Tiesībsargs ir sācis pārbaudes lietu saistībā ar apdrošināšanas iemaksu algas indeksa ietekmi uz pensijas apmēru, saskatot iespējamu tiesiskās vienlīdzības principa pārkāpumu, aģentūrai LETA pavēstīja Tiesībsarga biroja Komunikācijas un starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāja Ruta Siliņa.
Kā ziņots, Senioru konsultatīvās padomes sēdē Labklājības ministrijas (LM) un pensionāru organizāciju pārstāvji vienojās 2014.gadā īstenot ministrijas piedāvāto pensiju indeksācijas modeli, aģentūrai LETA pastāstīja ministrijas pārstāve Marta Krivade. LM priekšlikums paredz indeksēt visas pensijas līdz noteiktam līmenim ar vienu koeficientu, ko veido patēriņa cenu izmaiņu indekss un darba algas pieauguma indekss. Visām pensijām plānots indeksēt vien bāzes summu jeb 50% no iepriekšējā gada vidējās apdrošināšanas algas. Šī summa varētu būt aptuveni 200 latu.
To, ka esošais regulējums nav īsti taisnīgs, esot atzinusi arī LM, tomēr konkrētu viedokli tiesībsargs sniegs tikai pēc pārbaudes lietas pabeigšanas.
Viena no tiesībsarga nākamā gada prioritātēm ir vecuma pensijas taisnīgs aprēķins. Attiecībā uz pensiju indeksāciju, tiesībsargs pozitīvi vērtē, ka pensiju indeksācija atsākās agrāk, nekā bija plānots, tomēr jau iepriekš tiesībsargs ir minējis, ka indeksācija vien nebūs pietiekams atbalsta pasākums, ņemot vērā, ka aptuveni 33% Latvijas pensionāru ir pakļauti nabadzības riskam un sociālajai atstumtībai. Savukārt aptuveni 75% pensionāru saņem pensiju, kas ir mazāka par 200 latiem.
Vecuma pensijas minimālais apmērs ir noteikts jau patlaban, proti, tā nedrīkst būt zemāka par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kas kopā ar piemērojamo koeficientu atkarībā no darba stāža nevar būt zemāka par 49,50 latiem. Tiesībsargs jau 2011.gadā norādījis uz to, ka valsts nav izstrādājusi kritērijus minimālā sociālā nodrošinājuma līmeņa noteikšanai. "Tas nav pamatots ne ar ekonomiskajiem rādītājiem, ne aprēķiniem par personas vajadzību nodrošināšanai nepieciešamajiem līdzekļiem un ir krietni mazāks nekā aprēķinātais nabadzības riska slieksnis," sacīja tiesībsargs.
"Ar gandarījumu varam vērtēt, ka minēto beidzot ir saklausījusi arī LM, atzīstot, ka pašreiz noteiktie minimālo ienākumu sliekšņi un pabalsti nav pierādījumos balstīti un skaitļi ir noteikti, labākajā gadījumā ņemot vērā valsts budžeta iespējas, bet visbiežāk - politiskas vienošanās rezultātā," uzsvēra tiesībsargs.
Jau iepriekš tiesībsargs esot norādījis, ka šāda pieeja neliecina par sociāli atbildīgas valsts politiku. Patlaban tiesībsargs atturas vērtēt ieceri par bāzes jeb sociālās pensijas ieviešanu papildus apdrošināšanas iemaksu pensijai, ņemot vērā, ka minētā koncepcija pašlaik vēl ir tikai projekta izstrādes stadijā.
Jau vēstīts, ka tagad ministrija gatavos nepieciešamos likumprojektus un iesniegs tos Ministru kabinetā. Padome izskatīja arī Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) priekšlikumu ieviest diferencētu pensiju indeksācijas koeficientu atkarībā no pensijas apmēra, lai mazajām pensijām nodrošinātu lielāku pieaugumu, tomēr tas atbalstu neguva.
Kā skaidroja Krivade, šāda indeksācija nebūtu godīga. Ministrija gan izprot, ka ir daudz cilvēku, kuriem nebija iespēju maksāt sociālās iemaksas, - tiem, kuri strādāja padomju laikos -, tomēr iespējas atbalstīt viņus būtu jāmeklē caur sociālo palīdzību. Savukārt pensija nav sociālā palīdzība, viņa piebilda.
Savukārt 9.decembrī LPF sēdē nolēma to atbalstīt, vienlaikus lūdzot LM izskatīt iespēju ieviest diferencētu pensiju indeksācijas koeficientu atkarībā no pensijas apmēra, lai mazajām pensijām nodrošinātu lielāku pieaugumu.
Siliņš norādīja, ka LM piedāvātais pensiju indeksācijas modelis nodrošinātu lielāku pieaugumu lielajām pensijām. Piemēram, 200 latu un lielākas pensijas pieaugtu par apmēram pieciem latiem, 150 latu pensijas - par 3,75 latiem, bet 100 latu pensijas - par 2,50 latiem.
Sēdē izskanēja vēl virkne citu iespējamo pensiju indeksācijas variantu, tomēr Siliņš izteicās, ka izvēles iespējas, ņemot vērā šī brīža situāciju valdībā, ir tikai divas - atbalstīt LM piedāvājumu vai saglabāt spēkā esošo sistēmu.
"Pašreiz ir svarīgi panākt, lai šis jautājums vispār neapstājas. Kā mēs zinām, valdības vadītājs ir paziņojis par demisiju, kas nozīmē, ka atkāpjas viss Ministru kabinets. Kāda būs jaunā valdība, mēs nezinām, bet mums tas nozīmē, ka par pensiju indeksācijas jautājuma risināšanu, visdrīzāk, būs jāaizmirst, jo visas sarunas ar Labklājības ministriju faktiski būs jāsāk no jauna," sacīja Siliņš.
Viņš arī norādīja, ka LM piedāvātais risinājums esot daudz labāks nekā patlaban spēkā esošais pensiju indeksācijas mehānisms.