Ja sabiedriskās televīzijas kanālu LTV1 un LTV7 sniegums, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir uzlabojies, tad pārējie trīs virszemes bezmaksas apraidē esošie kanāli – Re:TV, OTV un Rīga TV24 – ir visai bāli un nekvalitatīvi, atzīst mediju eksperti.
Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājs Ainārs Dimants sola: ja progresa nebūs, līgums ar tiem par sabiedrisko pasūtījumu netiks pagarināts.
NEPLP priekšsēdis skaidro, ka sabiedriskais pasūtījums aizņem vien nelielu daļu no minēto kanālu apraides laika un padomes uzdevumos nav kontrolēt visas programmas kvalitāti. Viņš sola, ka sabiedriskā pasūtījuma daļu vērtēs ceturkšņa beigās. NEPLP vadītājs sola rīkoties bargi: ja kvalitātes nebūs, tad sabiedriskā pasūtījuma līgums, kas bija slēgts uz gadu, ar kanāliem vairs netiks pagarināts, un, ja tiks atklāti nopietni pārkāpumi vai kanāls bankrotēs, tiem nāksies atvadīties arī no virszemes apraides tīkla (līgums gan paredz trīs gadu darbību). A. Dimants uzskata, ka tad, ja bezmaksas paketē nebūs OTV, Re:TV vai Rīga TV24, tukša vieta nepaliks – tiks sludināts jauns pasūtījums. Viņš pieļauj, ka tur tikpat labi varētu darboties, piemēram, LT kultūras programma vai BBC. Par LTV sniegumu NEPLP vadītājs gan izsakās labvēlīgāk: tā esot progresējusi, taču darāmā joprojām esot gana, it īpaši attiecībā uz LTV7.
Arī mediju eksperti tieši LTV padarītajā saredz uzlabošanos. Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāne Inta Brikše norāda, ka raidījumu formāts kļuvis interesantāks un daudzveidīgāks, taču saturs joprojām esot visai neviendabīgs.
Viņasprāt, reģionālo kanālu konkurss gan bijusi «liela vieglprātība». Šis tirgus taču esot ļoti labi pārredzams, un diez vai varēja būt ilūzijas par tā kvalitāti. Viņa arī neslēpj šaubas, vai šāds sabiedriskā pasūtījuma eksperiments ar nodokļu maksātāju naudu ir lietderīgs. Reģionu dzīve noteikti ir jārāda, taču pašreizējā veidā tā tiek parādīta visai plakana, formāts vienveidīgs – tajā dominē aizkadra balss un bildītes, teic I. Brikše.
Rīgas Stradiņa universitātes profesors Sergejs Kruks to nodēvē par novadpētniecības muzeju funkciju īstenošanu, jo raidījumi visbiežāk aprobežojas ar informāciju par, piemēram, klūdziņu pulciņa darbību. Tāpat traucējoša ir lielā vietējo pašvaldību ietekme uz saturu, tāpēc neveidojas diskusija, raidījumos nav spraiguma. Viņam pat rodoties šaubas, vai tikai sabiedriskais pasūtījums nav pielāgots reģionālo TV reālajām iespējām. S. Krukam arī nešķiet atbalstāma OTV ideja par Saeimas un valdības sēžu retranslāciju: «Tādā gadījumā pazūd medija jēga, jo tā uzdevums ir apstrādāt informāciju, atklājot plašāku kontekstu, kas daudziem skatītājiem nav pieejams. Turklāt sēdēs deputāti vai ministri, zinot, ka viņus redz skatītāji, piespēlē uz auditorijas jūtām.»
Saeimas Sabiedrisko lietu un cilvēktiesību komisijas pārstāve Daina Kazāka gan domā, ka vēl jādod laiks šiem kanāliem, lai pierāda, ka spēj palikt sabiedriskajā apraidē. Viņa norāda, ka NEPLP nav darījis visu, lai saglabātu bezmaksas tīklā MTG grupas kanālus, kas bijuši kvalitatīvi un krietni daudzveidīgāki. I. Brikše un S. Kruks gan bilst, ka daudzas problēmas ir sekas neveiksmīgajai ciparu televīzijas ieviešanai.