"Maxima" pēc traģēdijas nav labojusies

Pēc Zolitūdes traģēdijas pircēju plūsma Maxima veikalos pamazām atgriežas, taču veikala darbinieku ikdienā nekas nav mainījies – nav pārskatīta ne atalgojuma, ne arī sodu sistēma. Arī uz labierīcībām Maxima kasieres biežāk netiek laistas.

Gādājot svētku mielastu, Maxima veikali bija pircēju pilni un nekas neliecināja, ka vēl pirms mēneša sabiedrība gatavojās boikotēt šos veikalus. Atsevišķos veikalos brīžiem pat plaukti bija pustukši, kas, iespējams, nozīmē, ka pieprasījums pēc precēm ir bijis lielāks, nekā uzņēmums bija rēķinājies. «Izvērtējot pircēju aktivitāti svētku periodā, redzam, ka 2013. gadā, salīdzinot ar 2012. gadu, būtiskas atšķirības nav bijušas. Taču, raugoties uz pirmo janvāra nedēļu un salīdzinot to ar aizvadīto gadu, jāsaka, ka apgrozījuma rādītāji liecina par mazu kritumu,» Neatkarīgajai saka Maxima Latvija komunikācijas vadītājs Jānis Beseris.

Aizgājušie un palikušie

Daļa darbinieku, kuri strādāja sagruvušajā Zolitūdes Maxima, ir atgriezušies darbā pēc atvaļinājuma, daļa – uzrakstījusi atlūgumus. «Darba attiecības nolēmuši pārtraukt deviņi Priedaines ielas Maxima kādreiz strādājušie, 59 turpina darbu citos Maxima veikalos,» saka J. Beseris.

Kasieris Mārtiņš, kurš zem drupām saltajā novembra naktī gulēja deviņas stundas, turpina ārstēties Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcas Toksikoloģijas un sepses klīnikā. Viņa stāvoklis ir nopietns, bet stabils.

Taču pieci no Zolitūdes Maxima kādreizējiem darbiniekiem nekad vairs nesamīļos savas ģimenes un nedosies uz darbu, jo viņu dzīvība izdzisa 2013. gada 21. novembra vakarā...

Algas pagaidām nepalielina

Decembra sākumā, kad Latvijā bija ieradies veikalu ķēdes Maxima īpašnieks – holdinga Viliaus Prekyba akcionārs Igns Staškevičs, lai mazinātu spriedzi starp sabiedrību un Maxima, viņš solīja, ka uzņēmums domās par darbinieku apstākļu uzlabošanu. «Mēs apzināmies, ka ikvienam Maxima grupas darbiniekam, neatkarīgi no veicamajiem pienākumiem, ir jābūt nodrošinātiem pienācīgiem darba apstākļiem, jāsaņem atbilstoša darba alga, un tiem, kuriem ir kādas sūdzības par darba apstākļiem, ir jānodrošina vēl efektīvāka iespēja tās darīt zināmas uzņēmuma vadībai, lai aktuālās problēmas tiktu operatīvi risinātas. Izmaiņām ir jānotiek visos uzņēmuma līmeņos, process nebūs straujš, bet šis ir viens no būtiskākajiem virzieniem, kurā strādāsim arī ilgtermiņā. Gadījumā, ja tiks konstatēta ievērojama algu disproporcija starp vadības līmeņa un citiem darbiniekiem, nav sagaidāma algu samazināšana, bet gan būs jāvērtē iespēja algas palielināt citiem darbiniekiem ar mazāku atalgojumu,» toreiz teica I. Staškevičs.

Šobrīd, kad kopš traģēdijas ir pagājuši jau gandrīz divi mēneši, zemākā personāla algas joprojām nav palielinātas. J. Beseris gan uzsvēra, ka pašlaik norit darbs pie līdzšinējās darbinieku atalgojuma sistēmas izvērtēšanas. «Paredzam, ka drīzumā būsim nonākuši pie optimālākā risinājuma,» sola J. Beseris.

Neatkarīgā vairākkārt ir uzklausījusi Maxima darbinieku stāstus par to, ka veikalā radušos iztrūkumu nākas segt darbiniekiem, kā arī izpirkt preces, kurām ir beidzies derīguma termiņš. Spriežot pēc Maxima komunikāciju vadītāja atbildes uz jautājumu, vai šī sistēma ir atcelta, noprotams, ka nekas nav mainījies un arī nemainīsies. «Ņemot vērā to, ka uzņēmums ir atbildīgs savu pircēju priekšā, kvalitātei un derīguma termiņiem Maxima pievērš īpaši lielu uzmanību. Pārdevēji seko tam, lai veikala plauktos vienmēr atrastos produkti ar atbilstošu derīguma termiņu – tā ir pārdevēju atbildības sfēra. Veikalos regulāri tiek veikts iekšējais audits, un gadījumos, kad tiek konstatēti produkti ar beigušos derīguma termiņu, tiek sastādīts akts, pieprasīts darbinieka paskaidrojums, un darbinieks saņem rājienu, kas tiek noformēts saskaņā ar likumdošanu. Atsevišķos gadījumos sistemātisku amata aprakstā norādīto noteikumu pārkāpumu gadījumā (ne mazāk kā trīs reizes) darbiniekam varēja tikt samazināts ikmēneša prēmijas apmērs, taču uzņēmumā nav sodu sistēmas, kas šādos gadījumos ietekmētu darbinieku atalgojumu,» informē J. Beseris.

Limitēta labierīcību apmeklēšana

Janvāra pirmās divas nedēļas ir īpaši saspringts laiks veikalu kasieriem, un arī Maxima strādājošie nav izņēmums. «Kaut gan kasieriem vēl bija jāpierod pie jaunās sistēmas un apkalpošana sākotnēji bija lēnāka, nekā līdz šim ierasts, tomēr kopumā kasieri, pieņemot gan latus, gan eiro, tiek galā labi,» vērtē J. Beseris. Diemžēl arī šajā saspringtajā laikā kasieriem ir jāatprasās uz tualeti, un ne vienmēr šī atļauja tiek uzreiz saņemta.

Uz jautājumu, vai Maxima kasieres pašlaik tiek biežāk laistas uz tualeti, J. Beseris atbild, ka «no veikala atvēršanas brīža līdz pat tā slēgšanai Maxima nodrošina nepārtrauktu iespēju iepirkties. Maxima darba organizēšanas noteikumi paredz, ka jebkurš kasieris, ja ir tāda nepieciešamība, var pamest savu darba vietu pie kases, to iepriekš saskaņojot ar savu tiešo vadītāju, kurš norīko aizvietotāju vai slēdz attiecīgo kasi. Darba devējam un arī pircējiem nebūtu pieņemama situācija, ja kasieris jebkurā brīdī varētu pamest neaizslēgtu kasi un neapkalpotus klientus, nevienam neko nepaskaidrojot,» skaidro J. Beseris. Uzņēmumā arī kā absurdu vērtē iepriekš medijos izskanējušos apgalvojumus, ka Maxima kasierēm ir jāstrādā pamperos. Visticamāk, tā tiešām nav taisnība, jo nevaru iedomāties situāciju, kad kāds pieaudzis vesels cilvēks spētu kārtot savas dabiskās vajadzības, reizē apkalpojot pircējus. Taču, ko darīt kasierim, ja uz tualeti gribas biežāk, nekā tiek dota atļauja to apmeklēt?

J. Beseris uzsver, ka jebkurā gadījumā svarīgākajai ir jābūt cilvēciskai attieksmei. Ja ir kādi pārpratumi vai neskaidrības par to, kā darba pārtraukumi tiek organizēti konkrētajā veikalā, viņš lūdza informēt par to Maxima personāla departamentu centrālajā ofisā.