Jūrmalas pilsētas pašvaldība šodien ārkārtas sēdē apstiprinājusi investīciju programmu no 2014. līdz 2016.gadam, kas paredz, ka šajā laika posmā tiks īstenoti investīciju projekti 106,8 miljonu latu apjomā, aģentūra LETA uzzināja pašvaldībā.
Nākamgad tiek plānotas investīcijas 39,7 miljonu latu apjomā, 2015.gadā - 34 miljonu latu apjomā, bet 2016.gadā - 33 miljonu latu apjomā. Savukārt periodā no 2017. līdz 2020.gadam iezīmētas investīcijas 76 miljonu latu apjomā.
2014.gadā apjomīgākās investīcijas paredzētas Jūrmalas ūdenssaimniecības projekta 2. un 3.kārtas īstenošanai - līdz 2014.gadam šajā projektā ieguldīti 4,84 miljoni latu, nākamgad paredzēti 11,3 miljoni latu, no kuriem 7,4 miljoni būs Eiropas Savienības līdzfinansējums, 3,5 miljoni latu - pašvaldības līdzekļi, bet 295 000 latu - cits finansējums. 2015.gadā ūdenssaimniecības projekta pabeigšanai tiek plānoti vēl 7,9 miljoni latu. Tādējādi kopējās investīcijas ūdens sagatavošanas ietaišu uzlabošanā un ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu paplašināšanā Jūrmalā sasniegs 24,1 miljonu latu.
Investīciju programmā nākamgad 3 miljoni latu paredzēti Ķemeru sanatorijas iegādei - pusmiljons no šīs summas būs pašvaldības finansējums, bet 2,5 miljoni - aizņēmums. Vēl 20 000 latu paredzēti, lai nākamgad izstrādātu Ķemeru attīstības stratēģiju. Sākot ar 2015.gadu, investīciju programmā ik gadu ieplānoti 326 000 latu izdevumi Ķemeru sanatorijas uzturēšanai.
Pašvaldības uzņēmums "Jūrmalas siltums" 2014.gadā iecerējis īstenot trīs apjomīgus investīciju projektus - 1,85 miljoni latu nākamgad ieplānoti centralizētās Kauguru rajona katlumājas ar šķeldas kurināmo jaunbūvei. Puse šīs summas jeb 925 000 latu būs Eiropas Savienības finansējums, puse - cits finansējums. No līdzīgiem avotiem gandrīz miljons latu nākamgad ieplānoti Kauguru siltumtīklu jaunbūvei un rekonstrukcijai, kā arī 400 000 latu paredzēti Dubultu katlumājas rekonstrukcijai, kas turpināsies 2015. un 2016.gadā, un projekta kopējās izmaksas sasniegs 2 miljonus latu.
2014.gadā 1,55 miljoni latu no Eiropas struktūrfondu līdzekļiem paredzēti pašvaldības SIA "Jūrmalas ūdens" īstenotajai ūdensvada un kanalizācijas tīklu izbūvei Buļļuciemā.
Ielu asfalta seguma kapitālajam remontam, ieskaitot grantēto ielu asfaltēšanu, pašvaldība 2014.gadā ieplānojusi 1,3 miljonus latu, no kuriem 260 000 latu būs pašvaldības finansējums, bet 770 000 - aizņēmums. 2015. un 2016.gadā šim mērķim paredzēts novirzīt vēl pa miljonam latu.
3 miljoni latu nākamgad tiek plānoti Jūrmalas pilsētas tranzītielas - Talsu šosejas un Kolkas ielas - izbūvei, kam 2015.gadā būs nepieciešami vēl 2 miljoni latu. Aptuveni puse šo izdevumu tiks segta par Eiropas struktūrfondu līdzekļiem.
Nākamgad 1,5 miljonu latu liels aizņēmums tiek plānots Jūrmalas pilsētas pašvaldības ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestādes "Sprīdītis" jaunbūvei.
2014.gadā 3,7 miljonus latu pašvaldība aizņemsies, lai veiktu Jūrmalas Valsts ģimnāzijas un sākumskolas "Atvase" daudzfunkcionālās sporta halles projektēšanu un celtniecību. Nākamā gada investīciju programmā 150 000 latu paredzēti Jūrmalas Alternatīvās skolas, pirmsskolas un metodiskā centra jaunas ēkas celtniecības projektēšanai, bet pašos būvdarbos 2015. un 2016.gadā plānots ieguldīt aptuveni 5 miljonus latu.
Līdz 2016.gadam paredzēts par 4,9 miljoniem latu pabeigt sabiedriskā kompleksa Strēlnieku prospektā 30 būvniecību. 2013. un 2014.gadā iecerēts pabeigt Mākslas skolas būvniecību un Poruka prospekta izbūvi, bet 2015. un 2016.gadā - bibliotēkas un mūzikas skolas būvniecību.
2015.gadā paredzēts uzsākt Lielupes vidusskolas telpu rekonstrukciju, sporta internāta izveidi, sporta zāles būvniecību, kopumā 2015. un 2016.gadā ieguldot šajā projektā 6 miljonus latu.
2,3 miljoni latu 2015.gadā paredzēti jaunbūvei Jūrmalas slimnīcas teritorijā, lai paplašinātu SIA "Jūrmalas slimnīca" dzemdību nodaļu un piedāvātu jaunus pakalpojumus, kas saistīti ar mātes un bērna veselību, paplašinātu ambulatoro un dienas stacionāra pakalpojumu klāstu, uzlabotu apstākļus primārai veselības aprūpei un paplašinātu dienas stacionāra nodaļu.
Sākot ar 2015.gadu, Jūrmalas pilsētas dome iecerējusi ik gadu aptuveni 300 000 latu novirzīt bērnu rotaļlaukumu un sporta laukumu attīstībai pašvaldības teritorijās, bet 200 000 latu ik gadu paredzēt bērnu rotaļu un sporta laukumu izveidei pie pirmsskolas izglītības iestādēm.
2015.gadā arī ieplānots uzsākt Ķemeru parka un tā infrastruktūras rekonstrukciju un renovāciju, paredzot divu gadu laikā ieguldīt šajā projektā 4 miljonus latu.
2016.gadā paredzēts uzsākt Jaundubultu vidusskolas kapitālo remontu un rekonstrukciju, divu gadu laikā ieguldot aptuveni 2 miljonus latu.
No 2016.gada pašvaldības plānos ir arī Jaunrades parka izveide Kauguros - lietderīgai brīvā laika pavadīšanai bērniem un jauniešiem paredzēts uzbūvēt ēku tehniskās jaunrades pulciņiem, kartinga trasi, radiovadāmo modeļu āra trasi, dīķi kuģu modeļiem, kā arī slēgtu skeitparku.
Laikā no 2017. līdz 2020.gadam pašvaldība plāno ieguldīt 1,9 miljonus latu jaunu telpu izbūvei pirmsskolas izglītības iestādē "Rūķītis", Piebalgas ielā 2, Dzintaros, savukārt aptuveni 1,3 miljoni latu no 2016.gada plānoti Ķemeru vidusskolas Tukuma ielā 8/10 ārējo sienu un lieveņa remontam, kā arī skolas piebūves projektēšanai, sporta zāles un stadiona remontam. Ķemeros, Tukuma ielā 9, periodā no 2017. līdz 2020.gadam iecerēts par 2,2 miljoniem latu izbūvēt jaunu bērnudārzu "Austraskoks".
Pašvaldības plānos no 2017.gada iekļauta iecere ieguldīt 6,5 miljonus latu pašvaldības SIA "Veselības un sociālās aprūpes centrs "Sloka"" pansionāta attīstībai, rekonstruējot esošās ēkas un izbūvējot jaunu namu.
Periodā no 2017. līdz 2020.gadam divi miljoni latu iezīmēti Tūrisma augstskolas filiāles izveidei, kurā būtu apgūstams kurortoloģijas novirziens, vēl divi miljoni latu - Kūrorta inovācijas un pētniecības centra izveidei Ķemeros. Astoņi miljoni latu varētu tikt novirzīti Majoru muižas kompleksa attīstībai, 4 miljoni latu - konferenču centra izveidei, 10 miljoni latu - Slokas sporta kompleksa trešās kārtas būvniecībai. 2016.gadā plānota šī tehniskā projekta pārstrāde un pārskaņošana, turklāt pašvaldība cer, ka šim mērķim būs pieejams valsts līdzfinansējums 50% apmērā.