Augstākajā tiesā atzīme Senāta 95. un pēdējo jubileju

. Ir jāakcentē vēl viena vērtība, ko Latvijas Senāts ir atstājis mantojumā, - tā ir Latvijas Senāta uzskatāmi iezīmētā tiesneša misija demokrātiskā, tiesiskā valstī, Latvijas Senāta 95.gadadienas pasākumā šodien sacīja Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs.

Latvijas Senāts vienmēr ir konsekventi aizstāvējis tiesu neatkarības principu, norādīja AT priekšsēdētājs. "Diemžēl visai ierasta ir likumdevējvaras un izpildvaras rīcība veikt būtiskus grozījumus bez pietiekamām diskusijām, kā arī neuzklausot tiesu viedokli," sacīja Bičkovičs, atgādinot, ka uz to norādīja gan Tieslietu padome, gan vairāki Satversmes tiesas spriedumi.

"Šobrīd atrodamies nopietnas Latvijas tiesu varas reformas procesā, tajā skaitā likvidējot AT Tiesu palātas," minēja Bičkovičs, uzsverot, ka tik nopietnu izmaiņu gadījumā bija jāņem vērā AT viedoklis, ar valstij atbilstošu cieņu risinot jautājumus, cita starpā par AT tiesnešu turpmākajām gaitām.

AT priekšsēdētājs ar rūgtumu gan norādīja, ka nākamā Latvijas Senāta dzimšanas diena, iespējams, nemaz netiks svinēta, jo notikusi atteikšanās no Senāta vēsturiskā nosaukuma, kaut gan šis jautājums ir krietni dziļāks un skar Latvijas tiesu sistēmas pēctecību.

Rezumējot Bičkovičs akcentēja, ka AT vienmēr ir apzinājusies savu misiju un vienmēr to godam pildījusi un pildīs arī turpmāk. Viņš pauda cerību, ka tiem, kas "šobrīd stūrē AT Senāta uzbūvēto tiesību kuģi, izdosies ar cieņu noturēt pareizo virzienu un saglabāt arī vislabāko komandu".

Īpašu uzrunu teica arī Latvijas Senāta senatora Pētera Stērstes dzimtas pārstāve Anna Žīgure, kura akcentēja, ka tiesu sistēmai piederīgajiem Latvijā nākas strādāt ārkārtējas un demokrātiskām valstīm neparastos neuzticības apstākļos, retoriski jautājot, kāpēc tieši tagad vērojams tāds uzticības kritums.

Žīgure minēja, ka viens no iemesliem, iespējams, ir tiesnešu nespēja nonākt pie rezultāta, kas "deldē uzticības kredītu". "Runa jau nav vienīgi par Ventspili un Jūrmalu, kur visas sabiedrības acu priekšā ietekmīgi politiķi un pašvaldību vadītāji gadiem ilgi ņirgājas par Latvijas tiesu sistēmu," izteicās Žīgure, norādot, ka sērga izplešas vēl tālāk.

Viņa uzsvēra, ka Latvijas tiesu sistēma vēl attīstās un tiesu sistēmas pamatu graušana var izrādīties liktenīga - morālais kaitējums, ko valstij un sabiedrībai nodarījušas ilgi stieptās un joprojām nepabeigtās lietas, ir milzīgs.

Žīgure sacīja, ka šīs sagrautās uzticības ēnā ir izveidojusies jauna pilsoņu paaudze, kas veikli apguvusi, ka par naudu var panākt visu vēlamo, papildinot,- tā kā ātri nav iespējams izmainīt sabiedrību, jāmainās tiesu sistēmai kopumā.

Jau ziņots, ka AT šodien notika svinīgā sēde, kas veltīta Latvijas Senāta 95.gadadienai.

1918.gada 6.decembrī jaunizveidotās Latvijas Republikas Tautas padome pieņēma "Pagaidu nolikumu par Latvijas tiesām un tiesāšanās kārtību", kas par kasācijas instanci visās lietās noteica Latvijas Senātu. Jau nākamajā dienā Pagaidu valdība iecēla pirmos divus senatorus, 19.decembrī amatā iecelti vēl pieci senatori, un šī diena tiek uzskatīta par Latvijas Senāta dibināšanas dienu.

1940.gadā padomju vara Latvijas Senātu likvidēja. Senatori mira Gulaga nometnēs vai devās trimdā. Pēc 50 gadiem, atjaunojot Latvijas valsti, tika atjaunota arī tās tiesu sistēma un 1995.gadā AT sastāvā izveidota kasācijas instance - Senāts.

19.decembrī AT godina Latvijas Senāta 95.gadadienu. Tomēr šī būs pēdējā Latvijas Senāta dzimšanas diena - ar 2014.gada 1.janvāri kasācijas instance būs AT trīs departamenti, bet Senāta vārds no tās nosaukuma tiek izdzēsts. To paredz grozījumi likumā "Par tiesu varu".

Latvijā

Lai gan pilnīgi no gaisa grābts ir datējums, ka tieši 1670. gada 21. oktobrī “kāds Priekules kalējs no Zviedrijas Johansons izgatavojis ierīci lidošanai, ko arī izmēģinājis,” mēģināsim noticēt 17. gadsimta otrās puses vai 18. gadsimta sākuma cilvēka prasmei pārvērst sevi par mazu planierīti, ko tagadējie cilvēki ir iemanījušies izdarīt, izmantojot planēšanai daudz piemērotākus materiālus un tehnoloģijas.

Svarīgākais