Latvijai atvēlēto Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansējumu 2014.-2020.gadam prioritāri plānots izlietot nodarbinātībai, darbaspēka mobilitātei un sociālās iekļaušanas pasākumiem, liecina jaunākie publiski pieejamie dokumentu projekti, kas nosaka Eiropas Savienības (ES) kohēzijas politikas fondu prioritāros darbības virzienus, mērķus un sasniedzamos rezultātus.
Sarunas ar Eiropas komisija (EK) par ES struktūrfondu ieguldījumu Latvijā 2014.-2020.gadā vēl tupinās, tomēr komisija ir apstiprinājusi ESF finansējumu Latvijai šim periodam 638 555 428 eiro apmērā, aģentūra LETA uzzināja Finanšu ministrijā (FM).
Dažādām ES struktūrfondu darbības programmām plānots novirzīt aptuveni 609,5 miljonus eiro. Visvairāk jeb 54,3% paredzēti prioritātei - nodarbinātība, darbaspēka mobilitāte un sociālā iekļaušana, savukārt 39% - izglītībai, prasmēm un mūžizglītībai, 3% - mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējai, bet aptuveni 3,5% - tehniskajam atbalstam, kas nepieciešams ESF ieviešanai un vadībai, tas skaidrots 2014.-2020.gada ES fondu plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" projekta jaunākajā versijā, kas aktualizēta šā gada 7.janvārī.
Plānots, ka šogad no ESF kopējā finansējuma Latvijas attīstībā tiks ieguldīti 79,5 miljoni eiro. Pārējā summa ir sadalīta atlikušajiem gadiem - no 83 miljoniem eiro 2015.gadā līdz pat 103 miljoniem eiro 2020.gadā.
Latvijai, tāpat kā pārējām ES valstīm, kuras ieguvušas ESF finansējumu, vismaz 20% no piešķirtā jaunajā plānošanas periodā ir jāatvēl nabadzības apkarošanai, nodrošinot iedzīvotāju integrāciju darba tirgū, to paredz Eiropas Parlamenta (EP) 20.decembrī pieņemtais lēmums. Tāpat no ESF līdzekļiem atbalstīs pasākumus jaunatnes bezdarba mazināšanai, vismaz trīs miljardus no fonda kopējā finansējuma atvēlot Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai jeb "Jauniešu garantijai", nolēmis EP. Latvija no saviem ESF resursiem šai iniciatīvai paredzējusi aptuveni 32 miljonus eiro, bet kopējais Latvijai pieejamais finansējums "Jauniešu garantijai" lēšams 66,6 miljonu eiro apmērā, aģentūra LETA uzzināja Labklājības ministrijā (LM).
Ministrijas pārstāve Liene Užule skaidroja, ka nodarbinātības, darbaspēka mobilitātes un sociālās iekļaušanās jomā jaunajā ESF plānošanas periodā būs gan jauni pasākumi, gan tiks turpināti iesāktie, atsevišķi no tiem arī pilnveidoti. Viens no jaunajiem uzdevumiem būs Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmas izveidošana, viņa sacīja. Kā skaidrots ES fondu plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" projektā, šī sistēma ļaus savlaicīgi sagatavoties un pielāgoties sagaidāmajām strukturālajām izmaiņām tautsaimniecībā. Tiks izveidots organizāciju un ekspertu tīkls, kas nodarbosies ar darba tirgus pārmaiņu paredzēšanu un nepieciešamo pārkārtojumu virzīšanu, it īpaši izglītības jomā, lai nodrošinātu sabalansētu darba tirgus attīstību ilgtermiņā.
Jaunus atbalsta pasākumus plānots veidot arī personām ar invaliditāti, tādējādi īpaši pievēršoties šo cilvēku nodarbinātība izaicinājumiem, akcentēja Užule. Tāpat LM izstrādās aktīvas novecošanas stratēģiju, pēc kā veidos uz pierādījumiem balstītus pasākumus, lai vecinātu ilgāku un veselīgāku darba dzīvi Latvijas iedzīvotājiem. ESF atbalsts tiks sniegts arī sociālās aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumu pieejamības dzīvesvietā un bērnu aprūpes pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai, deinstitucionalizācijas īstenošanai, vardarbības prevencijai un sociālā darba pilnveidei.
Tāpat šajā jomā tiks turpināti bezdarbnieku atbalsta pasākumi atbilstoši darba tirgus pieprasījumam, piemēram, nodrošināta profesionālā apmācība, pārkvalifikācija vai kvalifikācijas paaugstināšana, apmācība pie darba devēja, konkurētspējas paaugstināšanas pasākumi un neformālās izglītības programmas. Plānots sniegt arī ļoti specifiskus pakalpojumus, piemēram, nodrošināt zīmju valodas tulku bezdarbniekiem ar dzirdes vai runas traucējumiem, kā arī elastīgas apmācību formas, piemēram, e-apmācības. Minētajos pasākumos septiņu gadu laikā plānots iesaistīt aptuveni 110 000 bezdarbnieku.
"Kopumā tiks nodrošināta mērķētāka pieeja, iesaistot personas tādos pasākumos un tādā secībā, kas nodrošinātu pēc iespējas ātrāku iekļaušanos darba tirgū, aizņemot kvalitatīvas darba vietas. Līdz ar to arī cienīga darba veicināšana būs starp prioritātēm" uzsver LM pārstāve Užule.
Plānots arī uzlabot darba drošību, īpaši bīstamo nozaru uzņēmumos, uzraugot tos un rīkojot izglītošanas un informēšanas pasākumus, kā arī uzlabot pieejamību veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem, jo īpaši nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, un īstenot vēl citus pasākumus.
Otrai lielākajai ESF prioritātei 2014.-2020.gada periodā - izglītībai, prasmēm, mūžizglītībai - paredzēti 39% no Latvijai piešķirtās ESF naudas. Ar fonda atbalstu plānots konsolidēt doktorantūras studiju programmas un pilnveidot to zinātnisko darbību, tostarp attīstot doktorantūras skolas un piesaistot ārvalstu pasniedzējus. Paredzēts atbalstīt arī citu augstākās izglītības institūciju īstenoto studiju programmu konsolidēšanu, ap 2023.gadu panākot studiju programmu skaita samazinājumu no 740 līdz 518 programmām. Vienlaikus plānota arī jaunu studiju programmu veidošana ES valodās, kā arī doktorantu skaita palielināšana.
Paredzēts arī optimizēt augstākās izglītības iestāžu, tajā skaitā koledžu, pārvaldību, stiprināt akadēmisko kapacitāti un veicināt institucionālo izcilību. Piemēram, līdz 2023.gadam iecerēts samazināt akadēmiskā personāla, kas vecāki par 65 gadiem, skaitu no 801 līdz 400 personām, kā arī izveidot septiņus līdz astoņus augstskolu konsorcijus ar kopīgu pārvaldības un sadarbības ar darba devējiem struktūru. Vēl aptuveni 3150 cilvēkiem plānots sniegt atbalstu darbam augstākās izglītības iestādē, piemēram, apmaksājot kvalifikācijas paaugstināšanu pasniedzējiem un nodrošinot finansējumu jauno pasniedzēju, kā arī ārvalstu pasniedzēju piesaistei.
Attiecībā uz vispārējo izglītību paredzēts izstrādāt un aprobēt kompetenču pieejā balstītu vispārējās izglītības saturu un izveidot un ieviest izglītības kvalitātes monitoringa sistēmu, palielināt vispārējās izglītības iestādēs integrēto bērnu ar speciālām vajadzībām īpatsvaru no 28% līdz 33% no kopējā bērnu ar speciālo vajadzību skaita, kā arī samazināt atskaitīto izglītojamo īpatsvaru vispārējās izglītības iestādēs no 9,78% gadā līdz 6% un profesionālās izglītības iestādes - no 13,5% līdz 7%.
Plānots arī no 8% uz 75% palielināt neformālās izglītības aktivitātēs iesaistīto bērnu skaitu, aptuveni 15 400 cilvēkiem vecumā līdz 25 gadiem sniegt atbalstu savu individuālo spēju un prasmju attīstībai vispārējās izglītības līmenī, 130 047 cilvēkiem vispārējā izglītībā nodrošināt ESF atbalstu karjeras izglītībā, 98 231 nabadzības riskam pakļautajam bērnam un jaunietim nodrošināt atbalstu izglītības pieejamības veicināšanai un īstenot vēl daudzus citus pasākumus.