Puse autobraucēju uzskata, ka pēc fotoradaru darbības pārtraukšanas situācija uz Latvijas ceļiem nav mainījusies, trešdaļa domā, ka tā kļuvusi bīstamāka, savukārt 12% ir pārliecināti, ka bez fotoradaru izraisītā stresa tā ir kļuvusi pat droška, liecina SEB līzinga un Drošas braukšanas skolas veiktais pētījums.
Jautājumā par izmaiņām satiksmē pēc fotoradaru ēras beigām autobraucēji faktiski ir sadalījušies divās frontēs – vieni uzskata, ka nekas nav mainījies, bet otri uzskata, ka izmaiņas tomēr jūtamas: braukšanas ātrums ir palielinājies. Lielākā sabiedrības daļa – 56% – uzskata, ka fotoradaru darbība Latvijā būtu jāatjauno, bet ar noteikumu, ka tie tiek uzstādīti tikai bīstamās vietās.
Diskusijā, kurā piedalījās Drošas braukšanas skolas (DBS), SEB līzinga un Valsts policijas pārstāvji, kā arī tiesu eksperti un satiksmes drošības eksperti, puses vienojās, ka fotoradaru ieviešana ir tikai viens no instrumentiem un tas neatrisinās visas problēmas. «Fotoradari nav vienīgais risinājums, šobrīd lielākā problēma ir gājēji un atstarotāju nelietošana, kā arī autovadītāji alkohola reibumā,» atzina Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis. Arī tiesu eksperts Oskars Irbītis uzskata, ka avāriju iemeslos ātruma pārsniegšana nav pirmajā vietā. «Autovadītājiem vairāk ir jādomā par drošu ātrumu, ne tik ļoti par atļauto. Pirmās vietas ieņem gājēju uzvedība un autovadītāju uzvedība krustojumos,» uzsvēra O. Irbītis.
SEB līzinga un Drošas braukšanas skolas veiktais pētījums arī liecina, ka piecu gadu laikā autobraucēji Latvijā ir kļuvuši neiecietīgāki un nevērīgāki pret citiem satiksmes dalībniekiem. Braukšanas kultūra ir atgriezusies 2008. gada līmenī.
Tikai 2,4% aptaujāto autovadītāju Latvijas autobraukšanas kultūru ir novērtējuši kā augstu. Pirms diviem gadiem šādi domāja 12,4% aptaujāto. Līdzīga situācija bija arī treknajā – 2008. gadā – kad braukšanas kultūru kā augstu novērtēja vien 2,2% autobraucēju. Vienlaikus strauji ir krities arī autobraucēju pašvērtējums – tikai 33,9% autobraucēju savu braukšanas kultūras līmeni vērtē kā augstu. Kopš 2008. gada, kad SEB līzings uzsāka autovadītāju aptaujas, šis ir vēsturiski zemākais pašnovērtējums. «Tas savā ziņā ļauj cerēt, ka autobraukšanas kultūra atkal sāks uzlaboties, jo autobraucēji ir sākuši kritiski raudzīties paši uz sevi. Kaut arī 78% autobraucēju sevi novērtē kā pieklājīgus, piesardzīgus vai prasmīgus autovadītājus, 9% ir atzinuši, ka ir viegli aizkaitināmi, kas ir ļoti satraucošs radītājs,» Neatkarīgajai uzsvēra Drošas braukšanas skolas mārketinga vadītāja Baiba Bruzgule.
Aptauja arī atklāja, ka 64% autovadītāju nav apmierināti ar satiksmi apļveida krustojumos. Ļoti daudz apļveida krustojumu nepilda savu funkciju un nesamazina sastrēgumus, jo autovadītāji neprot tos izmantot – brauc pa ārējo joslu tālāk par nākamo izbrauktuvi, tādējādi neļaujot iebraukt aplī citiem autovadītājiem.
Pirmo reizi SEB līzinga un DBS autovadītāju aptauju vēsturē tika iekļauti jautājumi par velobraucējiem un to uzvedību. Tikai 2,1 – 2,6% aptaujāto autovadītāju, kājāmgājēju un pašu velobraucēju aptaujā ir atzinuši, ka velobraucēju kultūra ir augsta. «Tam skaidrojums ir nesakārtotā infrastruktūra un pat nepareizi izveidoti veloceliņi. Daudz lielāka problēma ir mūsu iedzīvotāju zināšanas par ceļu satiksmes noteikumiem. Visticamāk, 33% iedzīvotāju tos nezina. Bērnudārzos un skolās tos vai nu nemāca, vai māca zemā līmenī,» situāciju skaidro Latvijas Riteņbraucēju apvienības valdes priekšsēdētājs Viesturs Silenieks.
***
Citu autobraucēju kultūras novērtējums, %
Brauc pa 2. vai 3. joslu, kaut arī pirmā ir brīva 88,6
Nerāda pagriezienu 89
Novieto auto, nerēķinoties ar citiem 82,2
Nepalaiž no pagalmiem 61,7
Neievēro rāvējslēdzēja principu 59,8
Laikus nesāk braukt pie luksoforiem 42,6
Samērā bieži parāda paldies 49,5
***
Autobraucēju iedalījums pēc pašnovērtējuma
Pieklājīgi 31%
Piesardzīgi 27%
Prasmīgi 20%
Viegli aizkaitināmi 9%
Risku mīloši 4%
Izklaidīgi 4%
Agresīvi 4%
Vieglprātīgi 1%
Avots: SEB banka, Delfi