RTU: Skopā informācija nesniedz atbildes par institūtu vērtējuma rezultātu pielietojumu
Pirms nav saņemts izvērsts skaidrojums par Latvijas zinātnisko institūciju starptautiskā izvērtējuma rezultātu pamatojumu, Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) neuzskata par iespējamu izdarīt konkrētus secinājumus, kā augstskolā nākotnē būtu jāuzlabo darbs papildus universitātē jau ieviestiem pētniecības kvalitātes paaugstināšanas pasākumiem.
"RTU izbrīna fakts, ka salīdzinoši zemu vērtējumu ir saņēmuši institūti, kuriem ir spēcīgas pētniecības tradīcijas, augsts doktorantu novērtējums un daudz publikāciju citējamās datu bāzēs," norāda RTU zinātņu prorektors Tālis Juhna.
RTU pagaidām nav bijusi iespēja iepazīties ar izvērstu starptautisko ekspertu viedokli par augstskolas zinātnisko institūtu izvērtējumu, tāpēc konkrētus secinājumus tikai pēc patlaban pieejamajiem vērtējuma rezultātiem izdarīt nav iespējams. Iepazīstoties ar patlaban augstskolas rīcībā esošo informāciju, RTU secina, ka konkrētu institūtu novērtējuma rezultāti ir pārsteidzoši, jo salīdzinoši zemu novērtēti starptautiska līmeņa augstas raudzes institūti.
RTU 2012. gadā bija Latvijā lielākais skaits publikāciju starptautiski atzītās datu bāzēs, tomēr mūsu novērtējums ir tāds pats vai pat vēl zemāks nekā institūtiem, kam šādu publikāciju ir daudz mazāk,» saka zinātņu prorektors.
Viņš akcentē, ka RTU ir iekšējā kvalitātes novērtējuma sistēma, uz kuras pamata zinātniskajiem institūtiem tiek dalīts valsts budžeta finansējums. Tās trīs galvenie kritēriji ir: augsta līmeņa zinātniskās publikācijas indeksētās datu bāzēs un šo publikāciju citējamības biežums; institūtu pašu zinātnei piesaistītais finansējums; doktorantu aizstāvēšanās efektivitāte.
"Mēs pārzinām dažu mūsu institūtu problēmas, un tās konsekventi risinām, taču Latvijas zinātnes cerīgai nākotnei ir svarīgi palielināt jauno zinātnieku skaitu un rosināt jaunos doktorantus pievērsties pētniecībai. Tas gan iespējams tikai tad, ja valsts līmenī tiek nodrošinātas attiecīgas finansiālas iespējas, kas patlaban ir viens no galvenajiem šķēršļiem jauno zinātnieku darbam," uzsver Tālis Juhna.
Viņš arī norāda, ka augstskolai pētniecībai piešķirtais valsts budžets nesasniedz pat 20% no RTU zinātnei izmantojamās summas. Pārējais tiek nopelnīts sīvā konkurencē starptautiskajos un nacionālajos konkursos vai sadarbojoties ar industriju.
