Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) pēc informācijas Krievijas Federācijas atbildīgā dienesta mājaslapā par to, ka konstatēts paaugstināts benzopirēna daudzums SIA "Rānda" šprotēs, kuras tiek eksportētas uz Krieviju, veiks pārbaudes, lai noskaidrotu, kas ir bijis cēlonis konstatētajam pārkāpumam.
Kā biznesa portālu "Nozare.lv" informēja PVD pārstāve Anna Joffe, pārbaudes laikā tiks pārbaudīta produktu kūpināšanas procesu atbilstība, izmantotie kūpināšanas materiāli, uzņēmuma paškontroles ietvaros veikti laboratoriskie izmeklējumi, kā arī noņemti oficiālie paraugi produkcijas testēšanai.
"Krievijas uzraudzības dienesta paziņojums nozīmē to, ka uzņēmuma "Rānda" produkcijas eksportam nav noteikts aizliegums, taču uz robežas tiks veiktas turpmāko kravu pastiprinātas laboratoriskās kontroles," norādīja Joffe.
Viņa arī akcentēja, - tā kā uzņēmums ir aktīvs eksportētājs, PVD veic regulāru "Rānda" produkcijas testēšanu, tai skaitā veicot izmeklējumus uz benzopirēna grupas vielu klātbūtni. Izvērtējot laboratorisko izmeklējumu rezultātus, līdz šim maksimāli pieļaujamās normas nav pārsniegtas, norāda PVD.
Kā ziņots, saskaņā ar "Itar-Tass" publiskoto informāciju paaugstinātu benzopirēna līmeni "Rosseļhoznadzor" konstatējis, veicot veterinārās kontroles pasākumus. Minēto produkciju ražojis Latvijas uzņēmums - SIA "Rānda". "Rosseļhoznadzor" informē, ka "Rāndas" ražotajām šprotēm piemērota pastiprināta kontrole.
Tikmēr "Rānda" ir neizpratnē par "Rospotrebnadzor" paziņojumu, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja uzņēmuma līdzīpašnieks un valdes loceklis Oskars Grosmanis.
"Esam pilnīgā neizpratnē. Nekādu oficiālu informāciju neesam saņēmuši, bet, spriežot pēc mājaslapas datiem, norma pārsniegta 35 reizes, kas ir pilnīgs absurds. Tad jau konservu kārbās būtu jābūt oglei," sacīja Grosmanis.
Viņš arī norādīja, ka uzņēmumā ražotā produkcija tiek gatavota saskaņā ar visām noteiktajām normām, un uzņēmums patlaban gaida turpmāko informāciju no Krievijas dienestiem par lietu tālāko virzību.
Kā ziņots, 2011.gadā sarežģītu sarunu rezultātā Latvijas šprotu ražotāji panāca, ka no 2014.gada 1.janvāra benzopirēna pieļaujamā norma šprotēs paliks līdzšinējā līmenī, bet pārējiem kūpinātu zivju produktiem tā tiks samazināta vairāk nekā divas reizes.
Iepriekš Eiropas Komisija (EK) pieprasīja kūpinātām šprotēm piemērot benzopirēna normu - piecus mikrogramus uz kilogramu produkta, savukārt Latvija uzturēja pozīciju par nepieciešamību noteikt astoņus mikrogramus uz kilogramu. Pēc Briselē notikušajām sarunām ar EK Latvija panāca kompromisu par policiklisko aromātisko ogļūdeņražu jeb benzopirēna pieļaujamo normu šprotēs, akceptējot tās kā īpašu produktu ar tam atsevišķi noteiktu benzopirēna līmeni.
Lai pierādītu, ka tikai šī norma ļauj ražot kūpinātas šprotes ar patērētāju iecienītajām garšas, smaržas un krāsas īpašībām, Zemkopības ministrija sadarbībā ar nozares uzņēmumiem finansēja analīžu veikšanu speciāli izraudzītiem tradicionāli kūpinātu šprotu konservu paraugiem, kā arī vairākkārt nosūtīja EK informāciju, kas pamatoja nepieciešamību noteikt kūpinātām šprotēm augstāku benzopirēna līmeni nekā pārējām kūpinātām zivīm.
Patlaban vairāk nekā 90% no Latvijā saražotiem kūpinātu zivju konserviem eļļā veido konservi "Šprotes eļļā" un "Rīgas šprotes eļļā". Latvijā kūpinātu zivju konservus ražo 26 zvejas produktu pārstrādes uzņēmumi, un pēdējos piecos gados kūpinātu zivju konservu eksporta apjoms sasniedza 34 miljonus latu gadā, kas ir aptuveni 60% no kopējā Latvijā saražoto konservu daudzuma.