Vērtēs likuma grozījumus, kas paredz iespēju samaksāt pusi no administratīvās soda naudas

Saeimas deputāti šodien nodeva izskatīšanai komisijās grozījumu projektu Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz vainas atzīšanas gadījumā samaksāt pusi no soda naudas.

Tieslietu ministrijas (TM) izstrādātie grozījumi paredz, ka institūcija, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu un konstatējot, ka persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, atzīst savu vainu, var izteikt tai piedāvājumu slēgt vienošanos.

Slēdzot vienošanos, pārkāpējs apņemas piemēroto naudas sodu samaksāt brīvprātīgi desmit darba dienu laikā. Saskaņā ar vienošanos institūcija samazina personai piemēroto naudas sodu par 50%. Ja pārkāpējam piemērots, piemēram, 50 eiro sods, tad, noslēdzot vienošanos, tas tiek samazināts attiecīgi uz 25 eiro.

Ja administratīvā pārkāpuma lietā tiek piemērota vienošanās, piemērojamais naudas sods var būt mazāks par sankcijā noteikto minimālo naudas sodu, izņemot gadījumus, kad soda apmēri izriet no starptautiskajiem tiesību aktiem. Vienošanās noslēgšana citās lietās piemērotos sodus neietekmē, tie tiek piemēroti sākotnēji noteiktajā apmērā.

Vienošanās gadījumā lēmums par administratīvā soda piemērošanu nav pārsūdzams. Ja lēmumā par soda uzlikšanu personai ir noteikti citi sodi, šie sodi arī nav pārsūdzami.

Ja pārkāpējs nepilda vienošanos un nesamaksā naudas sodu, iestāde sākotnēji pieņemto lēmumu par administratīvā soda piemērošanu nosūta piespiedu izpildei tiesu izpildītājam. Šādā gadījumā personai iestājas nelabvēlīgas sekas - no tās tiek piedzīts naudas sods sākotnēji noteiktajā apmērā, vienlaikus lēmums par soda uzlikšanu paliek nepārsūdzams.

Ja vienošanās tiek atcelta, persona atgūst tiesības pārsūdzēt sākotnējo lēmumu.

Grozījumu nepieciešamību TM pamato ar to, ka šobrīd pārkāpējiem nav motivācijas maksāt uzlikto naudas sodu un tiesu izpildītāju iesaistīšana naudas soda piedziņā nav efektīva. Piemēram, 2010.gadā kopējā naudas soda summa, kas nav nomaksāta, ir 66,5 miljoni latu (94,6 miljoni eiro), kopējam nenomaksāto naudas sodu apmēram ir tendence ar katru gadu pieaugt. Statistika liecina, ka pilnīga izpilde tiek veikta vien aptuveni 40% gadījumos no piemērotajiem naudas sodiem.

Galvenais skaidrojums šādai situācijai ir tas, ka praksē bieži vien nav iespējams vērst piedziņu nedz uz personai piederošiem finanšu līdzekļiem, jo tādi oficiāli netiek uzrādīti, nedz arī uz pārkāpēja personisko mantu, jo pārkāpējam oficiāli nekas vērtīgs un likvīds nepieder.

Savukārt piedziņas vēršana uz pārkāpējam piederošajiem mājsaimniecības piederumiem ir neefektīva.

Noslēdzot vienošanos, nebūs pārsūdzības stadiju, un paredzams, ka ar laiku tas varētu ietaupīt resursus, ko valsts un privātpersona iegulda, izskatot pārsūdzētos lēmumus iestādē un tiesās, norāda TM.

Plānots, ka kodeksa grozījumi varētu stāties spēkā 2015.gada 1.janvārī.