11.decembrī, vērtējot jauno Eiropas Savienības (ES) mantojumu tiesību regulu, secināja, ka šis ES tiesību akta projekts atbilst subsidiaritātes un proporcionalitātes principam, jo mantojuma tiesību harmonizāciju vissekmīgāk var veikt tieši ES līmenī.
"Šī bija pirmā subsidiaritātes principa ievērošanas pārbaude, kuru veicām pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā," norāda Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle. "Uzklausot Tieslietu ministrijas ziņojumu, secinājām, ka ir nepieciešams Eiropas Savienības līmeņa risinājums mantojuma tiesību jomā, jo atsevišķu dalībvalstu līmenī šo jautājumu nav iespējams sakārtot."
Lisabonas līgums nacionālajiem parlamentiem dod lielākas iespējas pārraudzīt ES tiesību aktu izstrādes gaitu, vērtējot tiesību aktu atbilstību subsidiaritātes un proporcionalitātes principam. Dalībvalstu parlamenti lemj, vai ES tiesību aktu izstrādes mērķus nevar sasniegt zemākā - dalībvalstu likumdošanas līmenī, kā arī vai ES likumdošanas iniciatīvas nepārsniedz to sākotnējos mērķus.
Komisijas priekšsēdētāja atgādina, ka ar katru gadu pieaug ES pilsoņu skaits, kuri pārceļas uz dzīvi citās dalībvalstīs. Tādēļ aizvien biežāk rodas situācijas, kad šo cilvēku nāves gadījumā radiniekiem ir sarežģīti atgūt ārvalstīs esošo mantojumu - īpašumus vai banku depozītus. Patlaban aptuveni desmit procentiem ES mantojuma saņemšanas gadījumu ir šāds pārrobežu raksturs.
"Līdz šim mantojuma tiesību tiesiskais regulējums Eiropas Savienības dalībvalstīs bijis atšķirīgs, kas nereti rada problēmas tuviniekiem saņemt ārzemēs miruša radinieka mantojumu. Jaunā mantojuma tiesību regula šo procesu sakārtos un vienkāršos," pauž V.Paegle.