Pēdējā gada laikā Latgalē četrarpus reizes pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kas vēršas Krievijas Federācijas ģenerālkonsulātā Daugavpilī ar lūgumu piešķirt viņiem Krievijas pilsonību.
Krievijas Federācijas ģenerālkonsulāta Daugavpilī konsuls Viktors Jevsejevs pastāstīja, ka pērn konsulāta darbinieki ik mēnesi pieņēma no iedzīvotājiem 30 līdz 40 iesniegumus, patlaban šis skaitlis pieaudzis līdz 180-200 iesniegumiem. Lielākā daļa cilvēku, kas vēlas iegūt Krievijas pilsonību, ir pirmspensijas un pensijas vecuma.
Tā kā Krievijas pilsonības pretendentiem iesniegumā netiek pieprasīts norādīt, kādēļ viņi vēlas iegūt šīs valsts pilsonību, konsulātā nenosauca iemeslus, kādēļ pēdējā laikā tik strauji pieaudzis kaimiņvalsts pilsonību tīkojošo personu skaits.
Latvijas krievu kopienas Daugavpils nodaļas vadītājs Aleksejs Vasiļjevs pastāstīja, ka saprast šādu iedzīvotāju rīcību neesot grūti, - pasliktinoties ekonomiskajai situācijai reģionā, cilvēki faktiski ir spiesti meklēt izeju no situācija pašu spēkiem, jo pēdējā laika notikumi ir uzskatāmi parādījuši, ka cerēt uz valsts palīdzību esot naivi. Pietiekami pievilcīga pensijas un pirmspensijas vecuma cilvēkiem šķiet arī Krievijas pensiju sistēma.
Pēc Vasiļjeva teiktā, par Krievijas pilsonības iegūšanu un pārcelšanos uz dzīvi kaimiņvalstī pēdējā laikā sāk domāt aizvien vairāk pat tādu cilvēku, kas līdz šim par to nebija aizdomājušies.
Naturalizācijas pārvaldes Latgales reģionālajā nodaļas vadītājs Jānis Bružiks pastāstīja, ka nedaudz palielinājies arī iedzīvotāju skaits, kas vēlas iegūt Latvijas pilsonību. Pērn Naturalizācijas pārvaldes Latgales reģionālajā nodaļā ik mēnesi tika reģistrēti 30-35 iesniegumi, šogad to skaits pieaudzis līdz 35-40.
Latvijas pilsonības pretendenti pamatā ir gados jauni cilvēki, kuru vecums svārstās no 18 līdz 40 gadiem. Turklāt liela daļa šo cilvēku pēc Latvijas pilsonības tiecas, lai pēc tam varētu atstāt valsti un doties darba un labākas dzīves meklējumos uz citām Eiropas Savienības valstīm, secināja Bružiks.