tas der. Mums, cilvēkiem, tas vairs neder. Latviešiem ir pats pēdējais laiks sākt atgūt savu autoritāti Latvijas nelatviešu acīs. Latvija ir latviešu izpostīta, novārdzināta, latvieši latviešu šmaukti, spīdzināti, no valsts latviešu patriekti. Ko darīt? Piedalīties brēkšanā par suverēnu latviešu tautas atlieku utopisku izolāciju no krieviem un visas pasaules? Jānis Iesalnieks Eiromaidana atbalsta mītiņa pie Ukrainas vēstniecības jau paguva naidīgi paspiegt „krievu okupanti, vācieties prom”. Vai ar šādu „nacionālismu” mēs savus bērnus paglābsim no tā ļaunuma lavīnas, kas jau noslaucījusi Amerikas un Eiropas tradīcijas, normas, cilvēcību? Nekādi. Šajā izšķirošajā un pēdējā cīņā uzvarēs tikai tie, kas cīnīsies kopā ar Latvijas krieviem, poļiem, armēņiem, gruzīniem, lietuviešiem, visiem nelatviešiem un visiem nepilsoņiem. Mēs dzīvojam uz Krievijas robežas un Krievija šobrīd ir vienīgā alternatīva ASV un tās kūrētā satelīta ES pret bērniem un ģimenēm vērstajai agresijai. Ir tikai divas frontes: cilvēci izauklējušo reliģiju, tradīciju un normu aizstāvošā Austrumu fronte un par globālo Sodomu, visu netradicionālo, perverso karojošā Rietumu fronte.
- Jo agresīvāk tu iestājies pret kaut ko, jo agresīvāks būs arī noliegums pret tevi. Vai tā nav bijis vienmēr? Vai tevi neuztrauc tas, ka daudzi tevi uzskata par, piedod, traku?
- Vai tik banāli pavaicāt tev kāds lika, vai tu pati tā domā? Vai viss, ko esmu vēstījis, liecina, ka esmu traks? Nereaģē tikai līķi. Es dzirdu visu cietēju, mocekļu balsis. Dzejniekiem tā ir. Man nav nedz komandas, nedz grupējumu, tikai manas dziesmas un mans izaicinošais vārds, ātrā bilde. Man nav citu ieroču. vien provokācija, skandāls un citi izaicinājuma paņēmieni. Zinu, ka daudzi jūtas labāk, neuzzinot neko par iemesliem, kāpēc mūs joprojām tik neatlaidīgi iznīcina, pazemo, iepako solījumos, naturāli krāpj. Bet šāds LV disidentu noliegums būs līdz vienam brīdim, ko nosacīti var dēvēt arī par katastrofu. Vai tu nejūti, ka gaiss jau smaržo pēc kara? Vai var atraisīt visu nelaimju, samaitātības, bezcerības un posta mudžekli vienkāršiem nepaplašinātiem un maigi humāniem paņēmieniem? Vairs nekad. Viss aizgājis ievērojami par tālu. Atgriešanās no necilvēcības pie cilvēcības iespējama tikai caur īstām, dzīvām sāpēm, īstu cīņu, īstiem upuriem. Tāpēc ir jābūt kopā visiem, kas vēl esam cilvēki, gatavi viens par otru pacīnīties.
- Kāds reiz teica: katrs kaku maisiņš, ko metam pret homoseksuālistiem, atgriežas Latvijā kā sankcijas no ES.
- Putnu mēsli, kurus reiz Jaunās paaudzes puisis svieda LGBT mācītājam Cālītim un viņa pavadoņiem, bija biblisks pasākums. Maleahijas grāmatā stāv rakstīts: „Un tagad, priesteri, šis aizrādījums ar pamācību domāts tieši jums: ja jūs negribat klausīt, nedz arī paši uz to raudzīties, lai jūs godātu Manu Vārdu, saka Tas Kungs Cebaots, tad Es raidīšu Savu lāstu pār jums un pārvērtīšu par lāstiem jūsu pašu svētības vārdus, jo jūs nemaz neņemat pie sirds un neliekat vērā Manus vārdus. Redzi, Es norāšu visu jūsu sēklu un sviedīšu mēslus jums sejā, jūsu svētku ziedojumu mēslus, un jūs kopā ar tiem tapsit aizslaucīti!” (Mal. 2:1-3) Tuvāk oriģinālam tulkojot, runa ir konkrēti par putnu mēsliem. Visas sankcijas, viss, kas ar mums noticis, notiek un notiks, ir iespējams tikai tāpēc, ka mēs paši to pieļaujam. Ko darīt? Kara laikam savi noteikumi, savi likumi. Karš pēc Sun Czi ir apmāna māksla. Kā apmānīt mūsu lielāko ienaidnieku, kas 22 gadus mums sūknējis laukā dzīvību, dvēseli, garu? Tikai apvienojoties ar pilnīgi visiem, kam Latvija ir Tēvzeme, bērnu un mazbērnu dzimtene, kuras dēļ esam gatavi atdod savu dzīvību. Ir vajadzīgs ļoti neparasts pavērsiens. Gan latviešu, gan ungāru, gan krievu, gan franču un citu tautu ienaidnieks ir Sodomas leģions. To uzvarēt mēs varam tikai kopā ar krieviem.
- Manuprāt, Latvija kļuvusi iecietīgāka pret homoseksuālisma propagandu. Pret tā sludināšanu un praidiem neiestājas nedz politiķi, nedz kultūras cilvēki.
- Man kultūras cilvēki ir Ziedonis, Vācietis, Čaklais, Vīgners, Pauls, Skujenieks, Sebris, Elsbergs, Smiļģis, Liniņš, Jaunušāns, Skulme, Artmane, Imants Kalniņš un vēl simtiem dižgaru, taču tie visi ir padomju Latvijas cilvēki. Diemžēl 22 gadu laikā kultūras cilvēku tādā jaudīgā, Latvju zemi satricinošā nozīmē mums īsti nav bijis. Visi iemalti politikas un amorāles nešķīstajā ķopķēzī, visi grēkojuši, pārdevušies, nodevuši, sasmērējušies. Grēka alga ir nāve, pirmās sekas – nespēks, nevarība, fiziska un morāla impotence. Cik maza, taču cik sadalīta, atomizēta sabiedrība esam! Padomju laikos, lai izdzīvotu, visam bija jāfunkcionē solidāri. Neuzkrītoši, jā, bet solidāri. Bija zinātne, kultūra, saimniekošana. Vai sliktāka kā pēdējos 22 gados? Vai nebijām toreiz cilvēcīgāki, sirsnīgāki, draudzīgāki? Tu taču redzi sejas Baltijas ceļa, Barikāžu video liecībās. Tie sen vairs neesam mēs. Tie ir nevainīgi bērni, cerību un sapņu spārnoti. Kur šie spārni šodien? Mums vairs nav varoņu, nav ģēniju. Visi kapos. Tāpēc arī visos svētkos pa kapiem vien dzīvojam. Mēs dzīvojam pagātnē, pieminam ļaunu, nepiedodam, nenožēlojam. Es dzīvoju šodienā, rītdienā. Es esmu rada pasionāriem, kas nedzīvo pagātnē. Jau padsmitiem gadu brēcu dziesmās, ka būs katastrofa, baisa katastrofa, ja neatgriezīsimies no grēkiem un nekļūsim par cilvēkbērniem. Bez pasionāriem, bez gatavajiem par savu redzējumu un liecību mirt mums nav nekādu izredžu savā zemē ko mainīt. Bet ir tā: vai turpināsim kaitināt savus tuvākos līdzcilvēkus ar politizētu, infantilu, nekulturāli necilvēcīgu nacionālismu, vai tomēr visi kopā vienosimies cīņā pret ES un ASV Sodomu, kas sāk valdīt pār visu pasauli.
- Daudzi tevi nesaprot arī Ukrainas sakarā. Tevi kā mūžīgo protestētāju ierastāk būtu redzēt barikāžu būvētāju pusē. Bet tu esi nostājies valdības pusē. Kā tad tā?
- Skaties uz Ukrainu Latvijas sakarā. Ko tu viņiem novēli? Tādu pašu izpostīšanu, kādu piedzīvojušas visas padomju ietekmes zonas valstis, arī Latvija? Tas nekas, ka arī ukraiņu asinis sūkuši viņu pašu ar varu cieši sašūtie oligarhi – gan viņi ar tiem tiks paši galā, tikai nedaudz vēlāk. Šobrīd nedrīkst pieļaut, lai globālā Sodoma ar geju modeli Kličko priekšgalā, vācu gejam Vestervellem piedziedot, iesoļo Ukrainā. Arī Krievija ir izlaupīta, taču rieš muskuļus, maina likumus, lai augšāmceltos. Ar ko tu vēl redzi iespēju iet kopā, lai paglābtos no LGBT diktatūras? Jā, var arī ar francūžiem, taču arī viņi un visi tradicionālisti jau sākuši apvienošanos vienotajā Austrumu frontē. Es neesmu nostājies Ukrainas valdības pusē, bet Ukrainas tautas pusē. Bez valdības atbalsta ukraiņi nenosargās savu valsti no apvērsuma, kas tiek eskalēts par ASV naudu. ASV šobrīd dodas cīņā uz dzīvību un nāvi, jo no šīs pārāk ilgi dominējušās impērijas ķetnām izslīd pavadiņa pēc pavadiņas. Pasauli tā raustīt gabalos Baltajam namam vairs nesanāks. Krievija, Ķīna, Indija, arī drosmīgā Ungārija prezidenta Orbana vadībā rāda, ka pasauli mainīs pavisam jauns spēku komplekts.
- Vai tev nešķiet, ka par ietekmi Ukrainā cīnās Krievija un ASV? Naivi, protams, domāt, ka ES būtu īstā vieta, uz kurieni ukraiņiem tiekties, bet varbūt viņi tomēr bēg no Krievijas?
- Kā nekur nevar aizbēgt nedz no Vācijas, nedz no Amerikas, tā nekur neaizbēgt arī no Krievijas. Kā rakstīja mans jaunākais dēls Stefans kādā savā bērnības dzejolī, „es sevi apdāvinu, jo tas ir stratēģiski”. Arī es sevi apdāvinu ar pēc iespējas plašu izziņu, rakursiem, lai uz visu raudzītos stratēģiski. Šobrīd ir stratēģijas laiks: ir jādomā, ar ko kopā karot, kādus ieročus lietot, nešķirojot tautības.
- Tava pozīcija (Krievijas sakarā) saskan ar Imanta Kalniņa viedokli.
- Imants Kalniņš nekad nav bijis muļķis. Arī tagad viņš nav nojucis, kā izsakās daudzi. Aizvien uzkrītošāk nojūk „amerikāņu” nacionālisti Saeimā. Naids nevar būt dzinējs, lai uzvarētu. Un ko Nacionālā apvienība grib uzvarēt? 600 000 nelatviešu + 150 000 000 Krievijas + Ukrainas + Baltkrievijas un citu sabiedroto fronti? NA šobrīd stāv uz vienas platformas ar ES un ASV „jūras kājniekiem” no LGBT divīzijas. Imants Kalniņš ļoti labi jūt, ka pavisam drīz mēs vairs vispār nebūsim cilvēki. Dziest pēdējā cilvēcība, bez kuras nekad nekādas kultūras vairs mūsu pusē nebūs. Mēs, Elita, esam veco laiku cilvēki. Tādi vēl ir visur pasaulē. Tikai Rietumos tie cietuši vairāk nekā mēs. Mēs salīdzinājumā ar Angliju, Dāniju un Zviedriju tik daudz zaudējuši neesam. Mums vēl ir cerība. Ja attapsimies no infantilā nacionālisma ieilgušās paralīzes.
