Panākta neoficiāla vienošanās par Straujumas virzīšanu premjera amatam

"Vienotība" un Reformu partija (RP) neoficiāli vienojušās Ministru prezidenta amatam virzīt pašreizējo zemkopības ministri Laimdotu Straujumu, liecina Latvijas Televīzijas raidījuma "Panorāma" rīcībā esošā informācija.

Kā noskaidroja aģentūra LETA, šodien plkst.17 ir sasaukta "Vienotības" valdes sēde. "Vienotības" valdes priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa ar savas padomnieces Gitas Valtenbergas starpniecību aģentūrai LETA norādīja, ka tik svarīgos jautājumos gala lēmumu pieņem "Vienotības" valde, tāpēc līdz sēdes norises beigām no Āboltiņas nekādu komentāru nebūšot.

RP valdes priekšsēdētājs Edmunds Demiters aģentūrai LETA gan noliedza, ka būtu panākta vienošanās par Straujumas kandidatūru premjera amatam. Gadījumā, ja "Vienotība" izvirzīs Straujumas kandidatūru, par šī lēmuma atbalstīšanu RP lems pirmdien, 6.janvārī, gaidāmajā frakcijas sēdē, norādīja Demiters.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis uzskata, ka "Vienotība" kopā ar RP pašlaik maldās "trijās priedēs" - starp Straujumu, Āboltiņu un ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (RP). Taču mežs nav tik liels, lai netiktu pieņemts lēmums, līdz ar to jāgaida pirmdiena, kad tiek pieļauta šī lēmuma paziņošana, aģentūrai LETA sacīja Brigmanis, kurš iepriekš samērā pozitīvi izteicies par Straujumas kandidatūru.

Neatkarīgo deputātu līderis Klāvs Olšteins aģentūrai LETA norādīja, ka Straujuma būtu piemērota, lai atlikušajos desmit mēnešos veiktu Ministru prezidentes pienākumus. Taču viņš nevēloties steigties notikumiem par priekšu, jo vispirms jāzina, vai pirmdien notiks viņas oficiāla izvirzīšana.

Tikmēr ar pašu Straujumu aģentūrai LETA joprojām nav izdevies sazināties.

"Panorāma" mikroblogošanas vietnē "Twitter" vēsta, ka saskaņā ar neoficiālo vienošanos "Vienotībai" jaunajā valdībā varētu palikt aizsardzības ministra, finanšu ministra un veselības ministra amati, papildus tam "Vienotība" varētu uzņemties atbildību par tieslietām, kā arī izglītību un zinātni. Tikmēr RP saglabātu ārlietu un iekšlietu ministru amatus.

Demiters savukārt aģentūrai LETA sacīja, ka arī par ārlietu un iekšlietu ministra posteņiem vienošanās neesot panākta. Pēc viņa teiktā, lai spriestu par ministriju sadalījumu, vispirms ir jāvienojas, kādas atbildības sfēras katrs politiskais spēks uzņemsies, kā arī ir jābūt skaidrībai par darāmajiem darbiem.

Tikmēr "Panorāma" vēsta, ka nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK jaunajā valdībā papildus Kultūras ministrijai varētu uzņemties atbildību pār Ekonomikas ministriju, bet Zemkopības, Labklājības, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru amati varētu tikt Zaļo un zemnieku savienībai. Savukārt tiesības izraudzīties satiksmes ministru paliktu pie frakcijām nepiederošajiem deputātiem.

Olšteins aģentūrai LETA šodien sacīja, ka pagaidām nav notikušas sarunas par ministru sadalījumu jaunveidojamajā valdībā un publiski izskanējušo versiju var dēvēt par provizoriskām aplēsēm.

Brigmanis aģentūrai LETA norādīja, ka sarunas par ministru amatiem neesot bijušas, jo pašlaik vēl nav zināms premjera amata kandidāts, ar kuru runāt par šiem jautājumiem. ZZS arī sev nekādus amatus neesot prasījusi, akcentēja Brigmanis, nekomentējot, vai publiski minētie trīs amati viņiem būtu pieņemami.

Arī nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš aģentūrai LETA sacīja, ka šajās dienās ar viņu netika runāts par atbildību jomu sadalījumu un konkrētu premjera kandidātu. Viņš atgādināja, ka nacionālā apvienība arī jaunajā valdībā vēlētos uzņemties atbildību par Kultūras ministriju un arī Tieslietu ministriju.

Nacionālā apvienība gaidīs oficiālo "Vienotības" lēmumu šajā jautājumā un tad to arī varēs komentēt. Ja kāds oficiāls lēmums šodien tiks pieņemts, VL-TB/LNNK varētu to pārrunāt rīt, 6.janvārī, gaidāmajā valdes sēdē, sacīja Bērziņš.

Kā ziņots, Straujuma jau iepriekš bija izskanējusi kā iespējamā premjera amata kandidāte. Ziemassvētkos viņa aģentūrai LETA atklāja, ka ir uzrunāta šim amatam, taču sīkāk neko nekomentēja.

Iekams partijas nebūs nākušas klajā ar konkrētu premjera kandidātu, par kuru panākta vienošanās, Valsts prezidents Andris Bērziņš komentārus par iespējamiem kandidātiem nesniegs, aģentūrai LETA sacīja prezidenta preses sekretāre Līga Krapāne.

LETA jau ziņoja, ka līdzšinējais premjerministrs Valdis Dombrovskis (V) 27.novembrī paziņoja par atkāpšanos no amata. Viņš paskaidroja, ka tādā veidā uzņemas politisko atbildību par Zolitūdes traģēdiju, kas prasīja 54 cilvēku dzīvības.

Pēc demisijas ir notikušas vairākas politisko konsultāciju kārtas, "Vienotība" divas reizes piedāvājusi premjera amata kandidātus, taču abas reizes Valsts prezidents Bērziņš tos noraidījis.

Prezidents informējis, ka gaidīs no partijām vienošanos par kādu premjera amata kandidātu, bet, ja līdz 7.janvārim to nesagaidīs, nāks klajā ar paziņojumu par savu izraudzīto kandidātu, kas, pēc Saeimas priekšsēdētājas Āboltiņas teiktā, esot Latvijas pastāvīgais pārstāvis NATO Māris Riekstiņš.