Saeimā norisināsies ikgadējās ārpolitikas debates
Saeimas sēdē šodien norisinās ikgadējās ārpolitikas debates, kuras ar ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības (ES) jautājumos atklāja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP).
Saeimas debates par Latvijas ārpolitikas jautājumiem notiek jau ceturto reizi.
Gatavojoties Saeimas ikgadējām ārpolitikas un Eiropas lietu debatēm, Saeimas Eiropas lietu komisijas deputāti ar Eiropas Savienības (ES) jautājumu ekspertiem iepriekš apsprieda Latvijas izaicinājumus ES tuvākajā nākotnē.
Kā Eiropas lietu komisijas apspriedē norādīja Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes nodaļas profesore Žaneta Ozoliņa, jāņem vērā, ka Latvija 2015.gadā prezidējošās valsts pienākumus uzņemsies pirmo reizi un no mūsu spējām vadīt prezidentūru Eiropas Savienības (ES) Padomē būs atkarīgs Latvijas tēls Eiropā.
Uzsverot, ka 2014.gads ārpolitikas un Eiropas politikas jomā būs darbīgs, Ozoliņa sacīja, ka Eiropu kopumā un Latviju, tostarp mūsu valsts prezidentūru, ietekmēs virkne iekšpolitisku un ārpolitisku notikumu - gan gaidāmās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas, gan ES politiskās vadības maiņa. Šie notikumi nodrošinās politisko un idejisko fonu Latvijas prezidentūrai un tās darba kārtībai, sacīja Ozoliņa.
Rīgas Stradiņa universitātes Eiropas studiju fakultātes docents Edijs Bošs, kā nozīmīgāko šī gada notikumu politikā minot gaidāmās 12.Saeimas vēlēšanas, sacīja, ka šogad "uz čemodāniem" būs ne vien ES, bet arī Latvija, tāpēc mūsu valsts prezidentūra 2015.gada pirmajos sešos mēnešos būs izaicinājumiem un, iespējams, arī pārsteigumiem pilna. Komentējot līdzšinējās diskusijas par gaidāmo prezidentūru, Bošs uzsvēra, ka prezidentūra sniedz iespēju uzkrāt lielu institucionālo atmiņu un attīstīt ierēdniecību, taču vienlaikus aktuāls ir jautājums, vai, politikas veidotājiem informējot sabiedrību par prezidentūru hiperbolizētā veidā, netiks panākts pretējs efekts.
Savukārt Eiropas Latviešu apvienības priekšsēdētājs Aldis Austers sēdē pauda gandarījumu, ka ārlietu ministra ikgadējā ziņojumā par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un ES jautājumos ir apņemšanās Latvijas prezidentūras laikā aktualizēt diasporas jautājumu. Viņš sacīja, ka cilvēku migrācija ir aktuāla gan Latvijā, gan citās ES dalībvalstīs un ir paredzams konkurences par cilvēkresursiem pieaugums.
Arī biedrības "Eiropas kustība Latvijā" prezidents Andris Gobiņš sarunā sacīja, ka prezidentūras kontekstā aizvien aktuāls ir sabiedrības iesaistes jautājums, jo tieši sabiedrības līdzdalība ir viena no Latvijas horizontālajām prioritātēm.
Ārlietu debates tiek rīkotas Latvijas Republikas starptautiskās atzīšanas dienai, 26.janvārim, tuvākajā Saeimas sēdē.
