Tiešie norēķini – izdevīgāk, bet dārgāk?
Daudz apspriestie un Saeimā ātri izbīdītie strīdīgie grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā nu ir gandrīz stājušies spēkā.
Tas nozīmē, ka iedzīvotāji par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem varēs norēķināties ar tiešajiem maksājumiem bez mājas pārvaldnieka starpniecības. Bet viņiem būs iespēja norēķināties arī tāpat kā līdz šim – naudu samaksājot pārvaldniekam, kas tālāk to ieskaita pakalpojumu sniedzēju kontos.
Par šiem grozījumiem ir bijušas vētrainas diskusijas, jo vieni sašutuši uzskata, ka tādējādi iedzīvotājiem būs jāmaksā vairāk, bet citi priecājas, ka nu varēs kontrolēt iemaksāto naudas summu un justies droši, ka nemaksā kāda parādnieka vietā. Vai arī – ka pārvaldnieks vai apsaimniekotājs neiebāzīs naudu savā kabatā un nepazudīs maksātnespējas procesā, bet dzīvokļu īpašniekiem nenāksies maksāt dubulti. Tomēr viens ir skaidrs, šķiet, visiem – parādu problēmu jaunie grozījumi neatrisinās.
Lielie saka – būs dārgāk
Neatkarīgā jau vairākas reizes informējusi par galvaspilsētas uzņēmumu – SIA Rīgas ūdens (RŪ) un AS Rīgas siltums (RS) – nostāju, ka tiešie norēķini sadārdzinās komunālos maksājumus. Pērnruden, diskutējot par izmaiņām iepriekš minētajā likumā, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs atzina, ka tieši norēķini ir vissāpīgākais un visdiskutablākais likuma grozījumu jautājums.
RŪ valdes priekšsēdētāja Dagnija Kalniņa vēl pirms grozījumu galīgā lasījuma sacīja, ka tiešo norēķinu sistēmas ieviešana mēnesī par 33,5 procentiem sadārdzinās maksājumu. RŪ aprēķini liecina, ka katram dzīvoklim norēķinu sistēmas uzturēšana izmaksās 13 eirocentus, rēķinu sagatavošana maksās septiņus eirocentus, rēķinu nosūtīšana – 13 eirocentus. Savukārt līgumu administrēšana – 64 eirocentus mēnesī, izziņu sagatavošana un izsniegšana – 26 eirocentus, iedzīvotāju iesniegumu pieņemšana, reģistrēšana un atbilžu sniegšana – 24 eirocentus. Parādu piedziņas izdevumi būs 31 eirocents mēnesī, pievienotās vērtības nodokļa apmērs – 38 eirocenti, un kopā ar to sanāks 2,18 eiro.
RŪ pašlaik nav noslēdzis līgumu ar katru dzīvokli, bet tāds ir noslēgts vai nu ar visu māju, vai apsaimniekotāju. Tiešo norēķinu gadījumā nāksies izrakstīt gandrīz 400 000 rēķinu (pašlaik – nedaudz vairāk par 16 000), kā arī zemesgrāmatā pārbaudīt, kurš ir īpašnieks, vai viņš ir parādā RŪ, un veikt citas formalitātes, kas arī maksās naudu. Tagad RŪ un RS norāda, ka, lai ieviestu tiešos norēķinus, uzņēmumiem būs jāizstrādā klientu apkalpošanas sistēma un pašiem jācīnās ar individuāliem parādniekiem, kas nozīmē papildu izmaksas, kuras būs jāsedz pašiem patērētājiem.
Patērētājiem papildu tēriņus varētu radīt arī komisijas maksas – apmaksājot vairākus atsevišķus rēķinus, arī komisijas maksas būs jāmaksā vairākas reizes, nevis kā gadījumā, kad jāapmaksā tikai viens, apsaimniekotāja veidotais, rēķins.
RS aplēsa, ka pēc tiešo norēķinu sistēmas ieviešanas 50 m2 lielam dzīvoklim par siltumu vien papildus ik mēnesi būtu jāmaksā 3,56 eiro jeb 42,69 eiro gadā.
Arī Ekonomikas ministrijā pērn atzina, ka tiešo norēķinu ieviešana daudziem dzīvokļu īpašniekiem palielinās ikmēneša maksājumu pat līdz septiņiem eiro. Iespējams, varēsim sagaidīt arī lielākus tarifus uz neatgūstamo parādu rēķina. Kas par tiem maksās? Visi pakalpojumu saņēmēji, jo pakalpojumu sniedzēji no savas kabatas par tiem negribēs maksāt.
Turklāt valstī nav vienotas karstā ūdens un apkures aprēķina metodes. Katra apsaimniekošanas kompānija var izmantot savu, tādējādi siltumapgādes uzņēmumiem jābūt spējīgiem apstrādāt dažādus aprēķinu veidus, kas sadārdzinās programmas nodrošinājumu. Par to brīdina RS.
Ir laiks apdomāties
Kaut arī grozījumi likumā ir veikti, tiešo norēķinu sistēma netiks ieviesta nekavējoties. Ir paredzēts pārejas periods – tiešie norēķini par pakalpojumiem uzsākami ne agrāk kā 2015. gada 1. oktobrī. Gan namu pārvaldnieki, gan dzīvokļu īpašnieki var izspriest, kāda norēķinu sistēma būtu izdevīgāka, un vienoties par to.
Grozījumi paredz, ka ar pakalpojuma sniedzēju tieši varēs norēķināties par siltumenerģijas vai ēkas apkurei nepieciešamās dabasgāzes vai ūdens piegādi, kā arī par kanalizācijas, atkritumu izvešanas pakalpojumu un koplietošanas vajadzībām paredzētās elektroenerģijas nodrošināšanu dzīvojamai mājai. Tie dzīvokļu īpašnieki, kas nevēlēsies slēgt tiešo maksājumu līgumus, par pakalpojumiem tāpat kā līdz šim varēs arī norēķināties ar mājas pārvaldnieka starpniecību. Ja dzīvokļu īpašnieku kopība nebūs lēmusi par labu tiešajiem norēķiniem, tiks saglabāta pašreizējā norēķinu sistēma.
Līgumā par pakalpojuma tiešo piegādi būs jānorāda līdzēji, norēķinu kārtība, kā arī kritēriji un metodika, pēc kā tiks noteikta, aprēķināta un uzskaitīta katra dzīvojamās mājas īpašnieka maksājamā daļa par pakalpojumu. Līgumā būs arī jānorāda persona, kas veiks aprēķinus, sagatavos un piegādās iedzīvotājiem rēķinus, iekasēs maksājumus un arī veiks parādu piedziņu.
Pakalpojuma sniedzējam paredzēts noteikt pienākumu kontrolēt dzīvojamās mājas īpašnieka maksājumus, sagatavot un izsniegt izziņu vai atgādinājumu par maksājumiem, kā arī laikus celt prasību tiesā pret nemaksātāju. Tāpat pakalpojuma sniedzējam būs pienākums informēt mājas dzīvokļu īpašniekus par cita dzīvokļa īpašnieka saistību neizpildi.
Ko izvēlēsies iedzīvotāji?
To nu ir grūti prognozēt. RS un RŪ uzskata, ka lielākā daļa rīdzinieku neko nemainīs un tāpēc tiešo norēķinu sistēmai pārāk daudz atbalstītāju nebūs. Savukārt SIA Hausmaster valdes locekle Līga Briķena sacīja, ka notiek aktīvs darbs ar šī uzņēmuma pārvaldīto ēku iedzīvotājiem, lai informētu viņus par tiešo norēķinu sistēmu. Aktīvāka darbošanās gaidāma šomēnes. L. Briķēna neslēpj, ka šim privātajam pārvaldniekam ir izdevīgāk, ja iedzīvotāji maksā uzreiz pakalpojumu sniedzējam, nevis šim nolūkam izmanto starpnieku – pārvaldnieku.
Turklāt tiešo norēķinu sistēmā dzīvokļu īpašniekiem būs jāizvēlas, kādu metodiku izmantot konkrētajā mājā, sadalot siltumenerģijas patēriņu, lai par to samaksātu. Daudziem šāds ierosinājums varētu šķist kā ķīniešu ābece. Kāda metodika, kā to izveidot vai izvēlēties? Dzīvokļu īpašnieku biedrības to varētu paveikt vienkāršāk, bet vienotas metodikas valstī nav.
Parādnieki, vienalga, iegāzīs
Pērn vēlā rudenī notikušajā preses konferencē RS valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis sacīja – pat ja tiešo norēķinu sistēma būs, bet mājā kāds nebūs samaksājis par patērēto siltumenerģiju, bez apkures paliks visi, tostarp arī maksātāji. Pašreizējais parāds mājai vai dzīvokļa īpašniekam nekur nepazudīs, tas paliks arī jaunajā, tiešo norēķinu sistēmā.
Pašlaik gan lielos, gan mazos pārvaldniekus un pakalpojumu sniedzējus uztrauc līdz galam neatrisināts jautājums par neatgūstamajiem parādiem. Zinot tiesu noslogojumu, ir skaidrs, ka tiesāšanās būs ilga. Kas par to maksās? Vai pakalpojumu sniedzēji? Tagad nav atrisināts jautājums par iepriekšējā apsaimniekotāja vai dzīvokļa īpašnieka parādu nomaksu, un to visbiežāk pakalpojumu sniedzēji piedzen dubulti – no jaunā īpašnieka vai mājas pārvaldnieka, pat ja nauda par pakalpojumu jau tikusi samaksāta, taču nav nonākusi pakalpojumu sniedzēja kontā. Tāpēc arī jaunā sistēma nebūs panaceja – parādu summu vai nu sadalīs mājas iedzīvotājiem, vai arī palielinās tarifu. Tad maksās ne tikai konkrētās ēkas iedzīvotāji, bet visi pilsētas iedzīvotāji.
***
VIEDOKLIS
Līga Briķena, SIA Hausmaster valdes locekle:
– Mēs atbalstām tiešos norēķinus. Ideja ir sakārtot, nevis maksāt tam vai šim. Pozitīvais efekts būs tas, ka dzīvokļu īpašnieki tieši pirktu pakalpojumus un tieši maksātu par tiem. Pašlaik ir vērojama tendence, ka no piegādātāju puses tam tiek likti šķēršļi. Arī presē tiek nodota informācija, ka šī sistēma būs slikta, dārga un bezjēdzīga. Tā būs slikta, dārga un bezjēdzīga tikai tajā gadījumā, ja pašas iesaistītās puses to tādu veidos. Tā būs lietderīga un laba, ja kopā tādu veidosim. Vai būs dārgāk? Rīgas ūdens jau tagad apkalpo privātpersonas. Kāpēc jāizdomā, ka vajag jaunu programmu? Sistēma jau ir.
Viens no vispopulistiskākajiem argumentiem bija tas, ka, ieviešot tiešos maksājumus, mājas nevarēs renovēt. Tas ir pilnīgs absurds! Pašlaik, lai renovētu māju, ir jāieķīlā naudas plūsma. Ja cilvēki maksāšot [tieši] Rīgas siltumam, viņiem nebūšot ko ieķīlāt. Bet pašreizējā situācijā naudu, kas pienākas Rīgas siltumam, arī nevar ieķīlāt. No visas šīs polemikas es secinu, ka pakalpojumu sniedzēji grib šo sistēmu padarīt smagnēju, dārgu un nevajadzīgu. Jautājums ir – kāpēc?
Strīda pamatakmens ir parādniekos un naudas plūsmā. Mēs sākām akciju – kopā ar tiesībsargu izcelt to, ka ir jāstrādā ar parādniekiem. Tiesībsargs paziņojis, ka kaimiņš nedrīkst maksāt par kaimiņu, tas nav tiesiski. Rīgas siltums un Rīgas ūdens ir kapitālsabiedrības, tas viņiem ir bizness. Katrā biznesā pastāv riski, un nevar savu risku uzkraut citam, piemēram, nemaksātāja kaimiņam. Ja kaimiņš nemaksā, tad kāpēc man par viņu jāmaksā? Jā, par ūdens starpību mājā katram iedzīvotājam jāsamaksā sava daļa, bet nemaksātājs jau nemaksā par to, ko patērē savā dzīvoklī. Un Rīgas ūdens saka – tas nekas, ka deviņdesmit deviņi īpašnieki esat visu nomaksājuši, bet viens – simtais – nemaksā. Sametiet naudu par viņu! Kādēļ vajag tiešos norēķinus? Tāpēc, ka mēs katrs savā dzīvoklī vēlamies maksāt par pakalpojumu, ko esam saņēmuši. Es domāju, ka tā ir patiesā idejas būtība – samaksāt par to, ko patērēji. Un, ja esi samaksājis, tad ir tiesības saņemt šo pakalpojumu. Pašlaik visu parāda nastu uzlikuši apsaimniekotājam un iedzīvotājiem. Tiešie maksājumi nozīmē, ka [monopoluzņēmumiem] būs taisnīgi jāstrādā un nevarēs likt citam nest savu mugursomu. Ir kāda māja Cēsu ielā. Viena dzīvokļa saimnieks ir maksātnespējīgs. Maksātnespējas process ir pabeigts. Atbildētāja nav. Parādi ir, rēķini tika izrakstīti, bet tie nav samaksāti. Rēķinos ir pozīcijas gan par siltumu, gan par ūdeni. Līgums par siltuma piegādi tai mājai pastāv starp īpašnieku kopumu un Rīgas siltumu. Pārvaldniekam iedzīvotāji dod naudu, ko samaksāt Rīgas siltumam. Maksātnespējīgais īpašnieks mums nav naudu iedevis, bet siltuma rēķinus Hausmaster ir apmaksājis pilnībā. Arī par viņu, citādi apkures tai mājai nebūtu. Mūsuprāt, zaudējumus vajadzētu taisnīgi sadalīt, bet šo procesu vada lielie monopolisti. Mēs rakstījām Rīgas siltumam, ka ir tāda situācija. Tur atbildēja – tā nav mūsu lieta, tā ir mājas lieta. Ko mums darīt – lai viena dzīvokļa dēļ nebūtu apkure visai mājai? Tas nav taisnīgi, kad cilvēki samaksā naudu, tad Rīgas siltums un Rīgas ūdens saka – tā ir mūsu nauda, atdodiet! Kad cilvēks nav samaksājis, viņi saka – tā nav mūsu darīšana, tā ir jūsu darīšana. Tā nevar būt, nevar uz diviem krēsliem sēdēt. Vai nu tā ir viņu nauda gan tad, kad maksā un kad nemaksā, vai nu tā nav viņu nauda.
Kad būs tiešie maksājumi, tad Rīgas ūdenim un Rīgas siltumam būs jāpasaka saviem klientiem – piedodiet, kaimiņam ir jāmaksā par kaimiņu! Pašlaik mēs esam spiesti to pateikt: siltuma nebūs, ja jūs, kaimiņi, nesametīsieties par kaimiņu. Minimums, kas jāizdara likumdevējiem, ir jādefinē skaidri spēles noteikumi – ja jāmaksā kaimiņam, tad vajag to definēt.
Jā, pārvaldnieks ar jauno sistēmu tikai iegūst. Rīgas siltumam mums rēķins jāmaksā līdz 20. datumam. Iedzīvotāji mums maksā līdz 30. datumam. 10 dienas mēs sponsorējam. Mēs šos līdzekļus savā labā nevaram izmantot, jo mums tie ir jāatdod, pirms vēl varam izmantot. Mūsu apgrozījumā nav komunālo pakalpojumu naudas. Tiešie norēķini mums atvieglos arī grāmatvedības uzskaiti, jo ir dažādas nodokļu likmes iedzīvotājiem un juridiskām personām. Bet svarīgākais ir tas, ka šī ideja nes taisnīgumu.
***
TIEŠO NORĒĶINU SISTĒMA: PLUSI UN MĪNUSI
+ Mājas pārvaldnieks par pakalpojumiem
nevarēs norēķināties nepilnīgi, nevarēs uzkrāt parādus un maksāt par komunālajiem pakalpojumiem ar naudu, ko mājas iedzīvotāji paredzējuši citiem mērķiem.
+ Ar pakalpojuma sniedzēju tieši varēs norēķināties par siltumenerģijas vai ēkas apkurei nepieciešamās dabasgāzes vai ūdens piegādi, kā arī par kanalizācijas, atkritumu izvešanas pakalpojumu un koplietošanas vajadzībām paredzētās elektroenerģijas nodrošināšanu dzīvojamai mājai.
+ Dzīvokļu īpašnieki par pakalpojumiem tāpat kā līdz šim varēs norēķināties arī ar mājas pārvaldnieka starpniecību.
– Visticamāk, dārgāki kļūs ar rēķinu izrakstīšanu saistīti pakalpojumi.
– Iedzīvotājiem vajadzēs izvēlēties metodiku, pēc kuras sadalīt patērēto siltumenerģiju.
– Nav iespējas atslēgt nemaksātājus, un parādnieka dēļ bez pakalpojuma var palikt arī maksātāji.
***
Tiešie norēķini ar dzīvokļu īpašniekiem
Priekšrocības:
visi dzīvokļu īpašnieku veiktie maksājumi nonāk līdz pakalpojumu sniedzējam; no apsaimniekošanas izdevumiem ir izdalīta maksa par rēķinu sagatavošanu.
Trūkumi:
palielinās iedzīvotāju izdevumi, apmaksājot vairākus rēķinus, kā arī sedzot rēķinu izrakstīšanas un piegādes izmaksas; parādu piedziņa un tiesvedība ar vienu nemaksātāju tiks veikta no vairākiem pakalpojuma sniedzējiem; ir jānodrošina datu apmaiņas programmas.
Netiek atrisināts:
ja netiek pārbūvēta sistēma, nav iespējas atslēgt konkrētu dzīvokli – nemaksātāju; kam jāsedz izdevumi par šā dzīvokļa apkuri (pakalpojumu sniedzējam, iekļaujot tarifā, vai mājas īpašniekiem, veidojot uzkrājuma fondu)?
Avots: AS Rīgas siltums
