Šodien pēdējā lata diena

Šodien ir pēdējā diena, kad veikalos, degvielas uzpildes stacijās, autobusos, poliklīnikās un citur var norēķināties ar latiem. Taču, pēc Neatkarīgās aplēsēm, apgrozībā vēl ir apmēram 200 miljoni latu skaidrā naudā.

Pirms gada Latvijā apgrozībā bija 1,2 miljardi latu skaidras naudas, šā gada pirmajā dienā – 630 miljoni latu, kurus iedzīvotāji sāka mainīt Latvijas Bankas kasēs, komercbanku filiālēs, 302 Latvijas pasta nodaļās, iemaksāt bankomātos un tērēt veikalos. Latvijas Bankas aprēķini liecina, ka desmitajā dienā pēc eiro ieviešanas, tas ir, 10. janvārī, Latvijā apgrozībā bija apmēram 570 miljoni eiro un lati 526 miljonu eiro vērtībā. Tātad apgrozībā bija vēl 260 miljoni latu.

Uz veikaliem kā maiņas punktiem

Vienu no lielākajiem slogiem šajās nedēļās uz saviem pleciem iznesa veikalnieki un kasieri, kuriem bija vienlaikus jāoperē ar divām valūtām. Rindas šā iemesla dēļ lielākoties bija garākas nekā parasti, spriedze lielāka, turklāt visai bieži veikals tika izmantots kā valūtas maiņas punkts, maksājot par nelielu pirkumu ar lielu naudas zīmi un pretī saņemot skaidru naudu eiro.

Rimi veikalos pirmajā janvāra nedēļā tika iekasētas aptuveni 30 tonnas latu monētu. «Mūsu novērojumi liecina, ka mūsu pircēji joprojām norēķiniem par pirkumiem galvenokārt izmanto skaidro naudu, nevis maksājumu kartes,» Neatkarīgajai sacīja SIA Rimi Latvia vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Podskočija. Pretēji Maxima veikalu tīklam, kuram pirmajā nedēļā pēc gadumijas bija vērojams neliels apgrozījuma kritums, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo laika periodu, Rimi veikalos ir bijis pat neliels tirdzniecības apgrozījuma pieaugums. Vienlaikus – Neatkarīgā jau rakstīja, ka daļa mazo veikalu šajās dienās vispār nestrādā, lai nebūtu jāoperē vienlaikus ar divām valūtām.

Tirgos mazāk pircēju

Eiro un latu vienlaikus apgrozības periodu strādāja arī visi Rīgā esošie tirgi, tiesa, pārdevēju bija mazāk nekā iepriekš. Vidzemes tirgū vairāki tirgotāji Neatkarīgajai vakar atzina, ka arī pircēju skaits ir sarucis. Visuzticamākie ir pastāvīgie klienti, kuri turpina iepirkties, neskatoties uz to, ka produkti šķiet daudz dārgāki, nekā tas ir patiesībā. Šā iemesla dēļ pircēji lielāku uzmanību pievērš cenām un izvērtē tās rūpīgāk. Tirgotāji arī apgalvoja, ka kopumā pircēji ir atsaucīgi un saprotoši. Vislielākās grūtības sagādājušas tieši pirmās dienas pēc pievienošanās eirozonai, jo pircēji bija apjukuši un daudzi norēķinājās latos. Tagad situācija ir stabilizējusies un ar latiem norēķinās vien retais.

Centrāltirgū pārdevēji Neatkarīgajai stāstīja, ka pāriešana uz eiro apjukumu radījusi gados vecāku cilvēku vidū, taču tirgotāji uz situāciju skatās pozitīvi, piebilstot, ka tuvākajās nedēļās cilvēki būs pieraduši pie eiro un būs lielāka skaidrība par to, cik kas maksā.

Vairs rindas neprognozē

Pagājušajā gadā, mudinot uzņēmumus laikus pieteikties eiro priekšpiegādei un iedzīvotājus atbrīvoties no skaidras naudas uzkrājumiem, baņķieri brīdināja par iespējamām rindām filiālēs, sākoties latu nomaiņai pret eiro. Tika prognozēts, ka rindā varētu būt jāstāv pat sešas astoņas stundas. Šajās divās nedēļās tik garas rindas, pēc Neatkarīgās rīcībā esošās informācijas, nav bijušas nevienā eiro maiņas vietā.

Uz SEB bankas filiālēm janvāra pirmajās divās nedēļās tika atnesti vairāk nekā 34 miljoni latu, lai samainītu tos uz eiro. Šajā laikā SEB bankas filiālēs ir apkalpoti kopumā vairāk nekā 92 000 bankas apmeklētāju, kuri veica dažādus bankas pakalpojumus – ja gada nogalē lielākā interese bija saistīta ar skaidras naudas iemaksu kontos, tad janvāra sākumā pieauga valūtas maiņas darījumu apjoms.

«Salīdzinot ar decembra beigām, janvārī ir palielinājies apmeklētāju skaits un attiecīgi arī apkalpošanas laiks. Pieļaujams, ka tuvākajās nedēļās apkalpošanas laiks varētu pieaugt, ņemot vērā, ka, sākot ar 15. janvāri, SEB bankas bankomātos varēs iemaksāt tikai eiro, bet ar latiem turpmāk būs jādodas uz filiāli. Grūti prognozēt rindā gaidīšanas laiku, jo katrā filiālē tas var būt atšķirīgs. Līdz šim atsevišķās filiālēs maksimālais gaidīšanas laiks sasniedza četras stundas, ko ietekmēja lielā apjoma monētu šķirošana un skaitīšana,» Neatkarīgajai atklāja SEB bankas valdes locekle Ieva Tetere. Savukārt Swedbank filiālēs patlaban klientu aktivitāte atgriežas ikdienas režīmā, taču, protams, tā ir lielāka nekā pērn. «Šonedēļ, ņemot vērā, ka beidzas paralēlās latu un eiro apgrozības periods, varētu būt vēl palielināta klientu plūsma, taču kopumā kopš jaunā gada redzējām tās pakāpenisku samazināšanos un liela daļa cilvēku jau paveikuši naudas nomaiņu,» secināja Swedbank preses sekretāre Kristīne Jakubovska.

Arī Latvijas pasta nodaļās iedzīvotājiem piedāvātā iespēja mainīt latus pret eiro bijusi pārdomāta un bez ažiotāžas. «Pirmajā nedēļā maiņas aktivitāte bija līdzvērtīga, tā samazinājās vien pagājušās darba nedēļas beigās. Taču vakardienas un šodienas rezultāti jau parādīs, vai tā ir pastāvīga tendence. Kopumā var teikt, ka reģionālā griezumā aktivitāte bija ļoti atšķirīga – bija vietas, kur veidojās rindas, un bija nodaļas, kur maiņas process norisēja ļoti vienmērīgi, bez rindām un bez ažiotāžas, Neatkarīgajai uzsvēra Latvijas pasta Ārējo komunikāciju vadības daļas vadītāja Gundega Vārpa. Latvijas pasta nodaļās no 2. līdz 11. janvārim pret eiro samainīti 12,7 miljoni latu.

***

UZZIŅAI

Iespēja samainīt latus pret eiro

- Latvijas Bankas kasēs mūžīgi

- Komercbanku filiālēs līdz 30. jūnijam

- 302 Latvijas pasta nodaļās līdz 31. martam