Ar jauno Būvniecības likumu saistītā normatīvo aktu pakete ir izstrādāta lielā steigā, dokumentos ir daudz nepilnību un aplamību, tāpēc pēc 1.februāra, kad Būvniecības likumam un to pavadošajiem normatīvajiem aktiem jāstājas spēkā, būvniecības nozarē var sākties haoss, intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja būvfirmas SIA "Merks" valdes priekšsēdētājs Oskars Ozoliņš.
Pats galvenais, ko pasaka jaunais likums, ir tas, ka būs pilnīgi jauni būvnoteikumi un būs vesela virkne jaunu būvnormatīvu, skaidroja Ozoliņš. Vecie būvnoteikumi, kas reglamentē procesu un attiecības starp būvniecības procesa dalībniekiem, zaudē spēku 31.janvārī, un 1.februārī stāsies spēkā jauni, savukārt būvnormatīvi, kas reglamentē to, kādai jābūt būvei, zaudē spēku 30.jūnijā, un 1.jūlijā stājas spēkā jaunie. To projekti vēl nav pieejami, norādīja Ozoliņš.
"Likums ir pieņemts pērn jūlijā, stājas spēkā 1.februārī. To, ka arī būvnoteikumiem jāstājas spēkā 1.februārī, zināja visi, diemžēl to izstrādes process bija ļoti noslēpumains. Normālā prakse ir tāda, ka nozares pārstāvji par likumdošanas aktu projektiem zina jau pietiekamu laiku iepriekš. Patlaban situācija ir tāda, ka publiskajā apritē pirmo reizi šie dokumenti parādījās 19.decembrī, tieši pirms Ziemassvētkiem, kad sākās garās brīvdienas. Domāju, ka tas bija diezgan liels šoks daudziem," skaidroja "Merka" valdes priekšsēdētājs.
Ozoliņš norādīja, ka būvniecības process no ieceres ierosināšanas līdz ēkas nodošanai ekspluatācijā ir salīdzināms ar konveijeru un jebkurai normāla izmēra ēkai tas aizņem vismaz divus gadus. "Nav pieļaujama tāda situācija, kad attīstītāji, projektētāji, būvētāji, būvvaldes par jauniem noteikumiem uzzina aptuveni mēnesi vai pusotru pirms to spēkā stāšanās. Tas liecina par nepareizu rīcību un rada apdraudējumu nozarei," uzsvēra Ozoliņš.
Patlaban pieejamie normatīvo aktu projekti liecina par to, ka šie dokumenti ir izstrādāti ļoti lielā steigā un to kvalitāte ir visai apšaubāma, norādīja "Merka" valdes priekšsēdētājs.
"Varu minēt kādu piemēru. No 1.februāra visu tā saucamās 3.grupas ēku, kas ir lielākā daļa sabiedriski nozīmīgo ēku, būvuzraudzību var veikt tikai būvkomersanti. Tātad gadījumā, ja kādas sabiedriski nozīmīgas ēkas būvuzraudzību līdz šim veica speciālists, kas nebija komersants, bet pasūtītāja algots speciālists - un tāda ir lielākā daļa objektu -, tad šis speciālists 1.februārī vairs nevar likumīgi veikt savus pienākumus," skaidroja Ozoliņš.
Viņš piebilda, ka, lai valsts vai pašvaldība piesaistītu jaunu būvuzraugu-būvkomersantu, ir jārīko publiskais iepirkums, un tie ir vismaz divi mēneši. "Lai veiktu būvuzraudzību, ir jāizstrādā vesela virkne jaunu dokumentu, kuri ir saskaņā ar jaunajiem būvnoteikumiem, un arī šis process nav izdarāms vienā dienā. Tas ir process, kas prasa nedēļas, mēnesi, varbūt pat divus. Visā šajā laikā ir tāds kā vakuums - vienā dienā vecie noteikumi beidz darboties, nākamajā jaunie stājas spēkā. Kas notiks ar objektiem, kuros būvuzraudzību vairs nevarēs veikt noteikumiem atbilstošā kārtībā, nav skaidrs," sacīja Ozoliņš.
Nākamā neskaidrība, kas atrodama būvnoteikumu projektā, ir saistīta ar ēku būvprojektiem nepieciešamo būvekspertīzi, uzsvēra Ozoliņš. "Problēma ir tikai tā, ka ēku būvekspertīzi var veikt tikai jaunās likumdošanas noteiktā kārtībā sertificēti būveksperti. Tas nozīmē, ka 1.februārī Latvijā vairs nebūs neviena būveksperta, kurš varētu veikt ēku būvprojektu būvekspertīzi," akcentēja Ozoliņš.
Lai sertificētu būvekspertu, vispirms Ekonomikas ministrijai ir jānorāda sertifikācijas iestāde, jo ministrija sertifikātus neizsniedz, atgādināja Ozoliņš. Piemēram, sertifikācijas iestāde varētu būt Latvijas Būvinženieru savienība vai jebkura cita sabiedriskā organizācija, vai arī uzņēmums, kurš var veikt šādu uzdevumu. Ir nepieciešams atrast šādu iestādi, izstrādāt un saskaņot noteikumus, pēc kuriem būveksperti tiek sertificēti, un, protams, būvekspertiem ir nepieciešams sertificēties.
Ozoliņa minējums ir tāds, ka šim procesam ir nepieciešami deviņi līdz 12 mēneši - tās varētu būt 2014.gada beigas. Tas nozīmē, ka neviens sabiedriski nozīmīgas ēkas būvprojekts nevar tikt apstiprināts, kamēr Latvijā nav parādījies vismaz viens atbilstoši jaunajiem būvnoteikumiem sertificēts būveksperts, uzsvēra Ozoliņš.
"Tās ir kliedzošākās nepilnības. Mans viedoklis ir tāds, ka nav pieļaujama situācija, ka nozari pārraugošās ministrijas telpas atstāj šādā līmenī sagatavoti dokumenti. Šīs kļūdas bija jāidentificē jau šo noteikumu rakstīšanas stadijā," sacīja Ozoliņš.
Būvniecības likuma spēkā stāšanās šā gada 1.februārī būs atkarīga no atbalsta valdībā, teikts Ekonomikas ministrijas (EM) informatīvajā ziņojumā par Būvniecības likuma spēkā stāšanās nodrošināšanu.
Būvniecības likumā, kas Saeimā tika pieņemts pērn 9.jūlijā, noteikts deleģējums Ministru kabinetam izdot pakārtotos normatīvos aktus. Uz likumā doto deleģējumu ir jāizdod 21 Ministru kabineta noteikumi un 29 Latvijas būvnormatīvi. Patlaban izstrādāti un izsludināti 12 Ministru kabineta noteikumu projekti.
Līdz šim ir izstrādāti un nodoti saskaņošanai būvniecības noteikumi, kuri pieņemšanas gadījumā nodrošinās pilnvērtīgu Būvniecības likuma izpildi no 2014.gada 1.februāra. Sāktie būvniecības projekti var tikt realizēti saskaņā ar likumdošanu, kāda bija spēkā to saskaņošanas brīdī, teikts ziņojumā.
EM norāda uz risku, ka atsevišķi speciālie noteikumi tiks izdoti vēlāk, jo atbildīgās ministrijas nav sagatavojušas visu noteikumu saturam nepieciešamo informāciju, kā to nosaka Būvniecības likums. Taču noteikumu vēlākā pieņemšana būtiski neietekmēs personu intereses.