Rīgas pils atjaunošanas projekta ietvaros ir nodibināta Rīgas pils atjaunošanas padome, ko vadīs Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis, informē Finanšu ministrija.
Rīgas pils atjaunošanas padome dibināta ar mērķi nodrošināt Rīgas pils kā nozīmīga valsts kultūras pieminekļa saglabāšanu un atjaunošanu, sniedzot profesionālu viedokli projekta realizācijas gaitā.
Padome ir finanšu ministra izveidota institūcija, kas veiks projekta, tajā skaitā, izpētes un būvprojektu izstrādes darbu īstenošanas uzraudzību un Rīgas pils kompleksa pārvaldīšanas jautājumu (uzturēšana, apsaimniekošana, labiekārtošana) koordinēšanu.
„Padomes izveidošana ir būtisks solis sekmīgai Rīgas pils atjaunošanai. Padomē aicināti darboties jomas profesionāļi, kas sniegs rūpīgi izvērtētus priekšlikumus pasaules līmeņa vēstures mantojuma saglabāšanai un atjaunošanai, ievērojot gan kultūrvēsturiskā mantojuma ilgtermiņa saglabāšanas principus, gan ļoti nepieciešamos drošības pasākumus,” norāda finanšu ministrs Andris Vilks.
Padomei paredzēts sniegt priekšlikumus par Rīgas pils kompleksa un tam pieguļošās teritorijas pārvaldīšanas jautājumiem, tai skaitā mākslinieciskajiem risinājumiem, izvēloties atbilstošāko restaurācijas metodi un attīstības risinājumus Rīgas pils kā nozīmīga valsts kultūras pieminekļa ilgtspējīgai saglabāšanai. Tāpat padomei ne retāk kā vienu reizi kalendāra gada ietvaros jāsagatavo un jāiesniedz finanšu ministram pārskatu par padomes darbu, kā arī jāinformē sabiedrību par projekta realizācijas gaitu un padomē skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem. Padomes pieņemtie lēmumi ir saistoši Rīgas pils atjaunošanas projekta realizācijai piešķirto finanšu līdzekļu ietvaros.
Rīgas pils atjaunošanas padome tiek veidota ar VNĪ iniciatīvu, kas novērtē pārvaldīšanā nodotās Rīgas pils sabiedrisko un kultūrvēsturisko nozīmību, kā arī vienlaicīgi izvirzītās īpašas drošības prasības kā Latvijas prezidenta rezidencei.
2013. gada 20.jūnija vakarā Rīgas pilī, kurā noritēja rekonstrukcijas darbi, izcēlās ugunsgrēks. Kopējā pils degšanas platība bija 3200 kvadrātmetru - izdega jumta konstrukcijas un bēniņu telpa 2400 kvadrātmetru platībā, 4.stāvā - 600 kvadrātmetru platībā, bet 3.stāvā - 200 kvadrātmetru platībā. Par ugunsgrēka iemesliem tika sākts kriminālprocess.
Ugunsgrēka seku likvidēšanas izdevumi tiks segti no pils būvniecībai paredzētā finansējuma 19,65 miljonu latu apmērā.