Rosina valsti maksāt par mājdzemdībām

Gadā Latvijā notiek apmēram 200 dzemdību mājās, taču valsts šādu pakalpojumu vecākiem neapmaksā. Ja sieviete dzemdē slimnīcā, no valsts budžeta tiek atvēlēta nauda, to saņem slimnīca un medicīnas speciālisti, kuri dzemdības pieņem.

«Mēs, vecāki, nesaprotam: kāpēc valstī, kur demogrāfija tiek noteikta kā prioritāte, valsts nenāk pretim tām ģimenēm, kuras izvēlējušās mazuli laist pasaulē mājās?» jautā Latvijas Mājdzemdību ģimeņu apvienības valdes loceklis Juris Jerums.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija sākusi diskusiju par priekšlikumu likumā noteikt, ka valsts maksā arī par dzemdībām mājās, proti, sedz dzemdību speciālista pakalpojumus. Pašlaik ģimenes par iespēju dzemdēt mājās maksā pašas.

Latvijas likumi kopumā ir progresīvi, uzskata J. Jerums. Likums atļauj sievietei dzemdēt mājās un vecmātei pieņemt dzemdības. «Mēs jūtamies pamesti... Latvijā 250 bērnu gada laikā nāk pasaulē mājas apstākļos. Mēs pat neprasām, lai valsts segtu visus izdevumus, kādi ir dzemdībām mājās, bet lai ieviestu principu nauda seko un segtu vismaz tādu daļu, ko valsts maksātu, ja šie bērni nāktu pasaulē slimnīcā. Mēs vēlamies sagaidīt korektu attieksmi,» vecāku viedokli skaidro J. Jerums.

Grozījumus, kuri paredzētu segt ārpusstacionāra dzemdību izdevumus atbilstoši valsts pieņemtajam cenrādim, izskatīšanai iesnieguši vairāki Saeimas deputāti, viņu vidū Inga Bite (pie partijām nepiederoša deputāte). «Mājdzemdības vajadzētu segt tieši tādā pašā kārtībā, kādā sedz stacionāra dzemdību izmaksas,» uzskata deputāte, «sieviete var izvēlēties, kur laist pasaulē bērnu, bet šo izvēli mājdzemdību gadījumā apgrūtina dzemdību apmaksas sistēma.»

Situāciju tik vienkārši neuztver Veselības ministrija. Tās parlamentārā sekretāre Liene Cipule norāda: ja vēlamies apmaksāt mājdzemdības, ir jāveido speciāls tarifs, bet pirms tam vēl jāreģistrē medicīniskā tehnoloģija, proti, fizioloģiskas dzemdības ārpus stacionāra. Tarifu, ko piemēro slimnīcām, nevar pārnest uz mājas dzemdību apmaksu. Pēc L. Cipules teiktā, slimnīcai ir citas personāla izmaksas un vēl tarifā jāiekļauj siltums, ūdens, amortizācija un tamlīdzīgas izmaksas. Uz jautājumu, kuram tad ir jāizrēķina šis tarifs, VM atsaucas uz Ministru kabineta noteikumiem – ārstniecības iestādes vai profesionālās asociācijas izstrādā un sertificē atbilstošu metodi vai tehnoloģiju un atbilstoši tai – tarifu. Izskanēja viedoklis – kam interesē, lai mājdzemdības tiktu apmaksātas, tie lai metodi arī izstrādā... Vislielākie ieguvēji būtu vecāki, kuriem daļu mājdzemdību apmaksātu valsts, taču vecāki nav tie, kuri var un kuriem būtu jāizstrādā dzemdību pieņemšanas metodes.

Vecmāte Dina Ceple Neatkarīgajai sacīja, ka darbs pie attiecīgo dokumentu izstrādes bija sākts: «Mēs jautājām, kur var apskatīties, kāda ir dzemdību palīdzības tehnoloģija slimnīcā, jo tad mēs varētu to ņemt par pamatu un izstrādāt savu, taču, izrādās, ka slimnīcām tādas nemaz nav. Mēs piedāvājām savu variantu, taču speciālisti teica, ka tā jau neesot nekāda metode, tās ir vadlīnijas...»

No valsts budžeta par fizioloģiskām dzemdībām slimnīcai tiek maksāti 180 lati; ja sieviete slēdz līgumu ar individuālu vecmāti vai ārstu, tas maksā 300–500 latu, savukārt mājdzemdības izmaksā 500–600 latu. «Vēlētos, lai par mājas dzemdībām valsts segtu tikai tik, cik par šīm pašām dzemdībām maksātu, ja sieviete būtu slimnīcā,» tā D. Ceple.

Nacionālā Veselības dienesta speciāliste Evija Štālberga papildina, ka šobrīd spēkā ir kārtība, kas paredz: lai tiktu izvērtēta jauna veselības aprūpes pakalpojuma iekļaušana valsts apmaksāto pakalpojumu klāstā, pakalpojumam jābūt apstiprinātai medicīniskai tehnoloģijai ar izvērstu medicīniskās tehnoloģijas aprakstu. Dzemdībām ir apstiprināta medicīniskā tehnoloģija, bet tai nav izvērsts apraksts, jo tās apstiprināšanas laikā nebija šādas obligātas prasības.

Latvijā

Šodien ZZS valde gatavojas izvirzīt savu Latvijas Bankas (LB) prezidenta amata pretendentu – valsts finanšu institūcijas “Altum” valdes priekšsēdētāju Reini Bērziņu. Latvijas Bankas likums nosaka: “Latvijas Bankas prezidentu pēc vismaz 10 Saeimas deputātu ierosinājuma ievēlē amatā Saeima.” Tas nozīmē, ka tikai politiķi, Saeimas deputāti var izvirzīt kandidātus uz šo augsto amatu.

Svarīgākais