Labklājības ministrija (LM) ilgus gadus atteikusies pildīt Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanā iesaistīto personu atbalstam veltīto speciālo likumu, kur teikts, ka viņiem ir tiesības saņemt gan veselības kaitējuma atlīdzību, gan arī vecuma pensiju, - informē TV3 raidījums "Nekā personīga".
Kļuvis zināms, ka valstij nāksies maksāt lielas summas, lai atjaunotu taisnību pret cilvēkiem, kuri savulaik piedalījās Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanā. LM ilgus gadus bija atteikusies viņiem maksāt gan vecuma pensiju, gan arī atlīdzību par veselībai nodarīto kaitējumu, kā to paredz likums.
Viens no avārijas seku likvidētājiem Gunārs Sīpols ar LM tiesājas jau vismaz 10 gadus. Augstākās tiesas Senāts ir atzinis, ka viņam bija jāsaņem gan kaitējuma atlīdzība, gan arī pensija.
LM skaidro, ka šādi rīkojušies, jo nav gribējuši, lai zaudētājos nepaliktu tā černobiliešu daļa, kas pensionējusies pirms likuma pieņemšanas un uz kuriem palielinājums neattiektos. LM Sociālās iekļaušanas un sociālā darba departamenta direktore Elīna Celmiņa skaidro, ka 2000.gadā tika pieņemts jauns Černobiļas likums, kas paredz atšķirības izmaksās cilvēkiem, kas ir pensionējušies pirms un kas pēc 2000.gada.
LM vēl nav aprēķināts, cik lielas būs tās summas, ko valstij tagad nāksies černobiliešiem atmaksāt, bet var prognozēt, ka tās būs apjomīgas, pat, rēķinot tikai uz vienu cilvēku. Pēc Sīpola aptuveniem aprēķiniem, viņam vien pienāktos ap 60 000 latu.
Kopējais černobiliešu - vecuma pensionāru un invalīdu skaits pašlaik ir 2954 cilvēki. Tikmēr gan Augstākā tiesa, gan Administratīvā apgabaltiesa norāda, ka Sīpola gadījumā nauda jau bija jāizmaksā līdz šā gada 13.janvārim, un pašlaik LM nepamatoti kavējas ar sprieduma izpildi.
Černobilieši jau esot gatavi, ka arī šoreiz LM ignorēs tiesas lēmumu un apsver iespējas vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
Pasaules vēsturē lielākā kodolkatastrofa Černobiļā, Padomju Savienības Ukrainas republikā notika pirms gandrīz 30 gadiem - 1986.gada 26.aprīlī. Bijusī PSRS sākumā centās slēpt notikušo un arī neizpauda dzīvībai bīstamā starojuma apmērus. Seku likvidēšana tika uzdota regulārajai armijai, arī rezervistiem no dažādām padomju impērijas vietām, arī ap piecarpus tūkstošiem cilvēku no Latvijas.
Par katastrofas seku likvidētāju veselībai nodarīto kaitējumu Latvijas iedzīvotājiem Krievija atsakās maksāt, Ukraina to vienkārši nevar atļauties, bet neatkarīgā Latvijas valsts bija paredzējusi labu medicīnisku atbalstu, - tas gan laika gaitā arvien vairāk ticis samazināts.