Latvijas sadarbība ar Mongoliju uzskatāma kā vārti uz Ķīnu

Sadarbība ar Mongoliju uzskatāma kā vārti izejai uz Ķīnu, šodien pēc tikšanās ar Mongolijas ārlietu ministru Luvsanvandanu Boldu preses brīfingā sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP).

Latvijas mērķis ir attīstīt politisko un ekonomisko sadarbību ar Mongoliju, pauda Rinkēvičs, piebilstot, ka tas saskan ar Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) padomē izvirzīto prioritāti par Centrālāziju. "Ekonomiskās sadarbības pamatā ir mūsu pārtikas produktu eksports uz Mongoliju un tekstilizstrādājumu eksports uz Latviju. Ceram attīstīt sadarbību citās jomās - celtniecībā, mašīnbūvē, tranzītā un loģistikā. Esam ieinteresēti konsultēties ar kolēģiem un saprast lietas, kuras no Rīgas izskatās nedaudz citādāk. Tāpat ceram izmantot mūsu ostas, lai varētu eksportēt mongoļu ražojumus uz Eiropu," atklāja Latvijas ministrs.

Lai to īstenotu, nepieciešams attīstīt līgumtiesisko bāzi sadarbībai, piebilda Rinkēvičs.

Savukārt Bolds pauda prieku par iespēju tikties ar Latvijas uzņēmējiem, piemēram, mongoļu ārlietu ministrs iepazinās ar informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmumu piedāvājumu. "Šī vizīte varētu aktivizēt mūsu uzņēmējus, cilvēkus, kas varētu attīstīt mūsu attiecības un virzīt tās," teica Bolds.

"Mongolijai ir divas kaimiņvalstis un nav pieejas jūrai. Mūsu politika ir virzīta uz to, lai mums būtu vairāk partneru, vairāk kaimiņu, un viens no šiem sadarbības partneriem ir ES. Latvijas uzņēmēji iespaidīgi stāstīja par savām tehnoloģijām, un tas varētu interesēt Mongolijas tirgu. Pagātnē, kad bija komunistiskais bloks, mums bija laba ekonomiskā sadarbība. Katrai mongoļu ģimenei bija VEF radio, kas bija ražots Latvijā. Katrs mongoļu pircējs pieņemtu Latvijas produktus, un mēs to atbalstītu," pauda Mongolijas ministrs.

Savukārt, tiekoties ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu, abas puses sarunā apliecināja vēlmi turpināt nostiprināt politiskos kontaktus, lai attīstītu priekšnoteikumus sadarbībai ekonomikā, izglītībā un kultūrā. Kā nākamais solis Latvijas un Mongolijas attiecību stiprināšanā jau šogad plānota Bērziņa un plašas Latvijas delegācijas vizīte Mongolijā, aģentūru LETA informēja prezidenta kancelejas Preses dienestā.

Mongolijas ārlietu ministrs īpaši uzsvēra savas valsts demokrātisko attīstības ceļu un mērķtiecīgo virzību uz attiecību stiprināšanu ar ES valstīm, saskatot Latvijā partneri šim ceļam. Gluži tāpat tika atzīmēta vēlme stiprināt cilvēciskos kontaktus starp abām valstīm, sākot sarunas par ceļošanas vīzu režīma atvieglošanu, kas to sekmētu.

Bērziņš piebilda, ka Latvija Mongolijai var piedāvāt visplašāko sadarbības spektru izglītībā, minot arī mākslas un mūzikas jomu.

Kā šī brīža aktualitāti Mongolijas un ES attiecībās Mongolijas ārlietu ministrs minēja 2012.gadā parafēto Partnerības un sadarbības līgumu starp ES un Mongoliju. Ministrs izteica cerību, ka Latvija atbalstīs tā ratificēšanu, un saņēma Bērziņa apliecinājumu tam.

Līdz šim Latvijas attiecības ar Mongoliju nav bijušas pietiekami aktīvas, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijas (ĀM) Preses un informācijas nodaļā.

2003.gadā Rīgā ieradās toreizējais Mongolijas prezidents Natsagins Bagabandi, savukārt 2013.gadā ar virkni Mongolijas augstu valsts amatpersonu tikās ĀM parlamentārais sekretārs Viktors Makarovs, kurš galvaspilsētā Ulanbatorā piedalījās Pasaules demokrātijas forumā "Community of Democracies".

Lai arī Latvijas un Mongolijas tirdzniecības apjoms šobrīd ir samērā neliels, proti, 2013.gada pirmajā pusgadā tas bija 1,3 miljoni eiro, sadarbībai ekonomikā piemīt labs potenciāls, jo Mongolija ir viena no ekonomiski visstraujāk augošākajām valstīm pasaulē. Mongolijas puse arī tiks uzaicināta piedalīties augsta līmeņa transporta konferencē, kas notiks Rīgā 2014.gada jūnijā.

Mongolija ir viena no ģeogrāfiski lielākajām Āzijas valstīm un pēdējā laikā viena no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē. 2011.gadā Mongolijas iekšzemes kopprodukts pieauga par 17,5%, bet 2012.gadā - par 12,3%. 2012.gadā Latvijas un Mongolijas ārējās tirdzniecības kopapjoms sasniedza 3,7 miljonus eiro, Mongolijai ieņemot 84.vietu Latvijas ārējās tirdzniecības partneru vidū. Latvijai ar Mongoliju ir pozitīva un augoša tirdzniecības bilance. Latvijas galvenās eksporta preces uz Mongoliju ir pārtikas preces un metāla izstrādājumi. No Mongolijas Latvijā tiek ievestas galvenokārt tekstilpreces.

Publicēta: 27.01.2014 18:19

Latvijā

Lai no nākamā gada nodrošinātu pilnvērtīgu Latvijas Sabiedriskā medija (LSM) darbību, papildus budžeta finansējumam nepieciešams novirzīt rezervētos līdzekļus 2025.gadam un 2026.gadam 8,5 miljonu eiro apmērā un turpmāk ik gadus 6,9 miljonu eiro apmērā, liecina Tiesību aktu portālā iesniegtais Kultūras ministrijas informatīvais ziņojums.

Svarīgākais