Kurš ievilks naudu Latvijā?
Jaunās valdības veidotājiem šķiet, ka sarunāt 1,4 miljardu eiro aizdevumu Latvijai spētu jebkurš no viņiem, tāpēc aizejošās valdības finanšu ministra Andra Vilka pakalpojumi viņiem neesot vajadzīgi.
Komunistu varas laikā visiem bija skaidrs, ka augstā amatā nomiruša cilvēka vietā nāks tas, kurš vispirms tiek iecelts par viņa bēru gājiena vadītāju. Šis motīvs tiek variēts arī tagad, kad jāapbērē ne cilvēks, bet valdība. Proti, galvenie jaunajā valdībā būšot tie, kuri vispirms ir galvenie vēl neesošas valdības deklarācijas rakstīšanā. Līdz šim gan Latvijā nav bijis valdības, kuras deklarācija būtu kas vairāk par tukšu solījumu savārstījumu (varbūt, varbūt to nevarētu tik viennozīmīgi teikt par Andra Šķēles pirmo valdību 1996. gadā), bet tieši tāpēc visa uzmanība tiek personālijām, kuras izstūmušas citus no darbošanās ap šādām frāzēm. Šoreiz starp atstumtajiem izrādījies finanšu ministrs Andris Vilks. Viņa pārstāvis Aleksis Jarockis vakar vakarā apstiprināja, ka valdības veidotāji ar A. Vilku neesot kontaktējušies arī pēc tam, kad iecerētajai Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai tika publiski jautāts, vai viņa saprot, ko dara, – vai zina, no kurienes paņemt 1,4 miljardus eiro.
A. Vilka sarūgtinājums un pārsteigums par šādu pavērsienu lika viņam par sevi tviterī mēļot tā: «Vilks savu izdarījis, vilks var iet!» Tiktāl viss pieņemami un saprotami, bet viņš māna sevi un citus ar apgalvojumu, ka «izkaltušā zemē sētie graudi četros gados ir sazaļojuši, ražas novācēju ir saradies daudz. Sējēji var iet.» Pastāv nepārvarama pretruna starp šo un tūlīt pat viņa paša rakstīto, ka demisionējušais premjers Valdis Dombrovskis un viņa ministri «būtu spējuši paveikt vairāk, ja nebūtu tik daudz pagātnē sastrādātā jālabo». Visi taču zina, ka V. Dombrovska trešā valdība izputēja, jo netika galā ar tām kļūdām, ko bija pieļāvušas gan šī pati, gan divas iepriekšējās V. Dombrovska valdības. Ja ne par ko citu, tad par sava tiešā priekšteča Einara Repšes sniegto valsts galvojumu uzņēmuma Liepājas metalurgs saimniekiem A. Vilkam taču tagad jādomā, jo tur pazudušie 100 miljoni latu ir vērā ņemama summa. A. Vilks nevar nezināt arī to, cik daudz naudas pazudis airBaltic, cik – nenotikušajā vilcienu būvē par ES naudu; par ko izvērtušās subsīdijas dīvainajiem elektrības ražotājiem utt.
V. Dombrovska un viņa ministru darbības rezultāts ir valsts nespēja pildīt solījumu, ka vismaz Starptautiskā valūtas fonda un Eiropas Komisijas aizdevuma procentus valsts spēšot apmaksāt. Īstenībā gan 2014. gada, gan tālāko gadu budžeti ir pieteikti ar deficītu. Valstij jāaizņemas, lai apmaksātu arī parāda procentus, kas tālāk tiek pieskaitīti pamatparādam.
Paradoksālā kārtā tieši A. Vilka sliktie darbi apvēršas par argumentu, kāpēc viņš jāpatur visās nākamajās valdībās līdz valsts maksātnespējas oficiālai atzīšanai. Tā iestāsies, tiklīdz Latvijai neizdosies sarunāt nākamos aizdevumus, bet A. Vilkam tas varētu būt vieglāk nekā jebkuram citam. Kamēr viņš nav nomainīts, kredītdevējiem varētu būt vieglāk atkal aizdot naudu, nekā sākt meklēt, kur palikuši iepriekšējie aizdevumi un kāpēc tie nedod cerēto efektu uz Latvijas ekonomiku un valsts budžetu.
Pēc A. Vilka partijas Vienotība publiskās versijas, viņš izbrāķēts tāpēc, ka nesolot palikt amatā ilgāk par Saeimas pārvēlēšanu jau šā gada rudenī. A. Jarockis vakar apstiprināja, ka arī šajā ziņā nekas nav mainījies. Tas nozīmē, ka A. Vilks sola piedalīties naudas meklēšanā šajā gadā atdodamā parāda pārfinansēšanai 1,4 miljardu eiro apmērā, bet izstātos no spēles tad, kad būs jāmeklē vēl lielāka summa 2015. gadam. Tad var spriest arī tā, ka naudas meklētāju komanda jānomaina savlaicīgi.
Samērā komfortablu laika periodu naudas meklētāju nomaiņai sola 1,345 miljardi eiro, kas gadumijā bijuši Valsts kases kontos. Vizuāli pat šķiet, ka nekāda īpaša naudas meklēšana šogad vispār nebūs vajadzīga, bet tas varētu būt mānīgs iespaids, jo valstij ir jārēķinās ne tikai ar veco kredītu atlikumiem, bet arī ar aizvien jauniem izdevumiem un vecām saistībām.
