Par Latvijas gada sēni izvēlēta dzīslkāta beka

Latvijas Mikologu biedrība par Gada sēni 2014 ir izraudzījusies dzīslkāta beku (Boletus projectellus (Murrill) Murrill).

Tādu godu šī beka izpelnījusies ar to, ka pērnruden ir ļoti spēji un uzkrītoši “pieteikusi” savu klātbūtni Latvijas sēņu valstībā.

 Septembrī uz Dabas muzeja sēņu izstādi vairāki apmeklētāji atnesa no dažādām jūras piekrastes vietām skaistas, līdz šim neredzētas beciņas ar sarkanbrūnu cepurīti un krasi izteiktu smalku dzīslojumu uz slaidā kātiņa. Vēlāk izrādījās, ka tā ir Boletus projectellus – suga, kas daudzus gadu desmitus bijusi zināma vienīgi Ziemeļamerikā, vēlāk arī Taivānā. Tikai pagājušā gadsimta beigās tā pamanīta arī Eiropā – konkrēti, Lietuvā, Kuršu kāpā, kur līdz atklājuma publiskošanas brīdim (2007. gadā) paspējusi jau pamatīgi izplatīties. Arī pērnruden Latvijā tā atrasta tikai piejūras kāpu zonā, ne tālāk kā 1 km no krasta.  Kā stāsta Latvijas mikologi, izceļot šīs bekas zīmīgāko izskata īpatnību, tā latviski nosaukta par dzīslkāta beku.

Dzīslkāta beka aug zem priedēm, tā ir prāvu izmēru stobriņsēne, kuras diametrs ir 4-20 centimentri. Sēnes cepurītes virsmiziņa ir sarkanīgi brūnā krāsā un lēveraini stiepjas pāri malai. Bekai ir samērā garš tievs kāts, ko klāj izteikts, reljefs dzīslojums. Mīkstums ievainojumu vietās iekrāsojas dzeltenīgs vai gaiši brūngans.

Dzīslkāta beka ir ēdama, un to var izmantot arī dzijas krāsošanā, norādīja Latvijas Dabas muzejā.

Kā liecina Latvijas Mikologu biedrības mājaslapā pieejamā informācija, pērn par gada sēni atzīta īstā mājsēne, 2012.gadā – vēdekļa sārtaine, 2011.gadā – zaļā mušmire, 2010.gadā – zarainā dižadatene, 2009.gadā – sakņu piepe.