Ideja par Krievijas veidotām krievu skolām Latvijā un Baltijā ir absolūti un pilnībā nepieņemama, iespējams, tā tiek virzīta ar mērķi mūs nobaidīt situācijā, kad topošā valdība plāno strādāt pie pārejas uz izglītību latviešu valodā, aģentūrai LETA sacīja Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere (V).
Ir pilnīgi nepieņemami, ka ārpus Eiropas Savienības (ES) esoša valsts plāno ES dalībvalstī veidot savas skolas - mums nevajag citu valstu veidotas krievu skolas, norādīja politiķe. Viņa šo ideju pielīdzināja tam, ja pēc hitleriskās Vācijas okupācijas beigām Francijā Vācija rosinātu kaimiņvalstī atvērt vāciešu skolas.
Pašlaik Latvijas topošā valdība ir apņēmusies risināt dezintegrācijas radītās problēmas, lai mazākumtautību skolās notiktu pāreja uz mācībām latviešu valodā, norādīja EP deputāte. Pašlaik daļā iedzīvotāju veidojas attieksme, ka latviešu valoda nav jāmācās. Tas ir bīstami, ja sabiedrībā veidojas divas grupas - viena, kura prot latviešu valoda, un otra, kura to nemāk.
Arī Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova pārmetumi par nepilsoņu problēmu nav pamatoti, jo Latvijā ir ļoti liberāls un pat pārāk liberāls Pilsonības likums. Vaidere ir satikusi ļoti daudzus cilvēkus, kas pilsonību ir ieguvuši naturalizācijas procesā, taču nav iemācījušies latviešu valodu. Kā Latvijas Universitātes profesore viņa ir novērojusi, ka arī latviešu valodas nezināšanas dēļ studiju laikā veidojas divas atsevišķas studentu grupas.
Politiķe pieļāva, ka Lavrova izteikumi saistīti arī ar vēlmi novērst uzmanību no bažām par drošību drīzumā gaidāmo olimpisko spēļu laikā Sočos.
Kā ziņots, Krievija plāno drīzumā atvērt ārvalstīs krievu skolas, tostarp Baltijas valstīs, - otrdien paziņoja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.
"Mēs esam apstiprinājuši valdības līmenī, un drīzumā tiks sākts projekts ar nosaukumu "Krievu skola ārzemēs". Mēs centīsimies vienoties ne tikai ar Baltijas valstīm, bet arī ar citiem mūsu kaimiņiem, valstīm, kur dzīvo mūsu tautieši, lai tur uz mūsu rēķina veidotu krievu skolas," sacīja Lavrovs. Viņš norādīja, ka šajās skolās mācības notiks pēc Krievijas standartiem.
Komentējot šos Lavrova izteikumus, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP) norāda, ka šāda iecere nav atbalstāma, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijas preses sekretārs Kārlis Eihenbaums. "Es neredzu nepieciešamību un esmu pret to, lai Latvijā tiktu atvērtas skolas, kas darbotos saskaņā ar Krievijas izglītības programmām," uzsver ministrs.
Lavrovs arī paziņojis, ka Eiropas Savienība (ES) cenšas attaisnot Baltijas valstu nostāju nepilsoņu jautājumā, ignorējot to starptautisko struktūru atzinumus, kuru sastāvā ir arī Igaunija un Latvija.
"Attiecībā uz Igauniju un Latviju [starptautiskajās organizācijās] ir formulētas daudzas konkrētas, ļoti vienkāršas rekomendācijas, kas ir vērstas uz to, lai pakāpeniski, bez asām kustībām risinātu apkaunojošās "bezpilsonības" parādības likvidēšanas problēmu," sacīja Lavrovs.
Jau vēstīts, ka topošās Latvijas valdības koalīcijas līguma projektā paredzēts sagatavot tiesisko, ekonomisko un sociālo pamatojumu, lai ar 2018.gada 1.septembri Ministru kabineta noteiktajā kārtībā valsts un pašvaldību mazākumtautību izglītības iestādēs visas izglītības programmas sāk apgūt valsts valodā, izņemot svešvalodas un tās, kuras nepieciešamas mazākumtautības valodas un attiecīgās etniskās kultūras apguvei.
Koalīcijas līguma gala versijā šis jautājums gan varētu būt precizēts un formulēts citādāk.