Par Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanu, notiekošajām un gaidāmajām pārmaiņām Valsts policijā (VP) un sabiedrības lielākas uzticēšanās izpausmēm Neatkarīgās intervija ar VP priekšnieku Intu Ķuzi.
Autors: Baiba LULLE
Datums: 23.01.2014
Izdevums: Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai
Rubrika: Viedokļi
– Jūsu vietnieks Andrejs Grišins pagājušonedēļ informēja Saeimas deputātus par Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas gaitu un bilda, ka izmeklēšanu kavē iepirkumu procedūras, būvniecības process konstrukciju nostiprināšanai, lai veiktu eksperimentu, zinātniskās pārbaudes. Eksperiments varētu būt marta otrajā pusē, bet pirmie secinājumi par materiāli ķīmisko sastāvu, ko vajadzēs dublēt ārzemēs, tikai vasarā. Teju divi mēneši kopš traģēdijas, un joprojām nav neviena aizdomās turamā, aizturētā. Jūs apmierina izmeklēšanas gaita un ātrums?
Ints Ķuzis: – Saprotu šā jautājuma emocionālo pusi, bet dzīvojam tiesiskā valstī un vienīgi likumā noteiktajā kārtībā var atzīt kādu par vainīgu. Pērn aprīlī būtiski tika mainīts Krimināllikums. Tajā skaitā soda termiņa samazinājums pantam, pēc kura klasificēta Zolitūdes lieta, līdz ar to domājam, kā varam sasniegt maksimumu. No brīža, kad kādu personu turam aizdomās, tai ir tiesības uz aizstāvību, un četru mēnešu laikā lieta jānodod kriminālvajāšanai. Ja tas netiek izdarīts, mums visas apsūdzības no personas jānoņem. Līdz ko mēs būsim saņēmuši pārliecinošus pierādījumus, izvirzīsim arī apsūdzības. VP darbība te ir otršķirīga, ļoti būtisks ir ekspertu darbs. Lietu paildzina tas, ka nevaram pilnībā visu veikt paši un ir jāpiesaista ārvalstu speciālisti. Bet izmeklēšanā iesaistītie cilvēki ir jau izdarījuši vairāk, nekā bijām cerējuši.
– Gribat teikt, ka nesteidzaties ar apsūdzību izvirzīšanu, lai savāktu pēc iespējas vairāk pierādījumu un būtu drošs par rezultātu?
– Tieši tā! Persona par kaut ko ir jātur aizdomās, nevaram pateikt: ēka ir sabrukusi, nostājieties rindā, un visi esat vainīgi! Mums jāsaprot katras iesaistītās personas vaina, tad tikai varam turēt viņas aizdomās.
– Šīs Krimināllikuma izmaiņas apgrūtina jūsu darbu? Kas būtu savādāk pēc vecā likuma?
– Šis no smaga nozieguma kļuva par mazāk smagu, un līdz ar to samazinājās termiņš, kurā lieta jānodod kriminālvajāšanai.
– Tas, ka joprojām palikušas visas trīs sākotnēji izvirzītās izmeklēšanas versijas, nerāda, ka nav būtiska virzība uz priekšu, ka savākta liela apjoma informācija, bet uz secinājumu pusi vēl nevirzaties?
– Secinājumi nāks no ekspertiem – ir desmit ekspertu no vairākām nozarēm, un viņu kopīgais atzinums būs par pamatu apsūdzību izvirzīšanai.
– Kad jūs sabiedrībai solītu kādus rezultātus?
– Es atturētos nosaukt konkrētus termiņus, jo parasti rodas kādi iemesli, ko mēs nevaram ietekmēt, piemēram, laiks, kad būs gatavs ārvalstu ekspertu slēdziens.
– Kādus papildu resursus VP prasījusi un vēl prasīs Zolitūdes lieta, vai tie pilnībā nodrošināti, un resursu trūkums nebūs arguments, kāpēc nenotiesās vainīgos?
– Pēc traģēdijas vairākās valdības sēdēs tika apgalvots, ka valdība gatava piešķirt visus nepieciešamos līdzekļus. Būvniecības ekspertīze ir viena no dārgākajām ekspertīzēm.
– Neizjūtat izmeklēšanā spiedienu no kādas ieinteresētās puses?
– Ko mēs uzskatām par spiedienu? Iesniegumu rakstīšanu arī varam uzskatīt par spiedienu. Protams, katrs izmanto savas tiesības, izsaka viedokli, uzskata, ka nav vainīgs. Izmeklēšanas uzdevums ir visu to salikt kopā un izvērtēt. Bet neuzskatu, ka būtu kāds spiediens uz lietas izmeklētājiem.
– Sabiedriskās izmeklēšanas komisija izgāzās. Cilvēkus šokēja uzpūstā komisijas tāme, bet daudzi arī nesaprata, ko īsti tā darīs, vai tās funkcijas daļēji nedublēsies ar policijas, izmeklētāju funkcijām, tikai bez kompetences un pilnvarām. Jūsuprāt, ir vērts to atjaunot?
– Vienu reizi tikāmies ar šo komisiju. Protams, tās uzdevums nav izmeklēt kriminālprocesu, tai būtu jāsaprot, kas notiek būvniecības nozarē, vai teorētiskie dokumenti atbilst realitātei. Komisijai nav nekādas tiesības iejaukties kriminālprocesā. Mēs, protams, varam sniegt informāciju par izmeklēšanas gaitu, kādus priekšlikumus vai secinājumus, kas var izrādīties svarīgi, lai, veidojot šo būvniecības sistēmu valstī, tiem pievērstu uzmanību.
– Jūsuprāt, ir vērts ar kādu konkrētu uzdevumu to atjaunot, vai var iztikt?
– Jā, sākot izmeklēšanu, redzējām, ka ne viss ar nozares regulējumu ir kārtībā. Tajā pašā laikā valstī ir par to atbildīgā ministrija. Tad jājautā – ja nozares vētīšanu uzņemas sabiedriskā komisija, vai ar to netiek izteikta neuzticība par būvniecības politiku valstī atbildīgajai Ekonomikas ministrijai?
– Lai arī diezgan daudz iedzīvotāju – 35,6% – policijai neuzticas, sabiedrības uzticēšanās tieši 2013. gada laikā VP tomēr ir ievērojami palielinājusies (uzticas 55,9% – SKDS 2013. gada novembra aptauja pēc Neatkarīgās pasūtījuma) un reitings ir pozitīvs +20,3. Ja salīdzina ar citām valsts iestādēm, samērā augsts. Ar ko to skaidrojat?
– VP pastāvīgi mainās. Savus augļus dod krīzes laikā uzsāktā lozunga īstenošana: uz sabiedrību vērsts policijas darbs.
VP ir viena no retajām iestādēm, kas neveidojās 1991. gadā no jauna, tā no milicijas kļuva par policiju, un viss iepriekšējais mantojums nāca līdzi. Daudz kas bija jāmaina, sevišķi attieksme. Pirms apmēram pieciem gadiem sākām pasūtīt socioloģiskās aptaujas un sapratām, ka cilvēku izpratne par drošību ir daudz plašāka nekā Krimināllikuma izpratnē, kā to uzskatīja policija. Nav tā, ka tikai tad, kad kaut kas tiek nozagts, cilvēks jūtas nedrošs. Nedrošības sajūta nereti ir saistīta ar VP tiešā kompetencē neesošām lietām kā, piemēram, apgaismojumu, klaiņojošiem suņiem.
– Tad gribat teikt, ka cilvēki pērn jutās ievērojami drošāk nekā 2012., 2011., 2010. gadā, ja uzticēšanās VP šajos gados bija ievērojami zemāka?
– Nē, šie dati drīzāk rāda, kā VP desmit gados mainījusies. 2008., 2009. gadā VP nopietni pavērās ar skatu pret iedzīvotājiem, kad, vēršoties pēc palīdzības policijā par jautājumiem, kas nav īsti mūsu kompetencē, cilvēks netiek atstumts: nav mana kompetence, zvaniet kaut kur citur!
– Kā praksē izjūtiet šo uzticēšanos? Vairāk izsauc policiju, ziņo, arī par tādiem gadījumiem, par kuriem uzskatīja, ka nav jēga ķēpāties?
– Tieši tā! Lai varētu saprast, kas notiek, mums jāzina kopējā situācija, tāpēc nevienu neatraidām. Pērn realizējām projektu, kura ietvaros pētījām, kas noticis ar cilvēku iesniegumiem, kā policija ir reaģējusi, vai iesniedzēji saņēmuši to, ko gaidīja, kā tālāk notikusi komunicēšana, izmeklēšana. Analizējām kļūdas, neizdarības, to, ko grib cilvēki, jo policija ir priekš cilvēkiem, nevis otrādi.
Kādā no pētījumiem secināts, ka 70% cilvēku Latvijā jūtas nedroši, lai gan tikai 10% iedzīvotāju kļūst par noziegumu upuriem. Cenšamies saprast, no kā baidās šie 60%? To pētot, varam labāk saprast, kā mazināt šīs bailes un aizspriedumus un palielināt uzticēšanos.
VP pērn izveidoja Prevencijas dienestu. Iepriekš prevencija VP bija saistīta ar ceļu satiksmi, bet ne policijas darbu kopumā. Gaidām no tās jau reālus rezultātus, lielāku skaidrošanu, saprašanu, kāpēc cilvēki kļūst par upuriem.
– Ja mērītu reitingu atsevišķi Ceļu policijai – vai tas būtu pozitīvs?
– Aptaujā cilvēki jau lielā mērā vērtē tieši Ceļu policiju, no aptaujātajiem ap 75% saka, ka viņu kontakts ar policiju bijis tikai ar Ceļu policiju.
– Ja tā nevērtētu, varbūt VP reitings būtu vēl augstāks? Pēdējā laikā esmu dzirdējusi daudz stāstu par ņemtiem kukuļiem par Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem un pat ļoti skaidrām norādēm: «Vai tad jums būs laiks protokola noformēšanai?» u. tml. Jums ir recepte, kā ar to cīnīties?
– Jā, diemžēl šādi atsevišķi gadījumi ir. Mums ir Iekšējais drošības birojs, kura pamatuzdevums ir identificēt, izmeklēt lietas, kurās ir iesaistīti policijas darbinieki.
Pirms vairākiem gadiem mēģinājām šo problēmu risināt no otras puses – sodīt kukuļu devējus, bet tas īsti nestrādā. Gribam vai ne, nonākam pie jautājuma par radariem. Līdzko noņēmām policijai ātruma kontroles funkciju, būtiski samazinājās iesniegumu skaits par šīm lietām. Diemžēl radaru uz ceļiem nav, un mēs nevaram nekontrolēt ātrumu. Ir jābūt uz ceļiem, un atkal šis kukuļošanas risks palielinās. Kā citviet pasaulē, kur maksimāli iesaista tehniskos līdzekļus – tos nevar piekukuļot, tiem nav subjektīvu apstākļu, ko tie piefiksē, to piefiksē.
– Jautājums par kukuļņemšanu policijā zināmā mērā ir jautājums arī par kadriem, kādi nāk uz policiju, cik liela iespējama atlase, ņemot vērā, ka joprojām ik gadu vismaz 300 policistu darbu dienestā pamet.
– Tieši viens no jautājumiem, kas iekļauts jaunajā VP attīstības koncepcijā, ir par kadriem. 2011. gadā iezīmējām laiku – 2016. gadu, kad varētu runāt par optimālu policijas struktūru. Katru gadu situācija uzlabojas. 2009., krīzes gadā, no darba VP aizgāja 1200 policijas darbinieku. 2010. gadā – ap 800. VP koledža, kas ir pamats mūsu kadru kalvei, gadā var nodrošināt 250 policistu sagatavošanu. Ja aiziet
800 un vietā var pieņemt 250, tad ir grūti ko atlasīt. Ar katru gadu aizgājušo skaits samazinās. 2012. gadā aizgāja 480 policistu, pērn – 350. Ja nenotiks kaut kas ļoti slikts vai neparedzēts, 2016. gadā no kvantitātes mēs varētu būtiski pāriet uz kvalitāti. Bet nekādā gadījumā tādēļ darbā VP neņemam jebko. Ir svarīgs fiziskais, psiholoģiskais stāvoklis, izglītība, veselība. Pērn koledžā pirmatnējā sagatavošanā, ko 11 mēnešu iziet cilvēks, kurš grib sākt darbu VP, no 400 cilvēkiem, kas pieteicās, pieņēmām 100.
– Ir plāns, kā paaugstināt izmeklēšanas kvalitāti, par ko tiesneši parasti sūdzas?
– Izmeklētājs veidojas ne ātrāk kā pēc pieciem policijā nostrādātiem gadiem. Dienests virs 20 gadiem VP ir labi, ja 5%. Kopumā no 2008. gada VP ir pametuši pāri par 4000 policistu. Tagad mazāk, bet augstā bezdarba laikā izteikti nāca uz VP tā sauktie pasažieri. Darbs policijā nav tāds, uz kuru var pulksten 8 atnākt un 17 aiziet. Tas ir dzīvesveids. Cilvēks redz, ir vakance, pastrādā pāris mēnešus, saprot, ka tas nav priekš viņa, un aiziet, bet resurss apmācībai ir izlietots. Vēl citi atnāk uz neilgu laiku priekš ieraksta CV. Sociāli ekonomiskā situācija ietekmē arī mūsu kadru kustību.
– Zemais atalgojums kā aiziešanas iemesls tiek minēts visbiežāk, tajā pašā laikā, skatījos, piemēram, decembra policistu algu sarakstu, pat daži kārtībnieki pelnījuši 600 latu, kas ir vairāk nekā skolotājam.
– VP decembrī strādāja pastiprinātā režīmā saistībā ar eiro ieviešanu. Ja ir 600 latu kārtībniekam, tas nozīmē, ka viņš mājās nav bijis. Tā cilvēks var strādāt 10–20 dienu, maksimums, mēnesi, bet ne ilgtermiņā.
Atalgojums kā iemesls aiziešanai no darba joprojām ir pirmajā vietā. Ir vēl iekšējā konkurence starp tiesībsargājošajām institūcijām, nevienlīdzīgs atalgojums, ko gribam sabalansēt. Piemēram, prokurora algai jābūt 80% no tiesneša algas, bet policista atalgojums nav nekam piesaistīts. Politiķi nav ieinteresēti to darīt, jo mēs esam daudz – tikko pieķersies policijas atalgojumam, tas prasīs miljonus. Mazākām struktūrām ir vieglāk algas pacelt.
– VP atalgojuma attīstības koncepcija nevieš gaismu tuneļa galā?
– Tas ir viens no iemesliem, kāpēc virzām šo koncepciju un ceram, ka šogad tā tiks pieņemta. Tur ir arī definēta VP misija un vīzija. Līdz šim tāda dokumenta, kas noteiktu VP vietu un lomu valsts pārvaldē, cik vajag policistu, kādas funkcijas, nebija. Līdz šim uzlika funkcijas, kad prasām finansējumu, atbild: «Meklējiet iekšējās rezervēs, jūs esat daudz, iekšējās rezerves atradīsiet!» Tagad esam ielikuši, ka 2016. gadā policista atalgojumam jābūt šiem 600 latiem, nevis tā, kā bija agrāk, kad lielu daļu policista atalgojuma veidoja dažādas piemaksas.
– Savulaik izmeklētāji no VP diezgan daudz pārgāja uz KNAB, kur bija lielākas algas. Tagad, kad KNAB reputācija ir pabojāta, šī migrācija ir mazāk izteikta?
– Tik un tā! Aiziet ne tikai uz KNAB. Arī uz Finanšu ministrijas struktūrvienībām – Finanšu policiju, Muitas kriminālpoliciju, arī uz Rīgas Pašvaldības policiju, kur arī atalgojums ir lielāks par līdzīgu darbu. Tikko darbinieks iegūst pieredzi, viņš tiek nozagts.
– Četri tiesībsargājošo iestāžu struktūrvienību vadītāji parakstīja vēstuli par atbalstu KNAB priekšnieka vietniecei Jutai Strīķei pēc tam, kad Jaroslavs Streļčenoks nolēma viņu atbrīvot no amata. Kāpēc nepiebiedrojāties?
– Tur nebija neviena iestāžu vadītāja, tikai pāris struktūrvienību vadītāji, kuru darbība saistīta ar izmeklēšanu. Es kā iestādes vadītājs tādu jautājumu neizskatīju.
– Kas jaunajai valdībai būtu jādara attiecībā uz VP, ņemot vērā, ka budžets gan jau šim gadam ir pieņemts?
– Jā, budžets ir pieņemts, šogad dabūjām klāt gandrīz sešus miljonus eiro, neskaitot finansējumu Zolitūdes lietas izmeklēšanai. Bažas ir par 2015. gadu, kad Latvija būs prezidējošā valsts Eiropas Savienības Padomē. Jautājums, kā tiksim galā ar prezidentūru, uztrauc.
Vēl aktuāla ir kriminālprocesuālā izmeklēšana. Jautājum ir par kriminālprocesa obligātumu: visos gadījumos, kad ir pamats uzsākt kriminālprocesu, tas ir jāuzsāk un jāveic visas izmeklēšanas darbības. Kriminālprocess sasaista policiju, iedzen kabinetos, rakstīšanā. Esam uzsākuši vienu Eiropas projektu par mazāk smagu kriminālpārkāpumu izmeklēšanas vienkāršošanu. Tas ir viens no mūsu izaicinājumiem – ko mēs darīsim ar kriminālprocesu, kurš nav draudzīgs uz sabiedrību vērstam policijas darbam, bet ļoti vērsts uz birokrātiju.
***
INTA ĶUŽA ATZIŅAS
Ja nozares vētīšanu uzņemas sabiedriskā komisija, vai ar to netiek izteikta neuzticība par būvniecības politiku valstī atbildīgajai
Ekonomikas ministrijai?
70% cilvēku Latvijā jūtas nedroši, lai gan tikai 10% iedzīvotāju kļūst par noziegumu upuriem.
Kad braukšanas ātrumu kontrolēja radari, samazinājās iesniegumu skaits par policistu prasītiem kukuļiem.
No 2008. gada VP ir pametuši pāri par 4000 policistu.
Kriminālprocess sasaista policiju, iedzen kabinetos, rakstīšanā. Tas ir nedraudzīgs uz sabiedrību vērstam policijas darbam.