Ķemeru sanatorija mantas kopums novērtēts par 5,05 miljoniem eiro

Ķemeru sanatorijas īpašnieka SIA "Ominasis Latvia" nekustamā īpašuma vērtība pēc atkārtota novērtējuma ir samazinājusies par 15%, bet viss mantas kopums pašreiz ir novērtēts aptuveni par 5,05 miljoniem eiro (3,54 miljoniem latu), aģentūru LETA informēja Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas pārstāve Justīne Plūmiņa.

Pērn vasarā "Ominasis Latvia" mantas kopības piespiedu pārdošanas vērtība bija 4 671 540 latu (6 647 002, 6 eiro), no tiem Ķemeru sanatorijas kompleksa nekustamā īpašuma piespiedu pārdošanas vērtība bija 3 860 001 lats (5 492 287 eiro), kultūras priekšmetu piespiedu pārdošanas vērtība - 21 200 lati (30 165 eiro), savukārt pārējas kustamā mantas pārdošanas vērtība sasniedz 24 700 latus (35 145 eiro), kas kopā veido 3 905 901 latu (5 557 596 eiro).

"Ominasis Latvia" maksātnespējas procesa administrators Ainars Kreics ir arī radis risinājumu artēziskā urbuma pārdošanai kopā ar Ķemeru sanatoriju. Pašreiz tiek vestas sarunas ar artēziskā urbuma īpašnieka SIA "Eiropas minerāls" maksātnespējas procesa administratoru, lai vienotos par artēziskā urbuma pārdošanu.

"Patlaban pastāv divi iespējamie rīcības varianti - vai nu es kā "Ominasis Latvia" maksātnespējas administrators atpērku šo urbumu no "Eiropas minerāls" maksātnespējas administratora un tālāk to pārdodu izsolē kopā ar pārējo Ķemeru sanatorijas mantas kopumu, vai arī tiek rīkota kopīga "Ominasis Latvia" mantas un artēziskā urbuma izsole, sadarbojoties ar "Eiropas minerāls" maksātnespējas procesa administratoru," norāda Kreics.

Par to, kurš pārdošanas modelis tiks īstenots, Kreics plāno panākt vienošanos tuvāko nedēļu laikā, un tad tiks izsludināta izsole.

Vienlaikus ar mantas novērtēšanu un ņemot vērā maksātnespējas procesa norises finansēšanai nepieciešamo līdzekļu neesamību, tiek meklētas iespējas samazināt īpašuma uzturēšanas izmaksas, tostarp apsverot iespēju samazināt apsardzes izdevumus uz saņemto apsardzes pakalpojumu apjoma samazinājuma rēķina.

Tādēļ, kā akcentē Kreics, ir ļoti būtiski pēc iespējas ātrāk rast iespēju rīkot jaunu izsoli un atrast Ķemeru sanatorijai jaunu īpašnieku, kurš spētu ne tikai uzturēt, bet arī ieguldīt nepieciešamos līdzekļus īpašuma atjaunošanā.

Jau ziņots, ka pērn 12.decembrī paredzētā otrā Ķemeru sanatorijas izsole nenotika, jo uz to nebija pieteicies neviens pretendents. Iepriekš gan Kreics norādīja, ka ticies ar vairākiem potenciālajiem investoriem, kuri izrādījuši interesi piedalīties izsolē.

Pērn 11.novembrī, dienā, kad tika izsludināta Ķemeru sanatorijas kompleksa izsole, tika izsludināta arī uz šī īpašuma esošā artēziskā urbuma izsole, kam bija jānotiek 18.decembrī - sešas dienas pēc Ķemeru sanatorijas izsoles. Arī urbuma izsole nenotika.

Jūrmalas pilsētas dome pagājušā gada 3.decembrī nolēma vispirms iegādāties artēzisko urbumu un tikai pēc tam Ķemeru sanatorijas kompleksu. Tas tikšot darīts, lai novērstu Jūrmalas pašvaldības nonākšanu ķīlnieka lomā un pašvaldības līdzekļu izšķērdēšanu. Artēziskais urbums, kas atrodas Ķemeru kompleksa teritorijā, juridiski pieder nevis sanatorijas īpašniekam "Ominasis Latvia", bet gan maksātnespējīgajai SIA "Eiropas minerāls".

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, 93,11% "Eiropas minerāla" kapitāldaļu piederēja Saūda Arābijā reģistrētam uzņēmumam "Santlat", kas ir arī "Ominasis Latvija" un SIA "Ekofor" īpašnieks. 6,89% "Eiropas minerāla" piederēja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai. "Santlat" piederēja nu jau mirušajam Saūda Arābijas pilsonim Omāram Saliham Alhamdi.

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais