Ziemassvētkos bez vēsts pazuduši četri cilvēki; divi apmaldījušies, meklējot eglīti

Kriminālpolicija nesen izsludinājusi meklēšanā Andreju Erdmani, bet Valsts policijas mājaslapā redzami vēl trīs cilvēki, kuri pazuduši pērn ap Ziemassvētku laiku. Neatkarīgā, pārskatot policijas sniegto informāciju, konstatēja, ka 2013. gada Ziemassvētku laikā un ap gadu miju tika meklēti pieci seši cilvēki.

Divi no viņiem apmaldījušies mežā, meklējot svētku eglītes, bet ceļu mājup atraduši saviem spēkiem. Savukārt triju personu, tajā skaitā nepilngadīgas meitenes, fotogrāfijas un apraksts aizvien ir meklējamo sarakstā.

Nobažījušies par meitenēm

Sazinoties ar brīvprātīgo organizāciju bezvests.lv, arī tur sacīja, ka pamanīta tendence – pērnā gada nogalē pazuduši diezgan daudz cilvēku. Sīkāku informāciju organizācijā nesniedza, vien teica, ka viņi tikuši meklēti. Par pazudušo 14 gadus veco Alisi Grečinu interesējās arī Aija Pupiņa – nogalinātās studentes Elīnas mamma. Gan viņa, gan Elīnas tētis Mihails Pupiņš uzskata, ka viņu meitas slepkavība izmeklēta, ignorējot daudzus faktus, un ka patiesais meitenes slepkavības iemesls ir pavisam cits. Tāpēc viņi asi reaģē, uzzinot, ka pazudusi kārtējā jaunā sieviete vai nepilngadīga meitene. «Mums ir versija, ka notiek globāls noziegums, īpaši pret jaunām meitenēm, kas pazūd bez vēsts. Policija aktīvi nemeklē tos cilvēkus. Neviens nepēta, kāpēc tās meitenes pazūd. Pat esot faktiem, policija nereaģē,» viņa sacīja Neatkarīgajai. M. Pupiņš papildināja: «Šādi gadījumi regulāri notiek, mums daudzi ir zvanījuši, uz ielas pienākuši klāt un stāstījuši. Un tie ir tikai zināmie gadījumi. Tāpēc tā ir aktuāla problēma Latvijā. Jo policija negrib pieņemt tādus iesniegumus.»

Negrib, lai atrod

Valsts policijas pārstāve Sigita Pildava nepiekrīt, ka pazudušo skaits liecinātu par kādu aizdomīgu tendenci. Ne vienmēr izsludināšana meklēšanā ir saistīta ar noziegumu. «Nekas uzkrītošs vai ārkārtējs tas nav. Tā ir sakritība. Daļa atrodas, daļa negrib kontaktus uzturēt, daļa klaiņo,» komentē policijas pārstāve. Sabiedrībā var rasties iespaids, ka klaiņotājus meklēt nav vērts. Ja ir pazīmes, ka cilvēks aizgājis no mājām un atgriezīsies, tad tik tiešām – medijos viņa meklēšana netiek izsludināta. Taču tas nenozīmē, ka viņu nemeklē. «Meklē arī tos, kas pāris reižu aizgājuši no mājām. Tas viņu raksturo kā cilvēku, raksturo viņa dzīvesveidu, bet tas nenozīmē, ka nemeklē. Policijai ir savas metodes. Bieži vien policija ir soli aiz viņa. Ja ir pazīmes, ka aizgājis un atgriezīsies, to medijos nesludina, lai cilvēkiem neveidotos imunitāte, ka nav vērts meklēt,» skaidro

S. Pildava.

Nereti meklēšanā tiek izsludināti sen neredzēti radinieki, ja nepieciešams kārtot īpašumtiesību jautājumus. Mēdz notikt tā, ka pieauguši cilvēki vairs nevēlas kontaktēties ar tuviniekiem vai radiniekiem. «Pieaugušie nereti maina savu dzīvi un neuztur kontaktus. Tuvinieki uzraksta iesniegumu, mēs to cilvēku atrodam, bet viņš nevēlas uzturēt kontaktus,» saka S. Pildava. Līdzīgi Neatkarīgajai pirms dažiem gadiem stāstīja arī Latvijas Sarkanajā Krustā, kur arī nodarbojas ar pazudušo personu meklēšanu. Tad meklēšanas iniciators tiek informēts, ka it kā pazudusī persona ir dzīva, sveika un vesela, bet dzīvesvieta un citas ziņas gan netiek izpaustas.

Ja pazūd bērns

Policijā saka – ja pazūd bērni, tad gan visi tiek sacelti kājās. Arī bērni bieži vien klaiņo, un vien retos gadījumos pazušanas iemesls esot noziegums. Viņi mēdz aiziet ne tikai no internātskolām vai bērnu namiem, bet arī no ģimenēm. Gan nelabvēlīgām, gan labvēlīgām. Gadās, ka viņi no mājām aiziet pēc konflikta ģimenē. Tā noticis ar kādu puisēnu, kurš pilnīgā nopietnībā nolēma dzīvot mežā pēc strīda mājās. Viņu atrada pa ceļam uz mežu. Lielākoties bērnus atrod, saka S. Pildava.

Tomēr pērn, saskaņā ar policijas informāciju, meklēšanā kopš 2003. gada bija apmēram 30 nepilngadīgo. Latvijā pazudušo personu meklēšanas termiņš ir desmit gadu, bet, ja pazudušais sasniedzis 70 gadu vecumu – pieci gadi.

Par pazudušajiem nepilngadīgajiem informāciju var meklēt gan policijas, gan bezvests.lv mājaslapā. Fotogrāfijas un informāciju pārpublicē arī interneta portāli. Nereti tiek pievienota informācija, ka, piemēram, pastāv aizdomas – bērns ir noslīcis. Latvijā diemžēl ir vairāki bez pēdām pazuduši bērni – Annamarija Indāne, Laura Strazdiņa, Dace Ramate...

S. Pildava atgādina, ka vecākiem ir svarīgi zināt, ar ko bērns satiekas, kādi ir viņa sociālie kontakti, draugi, ko viņš dara virtuālajā vidē. Beidzot arī Latvijā ir ieviests palīdzības dežūrtālrunis 116000, uz kuru zvanot var ziņot par bezvēsts pazudušajiem bērniem.