Zvērināts advokāts Jānis Zelmenis pratināšanā tā dēvētajā Lemberga prāvā atklāja bijušā Ventspils pilsētas prokurora, kādreizējā valsts uzņēmuma Ventspils nafta galvenā jurista un viceprezidenta, SIA LatRosTrans valdes priekšsēdētāja Valentīna Kokaļa nievājošo attieksmi pret biznesa partneriem.
Emocionālās sapulces
Vienā no apjomīgās krimināllietas epizodēm apgalvots, ka Aivars Lembergs no V. Kokaļa 1993. gadā esot izspiedis SIA Puses kapitāla daļas, tādēļ V. Kokalis krimināllietā atzīts par cietušo.
SIA Puses kapitāla daļas oficiāli piederēja V. Kokaļa sievai Aijai Kokalei. Tādējādi, pēc apsūdzības loģikas, no V. Kokaļa izspiests tas, kas viņam nemaz nav piederējis. Pats V. Kokalis šajā procesā tika pratināts pirms četriem gadiem, un viņa pratināšana joprojām nav pabeigta.
Tiesā J. Zelmenis cita starpā tika klaušināts par SIA Puses dalībnieku sapulcēm un dalībnieku savstarpējām attiecībām. J. Zelmenis deviņdesmito gadu beigās kā starptautiskās auditorkompānijas SIA Deloitte Latvia norīkota amatpersona sniedza juridiskos pakalpojumus vairākiem Ventspils tranzītbiznesa uzņēmumiem un arī piedalījās dalībnieku un akcionāru pilnsapulcēs, pārstāvot to vai citu klientu.
No J. Zelmeņa teiktā tiesā izriet, ka SIA Puses dalībnieki kopējās sapulcēs regulāri apsprieduši ar biznesa attīstību un uzņēmuma pārvaldi saistītos jautājumus. Tās bijušas reālas, loģiskas un rezultatīvas sapulces, pretēji V. Kokaļa un valsts apsūdzības apgalvojumiem, ka sapulces bijušas fiktīvas un reāli nemaz neesot notikušas.
«No tām sapulcēm, kurās es piedalījos – tās bija apmēram astoņas vai desmit –, divās vai trijās piedalījās arī Kokalis. Ierados es, ieradās Gints Laiviņš, ieradās Andrejs Lielkalns, Uldis Pumpurs. Šādā sastāvā lēmām jautājumus. Bez jau minētā pamatkapitāla palielināšanas jautājuma tradicionālie jautājumi bija gada pārskata pieņemšana, droši vien valdes apstiprināšana, un runājām par peļņas un dividenžu sadali. Sapulču protokoli nebija formāli papīri. Man bija pilnvara pārstāvēt klientu, un es ar klientu pirms tam saskaņoju viņa vēlmes, kā lai es balsoju. Parasti Uldis Pumpurs vadīja sapulces un Gints Laiviņš protokolēja. Pārējie dalībnieki pēc tam tika iepazīstināti ar protokolu un varēja izteikt komentārus.»
No advokāta teiktā varēja saprast, ka SIA Puses radusies nepieciešamība palielināt pamatkapitālu, bet V. Kokalim nav bijusi nauda, lai palielinājumu apmaksātu. Lai palīdzētu V. Kokalim izkļūt no nepatīkamās situācijas, pārējie dalībnieki ārzemēs nodibinājušu fondu, kurā ieskaitījuši viņam naudu kā kompensāciju par to, lai viņš atdod savas kapitāla daļas citiem uzņēmējiem, kuri spēj tās apmaksāt.
V. Kokalis naudu saņēmis, bet SIA Puses daļas tā arī nav atdevis.
No J. Zelmeņa teiktā izriet, ka V. Kokalis dalībnieku sapulcēs uzvedies provokatīvi, destruktīvi, nav spējis apvaldīt savu ambīciju raisītās negatīvās emocijas: «Ar Kokali bija diezgan īpatnēji un dīvaini. Man viņš palika atmiņā ar to, ka mēģināja iespaidot valdi Pumpura kunga personā. Sākot no kaut kādām nepiedienīgām atmiņām par meitenēm, beidzot ar kaut kādiem rupjiem mājieniem. Viņš man visdrīzāk atgādināja klaunu tajās sapulcēs nekā nopietnu akcionāru. Nu, tāds ir mans viedoklis.»
Nauda deformējusi galvu
Advokāts Raimonds Krastiņš vaicāja, kā J. Zelmenis uztvēra V. Kokali – kā atbildīgu amatpersonu, uzņēmēju vai kā pakalpiņu? J. Zelmenis atbildēja: «Es viņu reālā darbībā esmu redzējis vairākas reizes Pušu sapulcēs, kur viņa uzvedības modelis, no vienas puses, man likās kā klaunāde, no otras puses – cilvēks ar tādām nekontrolētām ambīcijām. Bet kopumā man viņš asociējās kā dalībnieks SIA Puses. Nekad neesmu viņu uztvēris kā kaut kādu ierindas darbinieku. Vispār es domāju, ka viņš ir laimes luteklis, kuram nauda ir uzkritusi uz galvas un mazliet arī padeformējusi to.»
J. Zelmenis pieļāva, ka V. Kokalis dalībnieku sapulcēs izgāzis dusmas uz biznesa partneri Uldi Pumpuru, jo V. Kokalim šķitis, ka viņš tiek atstumts no biznesa un peļņas gūšanas: «Mazliet agresīva, vulgāra Ulda Pumpura ietekmēšana notikās no tā, ka Kokalis, tajā laikā sapratu, ir pabīdīts malā no kaut kādas peļņas daļas saņemšanas no Ventspils biznesa. Līdz ar to tajā laikā viņš nesaņēma dividendes vai peļņas procentu, ko viņš bija pieradis, un tāpēc viņš staigāja apkārt tāds saērcināts.»
Par dusmu izgāšanas upuri V. Kokalis izvēlējies U. Pumpuru tādēļ, ka pārējie dalībnieki bijuši juristi un advokāti, uz kuriem V. Kokalis baidījies savas dusmas izgāzt. Pēc J. Zelmeņa teiktā, runājot par U. Pumpura privāto dzīvi, V. Kokalis, visticamāk, centies akcentēt uzņēmēju ekskursijas pa naktsklubiem.
Kokalim interešu konflikts
Neizpalika jautājumi par SIA Puses saimnieciskās darbības būtību. J. Zelmenis atminējās, ka V. Kokaļa amati Ventspils naftā būtiski palīdzējuši SIA Puses saņemt atlaides pārkraušanas tarifiem. Mūsdienās to vērtētu kā klaju interešu konfliktu. Prokurori gan vismaz pagaidām V. Kokaļa rīcībā neko sliktu nesaskata.
«Ja es pareizi atceros no sava klienta Mamerta Vaivada stāstītā, Valentīna Kokaļa loma bija ļoti būtiska jautājumu risināšanā Ventspils naftā. Līdz ar to, lai Puses varētu veiksmīgi saņemt savas atlaides no tarifiem, viņiem bija vajadzīga Kokaļa labvēlība. Vaivads un Pumpurs kā šī biznesa sācēji – viņiem bija ļoti svarīgi, lai Kokalis nodrošinātu maksimālu labvēlību Ventspils naftā,» atminējās advokāts.
Aktualizējies jautājums
No J. Zelmeņa liecībām Rīgas apgabaltiesā izriet, ka bez šīs tiesā skatāmās krimināllietas prokuratūrā tiek vākti pierādījumi vēl kādai krimināllietai, kurā tiekot mēģināts pierādīt, ka V. Kokalim kaut kas esot nozagts. J. Zelmenis šajā sakarībā starp pratināšanām Rīgas apgabaltiesā pratināts arī prokuratūrā.
«Saprotu, prokuratūrā ir Kokaļa iesniegumi par kaut kādu zādzību, un, cik es zinu, šīs krimināllietas vērtas ciet un atkal atvērtas. Šobrīd, es saprotu, atkal aktualizējies ir Kokaļa jautājums,» tiesai stāstīja J. Zelmenis.