Būtiskas izmaiņas sociālajā jomā šogad sola jau 2013. gadā pieņemtie lēmumi – jau janvārī jaunās ģimenes saņems nedaudz lielākus pabalstus, kā arī, saņemot bērna kopšanas vai vecāku pabalstu, jaunie vecāki varēs strādāt.
Savukārt jauninājumus pensiju sistēmā šogad ienes jau pirms pāris gadiem karsti apspriestas, pieņemtas un, iespējams, pašlaik jau piemirstas likuma izmaiņas, proti, no šā gada tiek paaugstināts pensionēšanās vecums.
Cerības uz dzimstības kāpumu
Eksperti atturīgi prognozē, vai un, galvenais, cik būtiski ieviestās izmaiņas bērnu pabalstu jomā palielinās dzimstību. Pabalstu palielināšana šogad iet roku rokā ar eiro ieviešanu un arī pirmajām pazīmēm par ekonomikas atveseļošanos, ko varētu just arī Latvijas iedzīvotāji, arī jaunās ģimenes. Tieši šis pēdējais aspekts, pēc ekspertu domām, ir daudz būtiskāks nekā tikai pabalstu palielināšana par
20 latiem jeb 28 eiro no 2014. gada. Ja ģimenes jūtas stabili par savu darbu, atalgojumu un sekojošu sociālo atbalstu bērna piedzimšanas gadījumā, tas mudina nenogaidīt ar mazuļa plānošanu, tāpēc, visticamāk, būtiskāku dzimstības pieaugumu Latvija varētu sagaidīt 2015. gadā. Pēdējo piecu sešu gadu dati liecina, ka vislielākais skaits mazuļu nāca pasaulē 2008. gadā – vairāk nekā 24 tūkstoši, bet jau ar katru nākamo gadu jaundzimušo skaits sāka būtiski kristies, līdz 2011. gadā sasniedza pēdējo desmit gadu laikā zemāko rādītāju. 2013. gada 11 mēnešu dati neliecina, ka pērn būtu bijis vērojams dzimšanas bums – lai arī runas par demogrāfiju, ar to saistītiem ultimātiem un prioritāšu noteikšanu bijušas skaļas, iedzīvotāji nogaida un daudzkārt nespēj izsekot tam, kad un kā mainīsies valsts atbalsta politika ģimenēm ar bērniem.
Sarežģīta sistēma
Jāteic, ka 2014. gads atnesis kopumā pozitīvas pārmaiņas pabalstu jomā, taču tās nav vienkārši izskaidrojamas, jo visa gada garumā sistēma mainīsies – no 1. janvāra ir stājušās spēkā vienas izmaiņas, līdz 30. septembrim vecāku pabalsta saņēmējiem attiecībā uz pabalstu izmaksu būs pārejas periods, savukārt no 1. oktobra būs pavisam jauna sistēma.
No janvāra gan strādājošiem, gan nestrādājošiem vecākiem bērna kopšanas pabalsts par bērna kopšanu līdz pusotra gada vecumam ir 171 eiro (tas pieaug no 100 līdz 120 latiem). Arī minimālais vecāku pabalsts, kas piešķirts līdz 2014. gada 30. septembrim, būs 171 eiro mēnesī. Tiem vecākiem, kuriem vecāku pabalsts piešķirts līdz 2014. gada 30. septembrim, ir noteikts pārejas periods: vecāku pabalsts līdz gada vecumam būs 70 procentu apmērā no algas, ja vecāks nestrādās (tāpat kā līdzšinējā sistēma). Ja strādās, varēs saņemt tikai bērna kopšanas pabalstu 171 eiro. Vēl ir paredzēta vecāku pabalsta pārejas perioda kompensācija par bērna kopšanu no gada līdz pusotra gada vecumam – 100 eiro, neatkarīgi no tā, vai vecāks strādās vai nē.
Taču no 1. oktobra vecāku pabalsts nestrādājošiem sociāli apdrošinātiem vecākiem par bērna kopšanu līdz gada vecumam būs 60 procenti no algas. Papildus vecāku pabalstam viens no vecākiem varēs saņemt arī bērna kopšanas pabalstu 171 eiro. Vecāku pabalsts nestrādājošiem sociāli apdrošinātiem vecākiem par bērna kopšanu līdz pusotra gada vecumam būs 43,75 procenti no algas. Arī šeit vecāks varēs saņemt pabalstu 171 eiro.
Savukārt vecāku pabalsts strādājošiem sociāli apdrošinātiem vecākiem gan līdz gada vecumam, gan līdz 1,5 gadu vecumam būs 30 procentu no aprēķinātā vecāku pabalsta. Papildus varēs saņemt 171 eiro. Labklājības ministrija uzsver, ka izvēli par to, vai vecāku pabalstu viens no vecākiem vēlēsies saņemt līdz gada vai pusotra gada vecumam, var veikt tikai vienu reizi.
Pensijā vēlāk
Šogad Latvijā sākas pensionēšanās vecuma palielināšana – tas notiks pakāpeniski par trim mēnešiem ik gadu, līdz būs sasniegts 65 gadu vecums. Tātad šogad pensijā var doties 62 gadu un 3 mēnešu vecumā. Pieaug arī priekšlaicīgās pensionēšanās vecums – šogad tas būs 60 gadi un 3 mēneši. Lai pensiju vispār aprēķinātu, cilvēkam no šā gada jābūt sociāli apdrošinātam vismaz 15 gadus (iepriekš pietika ar 10 gadiem). Šogad notiks arī pensiju indeksācija – pašlaik ir vienošanās tās indeksēt, izmantojot divus indeksus – gan patēriņa cenu, gan algu, taču piemērojot šos rādītājus konkrētam apmēram no pensijas (tas varētu būt 200 latu). No 1. jūlija gaidāms arī pabalsta cilvēkiem ar invaliditāti paaugstinājums.
***
Dzimušo skaits
2008 24 397
2009 22 044
2010 19 781
2011 18 825
2012 19 897
2013. gada 11 mēnešos 18 800
Avots: CSP